Šā gada sākumā vidējā summa, kas tikusi tērēta vienām pusdienām sabiedriskās ēdināšanas vietā, bija 10,21 eiro, kas ir par 14,2% vairāk nekā 2024.gada sākumā, liecina pētījuma centra SKDS veiktā aptauja.
2024.gada sākumā minētā summa bija par 1,27 eiro mazāka jeb 8,94 eiro.
Vienlaikus mediānas rādītājs summai, kas tērēta vienām pusdienām sabiedriskās ēdināšanas vietā, aptaujājot 1000 iedzīvotājus, šā gada sākumā bija astoņi eiro, bet 2024.gada janvārī – 7,5 eiro.
Mediāna socioloģiskajos datos ir tāds vidējais rādītājs, kas precīzi sadala datu kopu uz pusēm – pusē no vērtībām ir šī rādītāja vērtība un mazākas vērtības, bet pusē – šī rādītāja vērtība un lielākas vērtības.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš vietnē “X” skaidro, ka šādu izmaksu sekas ir tādas, ka pusdienotāju ārpus mājām skaits pēdējos gados ir ļoti mazs un īpaši nepieaug.
“Jo tiem, kuriem ienākumu kāpums pārsniedz inflāciju, piemēram, augstākajai ierēdniecībai, ir grūti apēst vairāk par to, ko tie jau ēda pirms gada vai diviem,” norāda Kaktiņš.
Atbilstoši SKDS veiktajai aptaujai šā gada sākumā 51% Latvijas iedzīvotāju sabiedriskās ēdināšanas vietās ēda ļoti reti vai nekad, bet pirms gada šis rādītājs bija 53%. Dažas reizes mēnesī un retāk to dara 29% aptaujāto, bet 2024.gada aptaujā tie bija 26%. Vismaz vienu līdz divas reizes nedēļā kafejnīcās ēda 12%, pirms gada – 13%. Gandrīz katru dienu to darīja 7%, kas ir tik pat, cik 2024.gada aptaujā.
