Vēlos dalīties iespaidos par Bauskas pilsētas 400 gadu jubilejas pasākumiem. Organizatori tiešām bija ieguldījuši titānisku darbu, lai svētki izdotos. Par to viņiem milzīgs paldies. Ļoti skaists bija koncertuzvedums «Bauskai 400». Tikai par nožēlu muzikālais pavadījums atgādināja mežoņu tamburīnu un bungu dārdoņu. Šie trokšņi pilnīgi izbojāja amatierkopu sniegumu, drausmīgajā bungu rīboņā gandrīz neko nevarēja dzirdēt. Neizpratni par šādu troksni manīju daudzu apkārtējo sejās. Mežonīgā bungu rīboņa turpinājās arī vēlāk koncertā «Dziedi, Bauska!». Kāda jēga bija saaicināt daudzos korus un diriģentus, ja dziedātāju vokālais sniegums nebija baudāms? Parasti dziedātāju balsis ir priekšplānā, bet muzikālais pavadījums rada fonu. Kāpēc Bauskā bija otrādi? Šādos lielos pasākumos piedalās ne tikai tīnīši, bet arī vidējās un vecākās paaudzes klausītāji. Viņiem nemaz nav patīkami, ka skatuves priekšā «nāves agonijā» raustās, kratās, spārdās un vicina rokas tīnīši. Varbūt priekšnesumu laikā derētu kāds nožogojums vai apsardzes vīru klātbūtne. Manuprāt, šādas negācijas farsā pārvērš daudzu cilvēku ieguldīto darbu. Arī pilsētas viesiem tas radīja negatīvas emocijas. Patīkami, ka Rātslaukumā bija daudz galdiņu un sēdvietu, lai baudītu alu, uzkodas, netraucējot apkārtējiem. Bija arī «izcilas personas», kas ar alus glāzēm rokās spraucās cauri klausītāju rindām, vienu otru aplaimojot ar dzēriena šalti. Tā bija vēl viena negācija šajos svētkos.Negribētu, lai kādam rastos iespaids, ka es visu redzu tikai melnās krāsās. Svētki bija lieliski, savukārt par negatīvo vajadzētu padomāt, organizējot ko līdzīgu citugad.
