Stelpes sākumskolā pirmdien, 27. februārī, mācību iestādes darbiniekus un audzēkņu vecākus uz tikšanos aicināja Bauskas novada pašvaldības pārstāvji. Domes priekšsēdētāja Aivara Okmaņa izveidotajai darba grupai dots uzdevums izvērtēt pērn rudenī no pamatskolas par sākumskolu reorganizētās vispārējās izglītības iestādes efektivitāti un spēju nodrošināt konkurētspējīgu izglītību.
Sākumā bija plānota saruna ar skolotājiem, bet plkst. 17 – ar vecākiem un citiem interesentiem, taču sociālajā vietnē «Facebook» noplūdinātā informācija sagrozīja cilvēkiem galvu un darba grupas iecere vispirms tikties ar pedagogiem izgāzās. Maldinošā paziņojuma iespaidā apņēmības pilnie mazās skolas aizstāvji vietas zālē ieņēma jau pirms plkst. 16, tāpēc atsevišķa diskusija ar izglītības iestādes saimi izpalika.
Tomēr ne tikai šī iemesla dēļ divarpus stundu garā sapulce izvērtās par haotisku viedokļu apmaiņu. Kā novēroja «Bauskas Dzīve», sanākušie kurnēja gan par to, ka saruna notika pašplūsmā un nebija strukturēta, gan par darba grupas neskaidro situācijas redzējumu un neprasmi komunicēt ar sabiedrību. Tas, kā izteicās vairāki klātesošie, vieš bažas, ka iedzīvotājiem labvēlīgs risinājums jautājumā par Stelpes sākumskolas tālāko darbību, visticamāk, netiks rasts un spēcīgākais arguments nepopulāra lēmuma pieņemšanā būšot jau zināmais jājamzirdziņš «Naudas nav!».
Ar aplausiem un dziesmu
Ziņa par mazajā ciemā gaidāmajām pārmaiņām nebija vis gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Vēl pirms Stelpes sākumskolas tālākās darbības izvērtēšanas darba grupas izveides 30. janvārī izglītības iestādi apmeklēja Antra Ozoliņa, izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja, Vija Ieleja, izglītības nodaļas vadītāja, un Sanita Reinsone, izglītības nodaļas speciāliste. Pašvaldības pārstāves atbraukušas ar vēstījumu, ka skolu nepieciešams reorganizēt, atstājot tikai bērnudārza grupas – tā 27. februāra rītā «Bauskas Dzīvei» notikumu secību atklāja Dagmāra Venclova, Stelpes sākumskolas direktore. Saprotams, tas radījis satraukumu gan darbiniekos un audzēkņu vecākos, gan vietējā sabiedrībā, jo stelpiešiem skola ir vienīgā gaismas saliņa pagastā; skaistās ēkas telpās mēģinājumos pulcējas trīs amatiermākslas kolektīvi un rit aktīva kultūras dzīve.
Tikšanās laikā cits pēc cita kājās cēlās pašreizējie un pensionētie skolotāji, bērnu vecāki un vecvecāki, absolventi. Savu attieksmi pret plānoto izglītības iestādes optimizāciju jeb sākumskolas slēgšanu pauda arī citi mazo lauku skolu aizstāvji. Diskusija izgaismoja vēl citas pagasta iedzīvotājiem nozīmīgas problēmas. Atbalstu runātāju viedoklim zālē sēdošie pauda ar aplausiem, bet darba grupas vadītāja Raita Ābelnieka izteikumam, ka «deputāti bērnus Stelpē nesagādās», atbildēja ar dziesmu «Daudz laba pasaulē», tādējādi aicinot situācijas vērtētājus «prast atšķirt labo no ļaunā» un «atvērt acis», lai saredzētu mazās lauku skolas potenciālu.
«Paši labākie pedagogi»
Skolotāja Inese Freiberga nepiekrita uzskatam, ka mazajās skolās ir zema izglītības kvalitāte. Viņas pedagoģes stāžs ir 40 gadu, un Stelpes skola ir vienīgā darbavieta. Audzēkņiem visos laikos bijuši augsti sasniegumi mācībās, gūti panākumi olimpiādēs un konkursos, absolventi pēc 9. klases veiksmīgi iestājušies Āgenskalna un citās prestižās ģimnāzijās, strādā Francijas vēstniecībā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, veidojuši karjeru tieslietu jomā, taču pamats viņu izaugsmei ielikts Stelpē. «Ļaujiet cilvēkiem, kuri pašaizliedzīgi veic savu darbu un visu nerēķina tikai eiro, turpināt strādāt!» viņa aicināja.
Kāda mamma no Vecumniekiem, kura savus bērnus jau ceturto gadu laiž Stelpes skolā, izvēli pamatoja šādi: «Te ir paši labākie pedagogi un nav lielo klašu, kur katram bērnam nevar pievērst vajadzīgo uzmanību. Tā ir Stelpes priekšrocība!» Arī Inese Priede no Vecumniekiem savu dēlu kopš 2. klases vadājusi uz Stelpes skolu un velta visatzinīgākos vārdus izglītības iestādes kolektīvam. «Vecumnieku vidusskolai mēs nebijām vajadzīgi, bet šeit mūs pieņēma ar atplestām rokām; te guvām sirdsmieru, saņēmām mīļumu,» viņa teic. Dēls absolvējis Stelpes pamatskolu un pašlaik mācās Skaistkalnes vidusskolas 11. klasē.
Egils Neliuss, angļu valodas skolotājs, izglītības iestādē ar lielākiem un mazākiem pārtraukumiem strādā kopš 1989. gada. Vērtējot ieceri slēgt Stelpes sākumskolu, viņš pauda pārliecību, ka arī skola, kas vajadzīga kaut vienam bērnam, ir investīciju vērta. Skolotājs īpaši vērsās pie deputātiem, aicinot novērtēt savu vārdu svaru un sabiedrībai sūtītos signālus.
«Kopš 2014. – 2015. gada esam jutuši, ka skola tiks optimizēta, «mazināta», un bērni sāka no šejienes pazust – vecāki ņēma ārā un veda uz citām skolām. 1989. gadā te bija 190 skolēnu, pašlaik – 27. Šī dinamika ir tieši saistāma ar varas attieksmi pret savu tautu,» viņš uzsvēra, «tagad visur skandina par izglītības kvalitāti un materiāli tehnisko nodrošinājumu, bet lielākā daļa Stelpes skolotāju, ja viņus aizsūtītu ar bērnu grupu tuksnesī un iedotu rokās zariņu, ar ko smiltīs zīmēt, novadītu super kvalitatīvu stundu. Tādi ir šejienes skolotāji!»
Viņš pauda nožēlu, ka pēdējā laikā stelpieši saņem tikai sliktus signālus. Pasta un doktorāta vairs nav, virmo runas, ka arī bibliotēku «mazinās». Kā cilvēkiem šajā apdzīvotajā vietā justies? «Kā būtu, deputātu kungi, ja jūs pamazām sāktu mums sūtīt arī pozitīvus signālus? Ja jūs palīdzētu un iesaistītos nodrošināt to, lai par Stelpes skolas pastāvēšanu cilvēkiem būtu drošība? Tad pret šo skolu būtu cita attieksme, tad vecāki neņemtu ārā bērnus un nevestu uz citām skolām. Atsūtiet kādu pozitīvu signālu, kaut vai lai te atver kādu spa vai beidzot uzbūvē to sporta manēžu, ko mums pirms iepriekšējās reformas tālajā 2009. gadā solīja! Lai mums ir kāds plusiņš, citādi tikai vieni mīnusi – tas slēgts, tas optimizēts, tas sačakarēts,» ironizēja pedagogs.
Emocionālās runas noslēgumā viņš pauda atziņu, ka «Bauskas novads ir tikai tik stiprs, cik stiprs ir tā vājākais pagasts». «Mani pārsteidz šī mantra – nav bērnu, nav bērnu, bet neviens nerunā par to, kas jādara, lai viņi būtu. Atslēgas vārds visam ir stabilitāte. Iedodiet mums šo izjūtu, un pārējo mēs paveiksim paši!» sacīja skolotājs.
Kas notiks ar ēku?
Iedzīvotāji apšaubīja to, ka, likvidējot sākumskolu, izdosies saglabāt pirmsskolu, jo vecāki vedīs savus skolēnus uz Vecumniekiem vai citām skolām un mazos ķiparus ņems līdzi. Tāpat rožaina nerādoties nākotnes vīzija par kultūras aktivitāšu saglabāšanu, jo amatierkolektīvus vada pedagogi, tāpēc – «nebūs skolas, nebūs arī kultūras». Izskanēja viedoklis, ka nez vai skolotāji, atraduši darbu citur un vēlu atgriežoties dzīvesvietā, spēs savas ikdienas gaitas pakārtot deju kolektīva, teātra trupas un vokālā ansambļa vadīšanai. Savukārt stelpiete Māra Lagzdiņa uzsvēra – nebūs bērnu, nebūs kultūras, jo «kultūra sākas ar bērniem, kuri ienāk skolā, te izaug un paliek».
Iedzīvotājus uztrauc skolas ēkas liktenis gadījumā, ja tiktu saglabātas vien pirmsskolas grupiņas, un vēlējās dzirdēt, kas notiks ar pārējām telpām, jo siltums un elektrība jānodrošina. «Jums nav vīzijas par ēkas turpmāko izmantošanu,» darba grupas virzienā tika raidīts šāds un citi pārmetumi. Gados vecākiem stelpiešiem bija aizdomas, ka skaisto skolas ēku kāds noskatījis un vēlas privatizēt vai ir nodoms «tāpat kā Bārbeles skolu par smiekla naudu atdot kādam kungam».
R. Ābelnieks rosināja vietējos izteikt priekšlikumus telpu izmantošanā, jo pašlaik darba grupai par to nav redzējuma. Iespējams, uz skolu varētu pārcelt pagasta nodaļu, varbūt arī bibliotēku, taču par ēkas tālāko attīstību jālemj domei.
Nav jāmācās apvienotajās klasēs
Stelpiete Maija Pelūde atklāja, ka «jau vēsturiski Bauska stelpiešus ir abižojusi», un arī pašlaik ir tāda izjūta. «Esat tikuši pie šprices, un, aiziet, – likvidēsim! Bet ko pašvaldība ir darījusi, lai popularizētu mūsu Montesori programmu? Kāds ir ieguldījums mūsu lauku ciema attīstībā? Ko esat darījuši, lai te būtu vairāk bērnu?» vēlējās dzirdēt vietējās skolas audzēkņu mamma, taču atbildi uz savu jautājumu nesaņēma.
Agrita Otomere atklāja Skandināvijas pieredzi; tur skolu slēdz tad, kad bērnu vairāk nav. Viņa aicināja darba grupas pārstāvjus Stelpē uzklausītos argumentus par mazās skolas vērtībām un saglabāšanu nest tālāk un iestāties par lauku skoliņu pastāvēšanu. «Vai tikai tas, ka te nav ministrijas noteikto astoņu bērnu klasē, ir vienīgais arguments skolas slēgšanai? Vai vietas izzušana, tās attīstība nevienam nerūp? Esmu te, jo man sāp negodīgā attieksme pret mazajām skolām. Tā ir jāmaina!» sacīja astoņu bērnu mamma no Vecumniekiem.
Raitis Ābelnieks nenoliedza mazās skolas priekšrocības un kolektīva profesionalitāti, atzina, ka par skolotājiem ir vislabākās atsauk-smes, taču norādīja, ka izglītošanās apvienotajās klasēs nav pieļaujama. «Problēma ir tikai viena – nav bērnu. Stelpē bērnu skaits gadu no gada sarūk, un šī tendence ir acīmredzama,» viņš sacīja, «neesmu tas cilvēks, kurš jums varētu dot nepamatotas cerības un solīt, ka skola pastāvēs vēl simts gadus uz priekšu. Ir jāvērtē situācija, un Stelpes sākumskola pēc bērnu skaita pašlaik ir mazākā izglītības iestāde Bauskas novadā. Turklāt direktore ir uzrakstījusi atlūgumu un strādās tikai līdz šī mācību gada beigām; cerības atrast kādu, kas darbu turpina, ir niecīgas, jo konkursos uz mazo skolu direktora amatu neviens nepiesakās.»
Vija Ieleja, izglītības nodaļas vadītāja, pauda, ka bērniem nebūtu jāmācās apvienotajās klasēs, tas ir ārkārtas gadījums pierobežā, tā ir bezizejas situācija. Maza klase sākas no astoņiem bērniem, bet Stelpē tāda nav neviena; tā ir pamatproblēma.
Foto – Žanna Zālīte
Tukuma labais piemērs
Dagmāra Venclova atzīmēja, ka bērnu skaita pieaugums ir atkarīgs no vadības darba. Viņa aicināja deputātus pārlasīt savu partiju programmas, kur solīts paplašināt un atjaunot pašvaldības dzīvojamo fondu, paaugstināt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kas esošajā situācijā izklausās komiski, jo pašlaik Stelpē doktorāts vairs nedarbojas. Deputāts Guntis Kalniņš uzsvēra, ka tā nav pašvaldības vaina; nesen pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka dzīvoklī vairs nedrīkst būt doktorāts un šī iemesla dēļ Veselības ministrija jaunās dakterītes prakses vietu Stelpē nesertificē.
Stelpietis Kaspars Ozols vērsa uzmanību uz nostādnēm Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2035. gadam, kā arī Bauskas novada attīstības pro-grammā 2022. – 2028. gadam, ka «netiek plānota skolu likvidēšana». Tāpat arī viņš atsaucās uz izglītības un zinātnes ministres pausto, ka skolu tīkla sakārtošana jeb optimizācija nav tikai stāsts par izglītības iestāžu slēgšanu un finansēm, jo tas ir īslaicīgs risinājums.
«Kur ir ilgtermiņa attīstības plāns veidot lauku apvidu pievilcīgu jaunām ģimenēm, kas labprāt, esot tuvumā Rīgai, pārvāktos uz Stelpi, kā mēs pagājušā gada nogalē izdarījām? Ir liels potenciāls piesaistīt, bet infrastruktūras trūkumi var ietekmēt interesi dzīvot šajā reģionā, turklāt, meklējot dzīvesvietu, būtisks faktors ir bērnu izglītības iespējas,» norādīja K. Ozols. Viņš minēja labo piemēru Tukuma novada pašvaldībā, kur pagājušajā nedēļā dome lēma par labu divu mazo skolu saglabāšanai un noraidīja Vānes un Zemītes sākumskolu reorganizācijas ieceri, lai «paši sevi neiznīcinātu pirms laika». Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā uzskata, ka sākumskolām jāpaliek tur, kur tās ir, sacīja stelpietis.
Dace Šileika pauda, ka iedzīvotāji ir sadzirdēti un darba grupa šo sarunu turpinās, jo lēmums par skolas likvidēšanu deputātiem nav jāpieņem rīt vai parīt; redzējumam par skolas nākotni jātop līdz maijam. «Negribu nevienu vainot, taču, iespējams, jau vēsturiski pieļauta kāda kļūda, kad iezīmējusies konkurence starp bijušā Vecumnieku novada skolu vadītājiem un katrs centies piesaistīt audzēkņus savai izglītības iestādei, lai nokomplektētu klases. Varbūt slikti, ka savulaik bērni no Stelpes pagasta ar pašvaldības transportu vesti uz pilnīgi visām Vecumnieku novada skolām. Ja būtu bijusi striktāka nostāja transporta jautājumā, iespējams, situācija būtu citādāka,» viņa atzīmēja.
Egils Neliuss prognozēja, ka pagrieziena punktu iezīmēs tas brīdis, kad deputātu pesimistiskās prognozes kļūs piesardzīgi optimistiskas, «tad dzīve sāks iet uz augšu».
Neizmanto iespēju izteikties
Sanākušajiem radās iespaids, ka A. Okmaņa deleģētie pašvaldības pārstāvji diskusijai par skolas turpmāko likteni nebija sagatavojušies un, šķiet, līdz galam nenolasīja sabiedrības vēstījumu. Pusei no astoņiem klātesošajiem darba grupas dalībniekiem nebija viedokļa pētāmajā jautājumā; iespēju izteikties izmantoja vien R. Ābelnieks, G. Kalniņš, V. Ieleja un D. Šileika. Uz Stelpi nebija atbraukušas vērtētāju komandā iekļautās speciālistes Zaiga Kārkliņa un Evita Grigorjeva. Tāpat arī tikšanās apmeklētāji būtu vēlējušies gūt lielāku skaidrību par kupli pārstāvētās darba grupas mērķi un uzdevumiem, iepazīties ar plānotā procesa stratēģisko redzējumu, situāciju raksturojošiem skaitļiem, dzirdēt izvērstāku ekonomisko pamatojumu iecerētajai reorganizācijai. Iespējams, tad būtu izpalikuši klātesošo minējumi par līdzekļu plūsmu, spekulācijas ar dažādiem faktiem u. tml.
Lai gan darba grupā ir iekļautas vairākas par izglītības jomu atbildīgās pašvaldības amatpersonas, neviena nebija gatava publiski paust Izglītības un zinātnes ministrijas nostāju skolu tīkla sakārtošanā; izpalika arī konkrēta atbilde uz jautājumu, vai skolēnu skaita ziņā mazo izglītības iestāžu slēgšana ļaus iegūt līdzekļus skolotāju algu palielināšanai. ◆
Uzziņai
2022./2023. mācību gadā Stelpes sākumskolā mācās 27 skolēni, strādā 11 pedagogi; pirmsskolas programmu apgūst 16 audzēkņi, strādā divi pedagogi.
Stelpes sākumskola ir vienīgā skola novadā, kur mācību process rit apvienotajās klasēs.
Februāra sākumā izveidota darba grupa, kam jāizvērtē Stelpes sākumskolas efektivitāte un spēja nodrošināt konkurētspējīgu izglītību. Tajā iekļauti četri Bauskas novada domes deputāti: Raitis Ābelnieks (darba grupas vadītājs), Juris Krievs (viņa vietnieks), abi pārstāv Nacionālo apvienību; Guntis Kalniņš, Rihards Melgailis; abi no Latvijas Reģionu apvienības, kā arī vairāki pašvaldības administrācijas pārstāvji: Antra Ozoliņa, izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja, Vija Ieleja, Izglītības nodaļas vadītāja, Sanita Reinsone, izglītības nodaļas speciāliste, Zaiga Kārkliņa, ekonomikas un finanšu nodaļas ekonomiste, Evita Grigorjeva, juridiskās nodaļas vadītāja, Dace Šileika, Vecumnieku apvienības pārvaldes vadītāja.
Darba grupa vērtē iespēju 1. – 6. klases skolēniem nodrošināt izglītību tuvākajās mācību iestādēs: Vecumnieku vidusskolā (12 km), Misas pamatskolā (15 km), Valles pamatskolā (19 km), Skaistkalnes vidusskolā (21 km). Pārvadājumus organizē pašvaldība.
Tiks meklētas iespējas pirmsskolas grupas Stelpes sākumskolas ēkā saglabāt, veidojot struktūrvienību kādai no tuvumā esošajām izglītības iestādēm.
Darba grupas nākamā sanāksme notiks 6. martā, kad speciālisti turpinās izvērtēt Stelpes sākumskolas tālāko darbību no šī gada 1. septembra. Lēmums par skolas reorganizāciju jāpieņem līdz jūnijam.
Avots: Bauskas novada pašvaldība.
Sakārtot nenozīmē slēgt
Kaspars Ozols, Stelpes sākumskolas pirmsskolas grupas audzēkņa tēvs:
– Pārceļoties no Rīgas uz Stelpi, man ir radusies iespēja iedziļināties aktuālajā skolu tīkla sakārtošanas jautājumā, un esmu secinājis, ka Bauskas novads (lasīt – politiķi) pēc novadu reformas pievienotās administratīvās teritorijas uzlūko kā pabērnus un terminu «sakārtošana», neiedziļinoties nozarē, uztver caur prizmu – slēgšana.
Apzinos, ka skolu tīkla sakārtošana ir būtisks jautājums, jo jānodrošina visiem bērniem/jauniešiem pieejama kvalitatīva izglītība, kas tieši ietekmēs viņu nākotni. Pētot to padziļināti, nonācu pie vairākām atziņām, kas noteikti ir piemērojamas arī citām mazajām skolām, par kuru likteni pašlaik lemj pašvaldības:
Stelpes sākumskola ir svarīga izglītības iestāde, kas nodrošina izglītības pieejamību tuvākajā apkārtnē esošajiem bērniem un veicina viņu sociālo integrāciju;
Skolu tīkla optimizācija nav tikai finansiāla jautājuma risinājums, tā ir iespēja uzlabot izglītības kvalitāti un pieejamību;
Stelpes sākumskolas slēgšana negatīvi ietekmēs gan skolēnu, gan vecāku dzīvi, piemēram, radot papildu izdevumus un laika zaudējumu bērnu transportēšanai uz citām skolām;
Stelpes sākumskolas slēgšana negatīvi ietekmēs vietējo sabiedrību, jo izglītības iestāde ir svarīga sociālā infrastruktūra, kas veicina novada attīstību un identitātes saglabāšanu;
Stelpes sākumskolas slēgšana nav saderīga ar Bauskas novada attīstības stratēģiju un programmām, kas paredz nodrošināt izglītības pieejamību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un neplāno skolu likvidēšanu;
Skolu tīkla optimizācijai ir jāņem vērā ne tikai ekonomiskie, bet arī sociālie un izglītības faktori, un jācenšas saglabāt esošās izglītības iestādes, ja tas ir iespējams;
Slēdzot skolas reģionos, kas jau tagad ir maz apdzīvoti vai kuros skolēnu skaits ir samazinājies, var tikt traucēta vietējās kopienas dzīve un sociālais tīkls;
Izglītības iestādes slēgšanai var būt negatīva ietekme uz vietējo ekonomiku, jo skola var būt svarīgs darba devējs un pakalpojumu pircējs reģionā.
Ir svarīgi atcerēties, ka izglītības sistēma ir viena no galvenajām valsts prioritātēm un tās kvalitātei un pieejamībai vajadzētu būt neapstrīdamai. Jauniešiem ir tiesības uz izglītību un tās pieejamību, un to nedrīkst samazināt finansiālu iemeslu dēļ vai arī tāpēc, ka kādam šķiet, ka tas ir loģisks risinājums reģiona attīstībai. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas izglītības saņemšanai, ir jācenšas saglabāt skolas reģionos, kur tās jau darbojas, un veidot tādu izglītības sistēmu, kas nodrošina kvalitatīvas izglītības pieejamību visā valstī.
Pārmaiņas izglītojamo skaitā Stelpes skolā
Izdevumi par vienu izglītojamo mēnesī 2023. gadā Vecumnieku apkaimes skolās
