Plaši izvērstā cīņa par to, lai tirgotāji
neuzdrošinātos izmantot valūtas nomaiņu cenu celšanai, liek atcerēties
vecas parunas par skaidu svešā acī un baļķi savējā, par maziem un
lieliem zagļiem. Katrs veikals vai kafejnīca, kas nākamā gada janvārī
būs atļāvies noapaļot cenas «uz augšu», nopietni riskē ar politiķu,
žurnālistu un sabiedriskās domas nicinājumu.
Savukārt Ministru kabinets
ar padevīgo balsošanas mašīnu Saeimā bez problēmām ir uzskrūvējis
nodokļus – savas «cenas», ko mēs maksāsim nākamgad un turpmāk.
Šis rudens bija zīmīgs ar līdzšinējās Valda Dombrovska valdības
neslēptiem centieniem «izspiest citronu līdz galam», meklējot arvien
jaunas un nereti kolorītas iespējas valsts kases piepildīšanai, pie
viena «aizmirstot» pašas dotos solījumus par nodokļu mazināšanu. Būtu
pavisam briesmīgi, ja tagadējās politiskā krīzes galarezultāts būtu
nevis šo centienu revīzija un labošana, bet gan atzīšana par jaunās
valdības «svēto mantojumu». No 2014.gada, kāpjot akcīzei, sadārdzināsies
gāze, ko izmanto kā automašīnu degvielu.
Pavasarī būs gaidāms cenu
pieaugums elektrībai. Tāpat dārgāka kļūs pārtika, Veselības ministrijai
pacenšoties ieviest «kaitīguma nodokli». Taču šajā grozā nokļūs ne tikai
našķi, bet arī daudzi uzturā tradicionāli patērēti produkti. Katram
speķa pīrāgam, katrai sviestmaizei ar desu jādod papildus ieguldījums
budžetā! Tāpēc, pēc valdības sabiedrisko attiecību veidotāju domām,
neapliekamā minimuma paaugstinājumam vai valsts sociālās apdrošināšanas
obligāto iemaksu samazinājumam būs jākalpo par «vīģes lapu» – formālu
pierādījumu tam, cik vara ir pretimnākoša tautai.
Ir radīti jauni nodokļi uguņošanas ierīcēm un ūdens resursu
lietošanai elektroenerģijas ražošanai mazajās hidroelektrostacijās, kā
arī «valdes locekļa nodoklis» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātā
iemaksa tiem kapitālsabiedrību valžu locekļiem, kuri savus pienākumus
veic bez atlīdzības). Tika paaugstināti nodokļi zemes dzīļu resursiem,
sadzīves atkritumu apglabāšanai poligonos, videi kaitīgām precēm,
iepakojumam un transportlīdzekļiem, kā arī par gaisa piesārņojumu un
piesārņojošo vielu emisijām ūdeņos. No 2015.gadā tiks celta nodokļu
likme mikrouzņēmumiem, apgrūtinot darbu daudziem mazā biznesa iesācējiem
vai attīstītājiem un tiem, kuri nolēma pamest «ēnu ekonomiku».
Daži nodokļu jaunievedumi vai palielinājumi šķiet dziļi specifiski un
sabiedrības vairākumu neskaroši, tomēr ikviens dos savu necilo
ieguldījumu kopējā dārdzības kāpumā. Turklāt bez fiskālā sloga pieauguma
mums ir jārēķinās ar publisko pakalpojumu kvalitātes kritumu vai to
nepieejamību cilvēkiem valsts budžeta ekonomijas vārdā. Latvijas
veselības aprūpes sistēmai finansējums – 3 procenti no IKP – ir viens no
zemākajiem Eiropā, turklāt valsts no tā nodrošina tikai pusi.
Nozarei
tika liegts pilnībā kompensēt medikamentus hepatīta C slimniekiem,
slimnīcās draud sarukt valsts apmaksāto pakalpojumu apjoms – līdzekļus
aprīs maksa par energoresursiem, tāpat ārstniecības iestāžu durvis drīz
būs slēgtas cilvēkiem, kuri valdības uzskatā nebūs bijuši pietiekami
cītīgi nodokļu maksātāji vai apdrošināšanas iemaksu veicēji – arī tad,
ja viņi paši tajā nemaz nav vainojami.
Nu jau kritušās valdības partijas šķiet pārliecinātas, ka stress, ko
radīs eiro ieviešana un pierašana pie jaunās valūtas, liks sabiedrībai
uztvert augušo dzīves dārdzību kā neizbēgamu «maksu par dalību
eirozonā». Par to liecina līdzšinējā premjera un finanšu ministra
uzstājība, tāpat arī aukstasinība, kādā nodokļu kāpumu – neraugoties uz
divām vēlēšanu kampaņām nākamgad! – atbalsta Vienotība un pārējie
partneri. Valdība pati tīšuprāt izmantoja valūtas nomaiņu savu nedarbu
slēpšanai, vienlaikus sabiedriskās domas fokuss tika novirzīts citā
virzienā – rūpīgi pētīt cenu zīmes veikalos un vainot apvienotās Eiropas
projektu.
