Jautājums, ko tad īsti drīkst pīt vainagā, aktualizējas katru gadu pirms Jāņiem. Tikai retais var lepoties ar to, ka pazīst teju visus ap divsimt aizsargājamos augus. Ir daži aizsargājamie augi, kurus dabas speciālisti arvien konstatē iesietus jāņuzāļu buntēs un pieejamus pat pirmssvētku tirdziņos. Der zināt, kas tie ir, kā izskatās un kādēļ jāsargā, jo krāšņu svētku rotu izdosies radīt arī no augiem, kuri nav aizsargājamo sarakstā.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāvis Andris Širovs uzsver, ka dabiskās pļavas ar neparastām un īpaši retām augu sugām mūsdienās izzūd arvien straujāk. «Katra augu dabiskā augšanas vieta jeb atradne ir svarīga sugas izdzīvošanai kopumā – jo mazāk atradņu, jo suga apdraudētāka. Noplūcot ziedu, augam tiek liegta iespēja ražot sēklas un radīt pēcnācējus,» skaidro speciālists.
Tādēļ der zināt, ka saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu īpaši aizsargājamos augus ne tikai aizliegts plūkt, bet arī izrakt, pārdot, dāvināt, kolekcionēt vai audzēt. Par tiem DAP aicina priecāties vien ar acīm, piedāvājot arī sarakstu ar augiem, kurus var droši plūkt un vīt vainagā, taču – uzmanīgi, neizraujot saknes. Tāpat, lasot jāņuzāles, vērīgi jāskatās ne vien lai nenoplūktu ko īpaši retu un saudzējamu, bet arī lai noplūktais augs neapdraud paša svinētāja veselību.
Dabas aizsardzības speciālisti novēl līgot saprātīgi un būt apzinīgiem, saglabājot iespēju arī nākamajām paaudzēm priecāties par dzegužpirkstītes skaistumu un naktsvijoļu smaržu.
Mīli ar acīm:
dzegužpirkstītes, dzegužpuķes, dzegužkurpītes, smaržīgās un zaļganās naktsvijoles, Sibīrijas skalbes, pļavas silpurenes, jumstiņu gladiolas, bezdelīgactiņas, lielziedu uzpirkstītes.
Vainagos var pīt:
rudzupuķes, margrietiņas, pelašķus, balto un sarkano āboliņu, vībotnes, papardes, ozola zarus, smilgas, kalmes, madaras un citus tradicionālos augus. Taču jāievēro mērenība un augs jānoplūc bez saknēm.
Bīstami plūkt:
Sosnovska latvāni, pļavas (Sibīrijas) latvāni, pļavas pastinaku, velna rutku.
Teksts un foto: Sandra Apine
