Sestdiena, 30. augusts
Alvis, Jolanta, Samanta
weather-icon
+17° C, vējš 1.34 m/s, R-DR vēja virziens
BauskasDzive.lv bloku ikona

Diskutēs par ūdens kvalitāti Bauskas un pierobežas upēs (5)

22. martā plkst. 20 «Bauskas Dzīves» «YouTube» kontā būs pieejama diskusija par ūdens kvalitāti Bauskā un pierobežas upēs.

Diskusijā piedalīsies Bauskas novada pašvaldības vides speciālists Valērijs Gabrāns, Valsts vides dienesta (VVD) Zemgales reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Evita Beitlere, kā arī VVD Zemgales reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas galvenais inspektors Andrejs Zabeļins.

Plānots, ka pusstundas diskusijā speciālisti ieskicēs aktuālo upju kvalitātē. Uzzināsim, kādus ūdens monitoringus VVD vai citas organizācijas veikušas, kāda ir ūdens kvalitāte, kāda situācija ar zivju resursiem.

Diskusiju būs iespējams vērot «Bauskas Dzīves» «YouTube» platformā ceturtdien, 22. martā, no plkst. 20.

https://www.youtube.com/@bauskasdzive3522


Būs pieejams arī diskusijas apkopojums «Bauskas Dzīves» numurā.


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

BauskasDzive.lv bloku ikona Komentāri (5)

Kaut kas jauns
13:57 21.03.2023
Upju kvalitāte pierobežas upēs !!!! Upē jau nav vēl iekšā upe, upē ir ŪDENS. Mūžu dzīvo un mūžu brīnies, ko tikai neizdomā.
upju kvalitāte
17:53 21.03.2023
upēm arī bez ūdens ir vēl citi kvalitātes rādītāji. Vien par kopējo upju kvalitāti nemēdz runāt, ja kanālā tek pēc skata daudz maz tīrs ūdens, tad tiek uzskatīts ka viss ar upēm kārtībā. Bet kāda var būt upes kvalitāte, ja iedzīvotājiem liegta pieeja upei daudzu kilometru garumā un šajos posmos var notikt velns zina kas, bez maluzvejniecības un vietējā ķemertiņa "bagātības" novadīšanas upē. Kā arī, kāda var būt upes kvalitāte, ja liela daļa piekrastes pļavu transformētas par aramzemi, iznīcinot dabīgo pļavu ekosistēmu, kas dabā ir ļoti cieši saistīta ar upes ekosistēmu, Var teikt, pļavas baro upes un ja viens ekosistēmas posms iztrūkst, cieš un aiziet bojā arī otrs. Visu to mēs redzam jau gadiem, Mūsā, Mēmelē un Lielupē ir izzudušas vai vēl uz izzušanas robežas ir daudzas zivju sugas, kā arī daudzi citi upju iemītnieki, tie, no kā barojās zivis.
baigais
18:22 21.03.2023
Un ? Kautkas izmainīsies ? Kārtējais bla-bla.
Lasītāja
12:08 22.03.2023
Redz, ar to bla-bla ir tā: var kaut kas mainīties un var nemainīties. Bet, ja nebūs pat bla-bla, tad noteikti nemainīsies nekas
lasītājai
15:07 22.03.2023
Par ko tie kaut vai šeit klātpieliktajās bildēs redzamie speciālisti līdz šim ir algas saņēmuši, ja mainīties var tikai pēc bla- bla būšanām? Vai gadiem redzot notiekošo upēs vēl vajadzīgs kāds bla- bla, jeb sen jau bija vajadzīga konkrēta rīcība, kas nu nekādā mērā nebūtu vien meldru izpļaušana vasaras otrajā pusē. Meldru vietā savairojas citi ūdens augi, pie tam tādā daudzumā, kad vietām pat nav kur airus iemērkt, upe pati mēģina šādā veidā attīrīties no zemnieku un daudzu krastmalas iebūviešu "dāvanām". Gadiem, bet, vai tas šos kungus un dāmas ir interesējis, ja nu vienīgi tekošā gada piešķirtās naudas summas apguvei.