Jānis Straģis: Darbaspēka izmaksas tā kāpj, ka to drīz vairs nevarēsi atļauties, jāmeklē citi varianti
Lielas pārmaiņas ir sākušās ‘Holšteinas’ melnraibās govs Dārtas ar kārtas numuru 42 ikdienā. Kopš pagājušās trešdienas viņas un citu Brunavas pagasta zemnieku saimniecības «Krišjāņi» govju slaukšana uzticēta robotiem. Ideālā variantā piecām iekārtām būs jātiek galā ar visu govju slaukšanu, tikai nedaudz piepalīdzot fermas uzraugam. Tomēr līdz tam vēl ejams pagrūts pierašanas ceļš, daudz jāmācās arī fermas darbiniekiem.
Jāstrādā progresīvāk, jāsamazina izmaksas
Saimniecības īpašnieks Jānis Straģis atzīst, ka iegādāties robotizētos palīgus mudinājušas darbaspēka izmaksas: «Algās pērn izmaksājām teju pusmiljonu. Kad saproti, ka to drīz vairs nevarēsi atļauties, jādomā, kā progresīvāk un intensīvāk strādāt un kā samazināt izmaksas. Līdzfinansējumu ieguvām, startējot Lauku atbalsta dienesta projektā. Protams, arī šī tehnika maksā, un tas ir kārtējais akmens kaklā, taču ceru, ka sabalansēšu ieguldījumu un ieguvumus.»
Bauskas novadā, kur piena lopkopība pēdējos gados ir sarukusi, slaukšanas roboti ir kas jauns, taču Latvijā tie jau daudzviet strādā un ir visai ierastas iekārtas. «Krišjāņu» fermā ar tiem paredzēts aizvietot trīs slaucējus. Taču robotu brigādē ir vēl viens darbinieks – barības piestūmējs, kurš savukārt atvieglos fermas uzrauga ikdienas darbu.
Kā tehnikas piegādātājs izvēlēts jau ilgstošs sadarbības partneris, kurš piedāvā pārbaudītas un drošas vācu iekārtas. Arī iepriekšējā slaukšanas iekārta «Krišjāņu» fermā bijusi tā paša ražotāja un bez lielām problēmām kalpojusi kopš 2006. gada.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.