Bauskas novada dome ceļu kritiskās problēmas sola risināt sen un – neveiksmīgi. Bauskas novada domes 25. janvāra sēdē deputāti aktualizēja jautājumu par ceļu tīrīšanu un uzturēšanu. Jāmin, ka šo jautājumu iztirzā praktiski katrā domes sēdē – gan vaicājot par ceļu uzturēšanas jautājumiem, gan par ceļu tīkla attīstības stratēģiju.
Ar cēlu mērķi
Deputāts Jānis Kalniņš atgādināja, ka ar 1. janvāri darbu ir sākuši apvienību pārvalžu vadītāju vietnieki, kuriem kā vienu no galvenajiem pienākumiem uzticēja pašvaldības ceļu un ielu stāvokļa kontroli. «Esam izveidojuši štata vienības ar ļoti cēlu mērķi, ka šie cilvēki centrālo uzmanību pievērsīs pašvaldības autoceļu un ielu uzturēšanai ziemas periodā. Gribētos dzirdēt konceptuāli, kā ir veicies janvārī?» vaicāja J. Kalniņš.
Izpilddirektors Ivars Romānovs informēja, ka notiek pašvaldības ielu un ceļu reģistra izvērtēšana, strādājot darba grupa. «Faktiski esam vienojušies par to konceptu,» tā izpilddirektors, norādot, ka pašvaldības apvienību speciālistiem ir deleģējums kravu masas ierobežojošo zīmju uzstādīšanai. «Ikdienas uzturēšanas darbus veic. Zinu, ka puteņa laikā bija iestiguši autobusi. Jā, varbūt kādā brīdī reakcija bija novēlota, bet zinām, ka pēdējais putenis bija spēcīgs līdz pusdienas laikam. Ceļu uzturēšanu nodrošināja, visu tehniku iesaistīja,» tā I. Romānovs. «Ceļus uzturēja, laikus šķūrēja, vairāk sūdzību bija par valsts ceļiem, par kuriem informējām. Arī pilsētā janvāra vidū, kad bija putenis un ilgstošā snigšana, redzēju, ka bija iztīrīti celiņi un viss kopts,» stāstīja izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka.
Dzirdiet, skaistkalnieši?
Uz izpilddirektora un viņa vietnieka stāstiem J. Kalniņam atlika rūgti pasmaidīt: «Varu teikt skaistkalniešiem – auto ceļi un ielas tiek uzturētas pilnīgā kārtībā.» Piektdien beidza snigt, pirmdienas pusdienlaikā atbrauca pirmie tīrītāji. Nav šajā ķēdītē kontroles, kas par ko atbild un kas zvana darbu veicējam. Ceļu tīrītājs savu darbu izdara ļoti labi, bet nesaņem šo uzdevumu. Prasīju Vecumnieku apvienības pārvaldē, un tur atbildēja, ka tik lielu teritoriju atbildīgā persona nevarot apsekot.» Tātad sanāk, ka Vecumnieku apvienības teritorija ir milzum plaša un Skaistkalnē pašvaldības ielas tāpēc netīrīja trīs dienas.
«Jautājums bija par to, kā notiek komunikācija ar mūsu apstiprinātajiem apvienību pārvalžu vadītāju vietniekiem. Izmaiņas taču veicām, lai būtu vieglāk strādāt, lai pagastu nodaļu vadītājiem atvieglotu darbu un vietnieki būtu atbildīgi par ceļu uzturēšanu. Runājam par komunikāciju, par saikni ar atbildīgajiem cilvēkiem,» pauda deputāts Mārtiņš Mediņš. «Sapratu, informācija saņemta, pārbaudīšu un diskutēšu,» atzina J. Kalinka.
Deputāts Mārtiņš Cimermanis norādīja, ka viņam jautājumu nebija jau decembrī, izdzirdot iepriekšējā domes sēdē, ka Bauskas novada domes finansējums 2024. gadā ceļiem nemainīsies. «Ja naudu neiedodam, tad tā nav prioritāte. Jocīgi prasīt uzturēšanu, ja redzam, ka nauda nav iedota. Šorīt vedu bērnu pa Skultēnu ceļu, lielie baļķu vedēji «mauc» pa šķīdoni, gāzi grīdā. Jāpaspēj izvest, kamēr tumsa. Kas ved šādā laikā mežu ārā?! Kas notiks, kad tur «Rail Baltica» sāks būvēt?» sašutis bija M. Cimermanis.
Lēkājošā traktora lāpsta
Arī iedzīvotāju viedoklis par ceļu uzturēšanu nav tas labvēlīgākais. Iedzīvotāju konsultatīvās padomes ievēlēšanas kopsapulce Stelpes pagastā kļuva ne tikai par vēlēšanu vietu, bet notika arī diskusijas par dažām nebūšanām, kas saistītas ar ceļu tīrīšanu un uzturēšanu Stelpes pagasta teritorijā.
Sapulcē iedzīvotāji sūdzējās par ceļu šķūrēšanu sniega krišanas laikā. Sacīja, ka šķūrētāji neieklausās iedzīvotāju lūgumos, kā arī brauc pārāk ātri. «Traktora lāpsta lēkā un veido uz ceļa tā saukto «trepi»,» pauda stelpieši. Turklāt ne tikai ziemā, bet arī vasarā esot gana grūti: «Māja ir pie paša ceļa. Ir traki ar putekļiem cīnīties. Mēģināju pats kaisīt pretputekļu maisījumu, bet sanāca dārgi – iztērēju simts eiro, un būtiska efekta nebija. Traki bija pavasara darbos – ne drēbes var izkārt, neko, bet vistrakāk rudens ražas vākšanā,» stāstīja viens no Stelpes pagasta iedzīvotājiem. Arī citi sūdzējās par putekļiem – reizēm pie mājām putekļi esot tādā slānī, ka nevarot saprast, kādā krāsā ir ziedi mājas dārziņā.
Vecumnieku apvienības pārvaldniece Dace Šileika atzina, ka pamatā ir neveiksmīgs iepirkums, kuru plānots labot. «Uzņēmējs, kas uzvarēja iepirkumā, nespēj nodrošināt nepieciešamo tehnikas daudzumu visai teritorijai. Līdz ar to ir steiga un neprofesionalitāte,» pauda D. Šileika. Viņa norādīja, ka ceļu atputekļošanā primāri skatās satiksmes intensitāti un apdzīvotību.
Iedzīvotāji interesējās, kāpēc neiesaistās vietējie ceļu tīrīšanā. «Labprāt jau pieteiktos vietējie, bet te visus vietējos pazīst, telefonus zina un tad viņus «terorizē». Zvana četros no rīta vai vēlu vakarā un pieprasa tūlīt pie viņu mājām iztīrīt. Tāpēc arī vietējie vairs uz šiem darbiem nepiesakās,» stāstīja stelpiete Dagmāra Venclova.
«Bauskas Dzīve» jautā
Vai esat pabraukuši pa novada lauku ceļiem? Kāds vērtējums?
Vasīlijs Moisjuks, šoferis ◆
– Bieži sanāk braukt uz Brunavu, un jāsaka tā – diez kas nav. Pavasarī jau tā ir, ka grants ceļu kvalitāte pasliktinās.
Silvija Dzīle, pedagoģe ◆
– Grants ceļš uz Zālītes ciemu ir diezgan sliktā stāvoklī.
Dainis Šalka, pensionārs ◆
– Ikdienā braucu no Mūsas uz Brunavu, un ceļš nav pārāk labs. Izbraukt vēl var, bet jābrauc uzmanīgi.
Inga Kavaļauska, skolotāja ◆
– Ikdienā braucu pa Pāces ceļu, kur tiešām ir jāmēģina braukt lēni un prātīgi, tikai tad viss ir kārtībā.
Gunārs Kaimiņš, pensionārs ◆
– Braucu uz visām pusēm, un pirms 60 gadiem ceļi bija labāki. Atceros, kā man tēvs bērnībā teica, ka tad, kad būšu pieaudzis, lauku ceļi būs atjaunoti un skaisti, bet viss ir noticis tieši pretēji. Man šķiet, ka Latvijā no visām Eiropas valstīm ir sliktākie ceļi.
