Ar saukļiem «Dienai bez zemnieka nav rītdienas», «Pret birokrātiju lauksaimniecībā»,««Nē» «asiņainajiem» graudiem!», «Krauze, beidz bendēt lauksaimniekus!», «Atpakaļ 5% PVN augļiem, ogām dārzeņiem» iespaidīga lauksaimniecības tehnikas kolonna pirmdien, 5. februārī, devās Zemnieku saeimas rīkotajā protesta braucienā cauri Bauskai.
Akcijas organizatori lēš, ka uz protestu bija sabraukuši vairāk nekā 50 zemnieku saimniecību un uzņēmumu pārstāvji no visa novada, kas esot ļoti liels atbalsts. Pieteikti bija vairāk nekā 80 transportlīdzekļu, taču protesta norises rītā to pulks bija vēl kuplāks.
Akcijas norises organizatore Bauskā, z/s «Eriņi» pārvaldniece Liene Grantiņa, uzrunājot sapulcējušos, atzina, ka šajā dienā tiek rakstīta lauksaimniecības vēsture: «Šodien esam aizmirsuši savstarpējas nesaskaņas. Neesam ne mazie, ne lielie, ne lopkopji, ne bitenieki – mēs esam visi kopā lauksaimnieki.»
Bauska pirmdien bija viena no 16 Latvijas pilsētām, kur lauksaimnieki, izvirzot konkrētas prasības valdībai un atbildīgajai ministrijai, rīkoja protesta braucienu. Tāds norisinājās arī Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē un citās pilsētās.
Pirms brauciena lauksaimniekus uzrunāja arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Viņš uzsvēra, ka Bauskai kā lauksaimniecības novadam lauksaimnieki ir viens no galvenajiem ekonomikas stūrakmeņiem: «No tā, kā dzīvo, strādā un var pastāvēt lauksaimnieki, ir atkarīgs ļoti daudz – iedzīvotāju ekonomiskais stāvoklis, attīstības iespējas.» Apjomīgā akcija liecinot, ka situācija tiešām ir nopietna. Domes priekšsēdētājs piekrita lauksaimniekiem, ka birokrātiskās prasības esot nesamērīgas un tas valdībai būtu jārisina kā primārais. A. Okmanis minēja piemēru, ka arī tad, lai vietējie ražotāji varētu skolām piedāvāt savus produktus, viņiem jāsaskaras ar lielu birokrātiju. Tāpat viņš pastāstīja, ka pagājušā nedēļā sarunā Ministru prezidente Evika Siliņa paudusi bažas, ka lauksaimnieku prasību termiņi ir ļoti īsi – praktiski tikai nedēļa.
Viena no protesta akcijas galvenajām prasībām, ko atspoguļoja arī plakāti uz traktortehnikas, ir tūlītējs Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu importa un arī tranzīta aizliegums. Z/s «Eriņi» īpašnieks Andris Grantiņš skaidro, ka Latvijas lauksaimniekiem, kas pārstāv sakārtoto Eiropas Savienības tirgu, liek konkurēt ar haotisko Krievijas tirgu.
Minerālmēslu, degvielas cenas nav salīdzināmas, piemēram, Krievijā litrs degvielas maksā 40 centus, valsts tur apmaksā visu loģistiku. Turklāt šajā valstī lauksaimniecībā esot atļauti tādi augu aizsardzības līdzekļi, kādi pie mums aizliegti jau vairākus desmitus gadu. Tajā pašā laikā, kā viņš atzina, investējam NATO budžetā, izskan bažas par Krievijas nodomiem Baltijā, taču joprojām ir pieprasījums pēc Krievijas graudiem. Importa aizliegums, kurš valdībā jau tapis, attieksies tikai uz Latviju, taču lauksaimnieks norūpējies, ka tas caur Spāniju vai kādu citu Eiropas valsti atgriezīsies pie mums jau gatavu produktu veidā.
«Latvijā 2023. gadā kopīgie neieņemtie līdzekļi no lauksaimniecības nozares ir 409 miljoni eiro. Tā nauda neienāca mūsu tautsaimniecībā. Sods, kas valstij būtu jāsamaksā par to, ka neienāk Krievijas graudi, ir 40 miljoni. Kas ir 40 miljoni pret 400 miljoniem?!» retoriski vaicā z/s «Eriņi» pārvaldniece Liene Grantiņa.
Lauksaimnieki pieprasa arī birokrātiskā sloga mazināšanu, piemēram, atteikšanos no atskaitīšanās jaunajā sistēmā, kamēr tā nav pienācīgi pārbaudīta un nav novērstas tehniskās nepilnības. Tāpat lauksaimnieki lūdz atjaunot samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem, veicinot nozaru konkurētspēju, pieprasa atteikties no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem lietošanas ierobežojumiem, kā arī nodrošināt plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu pro-grammām. Prasību izpildes termiņi valdībai doti ļoti saspringti, taču, kā uzsver akcijas organizatori un dalībnieki, daudzas no šīm prasībām netiek risinātas jau ilgstoši.
Aptaujātie protesta akcijas dalībnieki ir vienisprātis, ka birokrātijas slogs lauksaimnieku ikdienu ir pamatīgi sarežģījis. Kā piemēru šim L. Grantiņa min izstrādāto sistēmu, kurā jāreģistrē katra darbība uz lauka un kura reāli ieviešama tikai no 2026. gada, bet Latvija jau ir aizskrējusi trīs gadus pa priekšu.
I/u «Cirītis» īpašnieks Aigars Cirītis no Iecavas, kurš aptuveni 100 ha audzē kartupeļus un graudaugus, atzina, ka viņam aktuālākās no prasībām ir PVN likmes samazināšana un birokrātijas ierobežošana. Viņu uztrauc arī jau ilgstoši nerisinātā nelegālā dārzeņu ievešana valstī. Viņaprāt, ar to jau sen varēja tikt galā, ja visiem tiem pārstrādātājiem un tirgotājiem, kas izmanto kontrabandas dārzeņus, liegtu jebkāda veida iespēju saņemt valsts atbalstu.
Savukārt PVN 5% likmes ļautu samazināt dārzeņu cenu veikalā. Tieši tirgotāju uzcenojums pašlaik esot ievērojamākais.
P/s «Līdums» pārstāvji Raivo Mehine un Juris Poļakovs kā sāpīgākās problēmas pašlaik atzīmē graudu importu no Krievijas un birokrātiju. Kaut pagaidām pašiem ar «papīra darbu» nesanāk saskarties, taču jaunās prasības to paģērēšot. Viņi min piemēru, ka ar lielo tehniku hektāru var apstrādāt vidēji stundas laikā, bet pēc tam pusstunda būšot jāvelta, lai aprakstītu, kas tajā laukā darīts, – cik dziļi arts, kāda sēkla izmantota, cik un kādi minerālmēsli iestrādāti utt. Pa to pusstundu varētu jau krietni daudz padarīt savu tiešo pienākumu. Tad vēl informācija no traktora par noteiktu samaksu ir jānosūta uz biroju, jo tas ir pakalpojums, bet tur kādam tā ir jāapkopo, jo nav jau tikai viena tehnikas vienība.
Jautāti, vai Latvijas zemnieki varētu sekot arī kolēģu piemēram Francijā vai Beļģijā, kur protesti nebūt nav miermīlīgi, abi vīri pauda, ka tādas mežonīgas akcijas tomēr neatbalsta. Juris Poļakovs savā laikā ir piedalījies arī lauksaimnieku protestos Grenctālē. Vienā no tiem konflikts izveidojies ar smago kravas automašīnu vadītājiem. Viņš arī piebilst, ka tiem autovadītājiem, kuriem traucēs šī protesta akcija, jāpadomā – ja lauksaimnieki nekā nedarīs, tad arī viņiem nebūs, ko vest.
Z/s «Vaidelotes» saimnieks Mārtiņš Jātnieks-Borkovskis uzsvēra, ka akcijā cīnās par visu lauksaimnieku, ne tikai savas saimniecības interesēm. Svarīgi esot, lai sistēma kopumā būtu sakārtota. Arī, viņaprāt, birokrātija veido daudz problēmu. Pašlaik lauksaimniekiem jācīnās ar nepilnīgi izstrādātu un tehniski pienācīgi nestrādājošu sistēmu, kurā, neskatoties uz to, tomēr ir jāievada dažādi dati. Nav retums, ka dati jāievada atkārtoti vai beigās izrādās, ka tie nemaz nav saglabāti. Tāpat lēna esot arī dažādu lēmumu pieņemšana. Jautājumu atbildīgie novirza cits citam, bet rezultātā tā arī lēmums nav pieņemts. Eiropā lauksaimnieki jau tā strādājot viszaļāk, salīdzinot ar pārējo pasauli. Noteiktas ir vismazākās normas, visprecīzākās tehnoloģijas, taču arvien ir prasības būt vēl «zaļākiem».
Visi aptaujātie «Bauskas Dzīvei» atzina, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavi doties arī uz Rīgu.
A. Grantiņš sacīja, ka to, visticamākais, vajadzēs darīt, jo nez vai valdība ņems vērā to, kas notika šajā pirmdienā. Valdības vadītājas līdzšinējā attieksme esot tāda, kas parāda, ka lauksaimniecības nozare nav viņas uzmanības vērta. Taču, kā uzsver A. Grantiņš, tieši lauki, lauku sētas, cilvēki, kas tur dzīvo, jau ir Latvija, nevis tikai Rīga.
Ap pulksten 11 lauksaimnieki iedarbināja savus spēkratus, un Bauskā līdz šim neredzēti gara traktoru kolonna izbrauca uz A7 šosejas vēl pirms pilsētas robežas, lai, šķērsojot divus Bauskas tiltus, pievērstu arī baušķenieku un pilsētas caurbraucēju uzmanību.
Ar laipnu z/s «Eriņi» kombainiera-traktorista Aināra Bērziņa atļauju «Bauskas Dzīve» pievienojās viņam traktorā, lai dotos protesta braucienā vienā no pirmajiem transporta līdzekļiem. Ainārs teic, ka Bauskā cilvēki droši vien pirmo reizi redz tik daudz lauksaimniecības tehnikas vienuviet. Minam, ka kolonnas «asti» satiksim vien tad, kad būsim jau turpat atgriezušies maršruta sākumpunktā. Kaut arī kolonna autovadītāju ikdienā varēja radīt neērtības, pilsētnieki protestētājus sagaidīja miermīlīgi, mājot, filmējot un fotografējot. Arī garāmbraucošie smago kravas automašīnu vadītāji ik pa laikam solidarizējoties signalizēja.
Protestētāju kolonnā pārsvarā mana lielāku un mazāku mūsdienīgu lauksaimniecības tehniku, taču bija arī pāris vēstures liecības, tajā skaitā «padzīvojis» T-150, kuru nevarēja nepamanīt arī tāpēc, ka tā priekšā bija Krievijas diktatora Putina ģīmetne.
Kamēr mērojam pirmo protesta apli cauri pilsētai, Ainārs pastāsta, ka ar traktoriem braucot jau vairāk nekā 15 gadu. «Eriņos» viņš strādā pirmo gadu, taču Kurzemē dzimtajā pusē par viņu esot smējuši, ka viņš piedzimis (jo tieši tēvs ierādīja traktora mīlestību) un arī nomirs traktorā. Arī Ainārs gatavs tieši pēc nedēļas, 12. februārī, doties uz galvaspilsētu.
