Celtniecība ir dārga un laikietilpīga; cer uz 3% no kopējā valsts enerģijas patēriņa
Foto – Polijas premjerministra kanceleja.
Latvijā pašlaik notiek karstas diskusijas par vēja parku celtniecību. Daudzi no projektiem, tostarp atkrastes parki Baltijas jūrā, saskaras ar sīvu iedzīvotāju pretestību. Tikmēr Polijā jau tiek būvēts pirmais atkrastes vēja parks.
Tas atrodas Gdaņskas tuvumā, vismaz 23 km attālumā no Baltijas jūras piekrastes. Ir paredzams, ka šis vēja parks ar 76 turbīnām sāks darbu nākamā gada vidū. Izstrādes stadijā atrodas arī citas vēju parku ieceres, kuru mērķis ir mazināt Polijas un arī Baltijas reģiona atkarību no fosilajiem kurināmajiem.
Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs šovasar kopā ar starptautisko žurnālistu grupu devās jūrā, lai savām acīm redzētu pirmā atkrastes vēja parka būvniecību Polijā.
Trīs gadi vides izpētei
Ceļš no Lebas ostas līdz topošajam vēja parkam ar kuģi aizņem aptuveni pusotru stundu. Brauciena organizatori no Polijas valdības stāsta, ka šī ir pirmā starptautisko žurnālistu grupa, kas var tuvplānā apskatīt «Baltic Power» vēja parku, ko īsteno Polijas enerģētikas koncerns «Orlen Group».
Uz kuģa ir projekta pārstāve Anita Cegliņska.
«Ap Ziemassvētkiem notika daži sagatavošanās darbi, bet pirmie monopāļi tika iedzīti janvārī. Protams, ka tā nebija pirmā reize, kad mēs ieradāmies jūrā, jo attīstības stadijas laikā mēs veltījām vairāk nekā trīs gadus vides izpētei.
Pašlaik mēs izbūvējam pamatus un pārejas savienojumus, drīz sāksim būvēt vēja turbīnas, kā arī atkrastes apakšstacijas un kabeļus. Mēs sagaidām, ka šis vēja parks sāks darboties 2026. gada vidū,» informēja A. Cegliņska.
Piebraucot tuvāk topošajam vēja parkam jūrā var redzēt jau pieminētos turbīnu pamatus un savienojumus. Tos var salīdzināt ar dzelteniem stabiem, kas slejas dažus metrus virs jūras līmeņa. Jūras dziļums šajā vietā ir ap 25–30 metriem. Projekta attīstītāji norāda, ka kopējais turbīnu garums ir ap 260 metriem, no kuriem virs jūras līmeņa lielākoties būs redzami 120 metrus gari torņi.
Darbs šī vēja parka attīstībā ir sākts jau 2018. gadā. Aptuveni piecus gadus vēlāk tika saņemtas visas nepieciešamās atļaujas un noslēgta vienošanās par finansējumu, ko sniedz 25 dažādas finanšu iestādes.
Jānobruģē ceļš visiem pārējiem
A. Cegliņska sacīja, ka šis projekts ir īpašs, jo tas Polijā ir pirmais atkrastes vēja parks, kas ir ticis līdz celtniecības stadijai: «Mums bija jānobruģē ceļš visiem pārējiem. Mūsu piegādes ķēde tika uzbūvēta pandēmijas laikā. Mēs varējām organizēt piegādes ķēžu dienas tikai attālināti, jo klātienē nebija iespējams satikties. Tie kuģi, ko jūs šodien varējāt redzēt, mums bija jārezervē pirms vairākiem gadiem, jo Eiropā tiek īstenoti dažādi projekti. Ne katrs kuģis var ienākt Baltijas jūrā caur Dānijas kanāliem. Mums bija jā-iegulda daudz sagatavošanas darba un jādomā par loģistiku, lai tagad te varētu strādāt 15 kuģi.»
Šis projekts ir īpašs arī ar turbīnu iespaidīgo izmēru. Attīstītāji norāda, ka tas ir tikai otrais projekts Eiropā, kas izmanto 15 megavatu turbīnas, – tās ir vienas no lielākajām pasaulē.
Gdaņskas ostā «Baltic Hub» ostas attīstības direktors Lehs Paškovskis stāsta, ka ostas teritorija šobrīd tiek attīstīta, lai veiktu vēl viena topošā vēja parka celtniecību ar nosaukumu «PGE Baltica 2»: «Šī teritorija, ko jūs varat redzēt labajā pusē, kļūs par instalācijas ostu. Atkrastes vēja parku sastāvdaļas ienāks mūsu ostā no ziemeļiem. Tās būs turbīnas un torņu daļas. Turklāt katrai vēja turbīnai būs nepieciešamas vēl 20 kravas automašīnas ar mazāku ekipējumu, kas tiks nogādātas pa ceļiem. Visas šīs sastāvdaļas tiks saliktas kopā un sagatavotas nogādāšanai pa jūru uz būvniecības objektu.»
Atkrastes vēja parku celtniecība ir dārga un laikietilpīga.
Tomēr «Orlen Group» cer, ka šis projekts spēs nodrošināt 3% no kopējā valsts enerģijas patēriņa un piegādās tīru enerģiju aptuveni pusotram miljonam mājsaimniecību.
Tas būs arī solis Eiropas Savienības zaļās pārkārtošanās virzienā. ◆
Teksts – ARTJOMS KONOHOVS, Latvijas Radio un EURANET PLUS
