Pēc Otrā pasaules kara Nirnbergas tribunālā tika notiesāti nacistiskās Vācijas kara noziedznieki, bet viņu sākotnējie sadarbības partneri un vēlākie pretinieki – Padomju savienības karavadoņi un to padotie, kas bija pastrādājuši līdzīgus noziegumus, – tika godā celti.
Daudz liecību
Vēl pirms neilga laika šķita neiespējami, ka līdzīgas zvērības kā Otrā pasaules kara laikā varētu notikt 21. gadsimtā. Tomēr pēdējā laika notikumi rāda tādu pašu neiedomājami cietsirdīgu brutalitāti Krievijas karaspēka izpildījumā. Tādu pašu pilsētu un ciemu bombardēšanu, dzīvojamo māju, slimnīcu, skolu un citu sabiedrisko ēku sagraušanu Latvija pieredzēja pirms astoņiem gadu desmitiem. Tā pati civiliedzīvotāju slepkavošana, izvarošana un marodierisms, ko pastrādā mūsdienu Krievijas karavīri, atsauc atmiņās līdzīgas ainas ar sarkan-armiešiem galvenajās lomās.
Kopš Atmodas laika ir nācies uzklausīt daudzas mūsu tautiešu liecības par viņu personīgo pieredzi un okupantu necilvēcīgo rīcību. Daudzas liecības ir publicētas gan preses izdevumos, gan grāmatās. Daudzi atmiņu stāsti papīra un video ierakstu formātā ir nonākuši vēstures liecību krātuvēs, visvairāk to ir Okupācijas muzejā.
Pārkāpj starptautiskos līgumus
Analoģijas starp kādreiz Latvijā piedzīvoto un tagad Ukrainā notiekošo ir arī Krievijas mantotā PSRS attieksme – Kremļa politiķi vienmēr ir bijuši gatavi ignorēt pašu parakstītos starptautiskos līgumos noteiktās robežas, kaimiņvalstu tautu pašnoteikšanās tiesības un starptautiskas konvencijas. Tika pārkāpta 1907. gada Hāgas konvencija, kas aizliedz okupētājvalstij okupētajā teritorijā izsludināt mobilizāciju – iesaukt armijā vietējos iedzīvotājus. Latvijas vīrieši tika iesaukti okupantu armijā pusgadsimtu un nosūtīti karot citās valstīs. Tagad Krievija atkal pārkāpj šo konvenciju un okupētajās teritorijās rīko piespiedu mobilizāciju, lai papildinātu savas armijas rindas kaujās pret Ukrainas neatkarības aizstāvjiem.
Otrajā pasaules karā jau 1941. gadā bēgošā Sarkanā armija pastrādāja neskaitāmus kara noziegumus. Tos dokumentēja latviešu pašpārvaldes iestādes vācu okupācijas laikā. Tika saskaitīts, ka Bauskas apriņķī sarkan-armieši nolaupīja 636 zirgus,
15 automašīnas, 16 motociklus un 45 velosipēdus, kā arī izlaupīja veikalus, pienotavas, skolas, biedrību namus un pagastmājas 73 900 rubļu vērtībā. Vēl lielāks zaudējums bija 30 noslepkavotie civiliedzīvotāji.
Sagrozīts stāsts
Man pašam kopš bērnības ir zināms stāsts par Sarkanās armijas kareivju noziegumu Jaunpiebalgā. 1941. gada jūnija beigās atkāpjoties, viņi vietējās draudzes skolas pārzinim pieprasīja zirgu, bet viņš to labprātīgi neatdeva. Krievu kareivji nošāva skolas pārzini un viņa sievu skolotāju, nolaupīja zirgu un nodedzināja Jaunpiebalgas draudzes skolu. Kad es šo stāstu pirmo reizi dzirdēju no savas vecmammas, ilgi tam nespēju noticēt, vēl vecmammai iebildu, ka droši vien tie bija vācieši, nevis krievi. Skolā padomjlaikā taču mācīja, ka visus noziegumus kara laikā pastrādāja vācieši. Vēlāk šo stāstu dzirdēju no daudziem piebaldzēniem, bet Jaunpiebalgas vidusskolas muzejā, kur bija informācija par pagasta vēsturi, tolaik bija rakstīts, ka draudzes skola vienkārši nodegusi 1942. gadā. Patiesību oku
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
