Seši teju dižkoki
Iepazīties ar koku ciršanas ieceres materiāliem, kā arī iegūt informāciju par plānotajiem darbiem var Vecumnieku apvienības pārvaldē, Bauskas novada pašvaldības mājaslapā www.bauska.lv, www.vecumnieki.lv, kā arī pie koku ciršanas ierosinātājas – biedrības «Skaistkalnes Romas katoļu draudze» – kontaktpersonas prāvesta Andreja Mediņa.
Aptaujas anketa atrodama pašvaldības mājaslapā bauska.lv, vecumnieki.lv, to var saņemt Vecumnieku apvienības pārvaldē, kā arī Skaistkalnes pagasta nodaļā. Anketā iekļauti divi jautājumi – vai plānoto koku ciršanu atbalsta, daļēji atbalsta vai noraida, kā arī aptaujas aizpildītājam jānorāda, kā, viņaprāt, ieceres izpilde ietekmēs Skaistkalnes Romas katoļu baznīcas kultūrvēsturisko, ainavisko un ekoloģisko vērtību. Anketu var nosūtīt pa pastu Vecumnieku apvienības pārvaldei, pa e-pastu ar elektronisko parakstu, klātienē iesniegt Skaistkalnes pagasta nodaļā un Vecumnieku apvienības pārvaldē.
Sešiem lapotņiem tikai nedaudz pietrūkst, lai tie būtu dižkoki. Dabas aizsardzības pārvaldes ziņojumā norādīts, ka trīs parasto kļavu ar stumbra apkārtmēru 1,3 m augstumā no sakņu kakla 2,36 m, 3,15 m, 3,13 m un trīs parasto liepu ar stumbra apkārtmēru 2,97 m, 2,57 m un 2,45 m Skaistkalnes Romas katoļu baznīcas īpašumā nociršana nav pretrunā ar dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem. Lai koks kļūtu par dižkoku un būtu īpaši aizsargājams, stumbra apkārtmēram jāsasniedz 3,5 metrus.
Savukārt divu papeļu, septiņu parasto kļavu, trīs parasto liepu, vienas liepas ar trīs dažādiem stumbra izmēriem, viena oša likvidēšanai Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums nav nepieciešams, jo koki nav sasnieguši Ministru kabineta noteikumu norādītos izmērus.
Iebilst pret ieceri
Bauskas novada pašvaldības pārstāve Gija Spula atklāja, ka pašlaik Vecumnieku apvienības pārvaldē un Skaistkalnes pagasta pārvaldē nav saņemta neviena aizpildīta anketa. Vietvara cer, ka līdz 23. maijam iedzīvotāju aktivitāte pieaugs, jo sadzīviskās sarunās ir dzirdēts, ka skaistkalnieši ar koku ciršanu nav apmierināti.
Skaistkalnes pagasta nodaļas vadītāja Ineta Skustā paskaidroja, ka baznīcas teritorijā ir noticis gan Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas, gan Latvijas Dendrologu biedrības sertificēta eksperta apsekojums. Vairāki koki – aptuveni seši – ir bīstami, jo ieauguši baznīcas mūros un pamatos. To nociršana esot pašsaprotama, bet pārējiem varētu izkopt vainagus, pārliecināta ir I. Skustā.
«Pašvaldība uzskata, ka vēlme atklāt skatienam Skaistkalnes baznīcas fasādi ir objektīvi saprotama, bet tāpēc nav jāveido kailcirte. Sakrālā laukuma ainavā liela daļa koku ir saglabājami. Tāpēc pašvaldība savu piekrišanu nav devusi. Tagad tas lielā mērā ir atkarīgs no iedzīvotāju viedokļa,» skaidroja Skaistkalnes pagasta vadītāja.
Saskaņā ar dendrologu ieteikumiem, attīstot sakrālā laukuma ziemeļu daļu, ainavu arhitektam jāieplāno kompensējoši koku stādījumi, rūpīgi vērtējot skatu perspektīvas. Baznīca nedrīkst būt tukšumā, tai ir jāiekļaujas ainavā ar kokiem, akcentē I. Skustā.
Iedzīvotāju apātija sabiedriskajā apspriešanā, iespējams, saistīta ar līdzšinējo pieredzi, spriež skaistkalniete Ērika: «Tik daudz uztraukumu ar mīļo Skaistkalnes baznīcu pēdējā laikā piedzīvoti, ka tagad jau ir iestājusies vienaldzība. Ir neizmērojama bezpalīdzība, kas iecērt pamatīgas rētas dvēselē. Notiekošo grūti vārdos ietērpt.» Viņa uzsver, ka pašlaik visvairāk sāp sirds par izārdīto baznīcu, kapeņu izvandīšanu – viss, ko paulīniešu tēvi bija izveidojuši, iestādījuši, lolojuši, nu esot izpostīts.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
