Šodien koalīcijas partiju vakar izveidotā darba grupa sāks nākamās valdības deklarācijas projekta izstrādi. Pirmā darba grupas sanāksme plkst. 16 plānota valdības ēkā.Kā vakar pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistus informēja Latvijas Pirmās partijas/”Latvijas ceļa” (LPP/LC) Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš, pagaidām netiekot skatīts jautājums par personālijām un iespējamo premjera amata kandidātu, vispirms esot jāvienojas par nākamās valdības mērķiem un uzdevumiem. Pašreizējais premjers Aigars Kalvītis (TP) žurnālistus informēja, ka darba grupā aicinātas tās partijas, kas vēlas uzņemties atbildību. Pagaidām darba grupā nav aicināta partija “Jaunais laiks” (JL), kurai vēl jātiek skaidrībā ar savu pozīciju, un opozīcijā esošās kreisās partijas. “JL ir jātiek skaidrībā, vai tā vēlas strādāt ilgtermiņā, jo mēs nevaram sadarboties ar partiju, kas aicina veidot pagaidu valdību,” skaidroja Kalvītis, uzsverot, ka valstī ir vajadzīga stabilitāte un nopietna, darboties spējīga valdība. Kalvītis arī uzsvēra, ka ir visas iespējas Saeimā izveidot labēji centrisku valdību. Viņš pieļāva iespēju, ka nākamās valdības uzdevumu projektu politiķi varētu izstrādāt desmit dienas un tad arī varētu sākt runāt par personālijām un konkrētām koalīcijas aprisēm. Saeimas kuluāros jau izskanējusi versija, ka nākamo koalīciju varētu veidot Tautas partija (TP), LPP/LC un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti, kuriem kopumā Saeimā ir 49 balsis. Šo trīs partiju deputātiem varētu pievienoties pieci apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK) deputāti. Kuluāros tiek runāts, ka jaunveidojamo valdību varētu neatbalstīt divi no septiņiem TB/LNNK frakcijas deputātiem, kuri jau līdz šim balsojumos Saeimā ir pauduši atšķirīgu viedokli. Pēc neoficiālas informācijas, TP kā premjera amata kandidātus apsver finanšu ministra Oskara Spurdziņa, kultūras ministres Helēnas Demakovas un ārlietu ministra Māra Riekstiņa kandidatūras. Taču tiek runāts arī, ka premjera amata kandidāts varētu nebūt neviens no līdz šim minētajiem cilvēkiem un amatam negaidīti varētu tikt nosaukta cita kandidatūra. Lai arī partijas vēl oficiāli nerunā par ministru amatiem, kurus vēlētos pārraudzīt nākamajā valdībā, aģentūrai LETA kļuvis zināms, ka TP vēlētos paturēt veselības un pašvaldību nozares, taču varētu atteikties no aizsardzības ministra amata. Savukārt ZZS vēlētos paturēt vides un zemkopības nozares. Partijas šiem amatiem varētu virzīt pašreizējos ministrus. Jau tagad var prognozēt, ka “smagākie” ministru amati, par kuriem partijām vajadzēs vienoties, būs ekonomikas un izglītības.
