Garīdznieki Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcas vēsturē (2)

Bauskas latviešu luterāņu draudzes personības – mācītāji Gustavs Turss-Tūrs un Pauls Žibeiks

Atzīmējot Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcas 430. gadadienu kopš tās uzcelšanas, 23. martā Bauskas rātsnamā bija pulcējušies interesenti, lai klausītos vēstures lasījumus par baznīcu, kas ir mūsu pilsētas senākā ēka un nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis, kā arī par tās latviešu mācītājiem Kristapu Strautmani, Gustavu Tursu-Tūru un Paulu Žibeiku. Lieldienu gaidīšanas laikā saīsinātā versijā lasītājiem tiek piedāvāts stāstījums par diviem no viņiem.

Elegantais mācītājs ar īpatnējo raksturu
Mācītājs Gustavs Turss-Tūrs (tā rak-stīts viņa Latvijas Republikas pilsoņa pasē, kaut arī dažādos rakstos un publikācijās viņš ir minēts kā Tūrs, Turs un Turss, kā viņš pats rakstīja savu uzvārdu, tāpēc tālāk tiks lietota šāda uzvārda rakstība) Bauskā kalpoja no 1920. līdz 1944. gadam, bet pēc tam 1948. gadā kļuva par visas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu, dzimis viņš 1890. gada 24. maijā Madonas apriņķa Praulienā. Mācījies Jaunpiebalgas draudzes skolā un Cēsu reālskolā. Tērbatas universitātes Teoloģiskajā fakultātē iesāktās studijas G. Turss nepabeidza, tādēļ, pēc vairāku pētnieku domām, viņa teoloģiskās zināšanas nav bijušas vajadzīgajā līmenī. Tas viss tomēr netraucēja pildīt garīdznieka pienākumus un vēlāk, kad viņš jau bija kļuvis par arhibīskapu, rakstos likt savam amatam priekšā abreviatūru «Dr. theol.» (teoloģijas doktors). Kopš 1921. gada G. Turss Bauskas Valsts vidusskolā (vēlākajā ģimnāzijā) un pilsētas pamatskolā bija arī ticības mācības skolotājs.

Pēc atmiņu stāstījumiem, mācītājs G. Turss vienmēr bija eleganti ģērbies: gan savā amata tērpā, gan privātā apģērbā (baltā vestē un melnā uzvalkā). Apģērbs, stāja un manieres sabiedrībā atstāja inteliģenta cilvēka iespaidu, taču, ja var ticēt toreizējo Bauskas ģimnāzistu stāstiem, attiecībās ar viņiem visa smalkā izturēšanās zudusi – G. Turss atļāvies rupjības pret ģimnāzistiem, kas protestējuši pret vāji sagatavotām stundām. Daži pat teikuši, ka viņa izturēšanās pret skolēniem daudzus atsvešinājusi arī no luterticības, tāpēc ģimnāzijā bija populāra aizraušanās ar Austrumu reliģijām un dievturību.

Savā politiskajā pārliecībā
G. Turss bija nacionāli noskaņots, bija Nacionālās apvienības biedrs un 1931. gadā bija pat iekļauts šīs partijas deputātu kandidātu listē 4. Saeimas vēlēšanām. Saeimā gan viņu neievēlēja, bet mācītāja sprediķi baznīcā ir bijuši ar nacionālpatriotisku saturu. It īpaši tas ir bijis jūtams pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma, kad vienmēr notika aizlūgumi par Kārli Ulmani, par citiem populārākajiem valsts vadītājiem un par latvisku Latviju.

G. Tursam patika ceļot. Viņš bija apceļojis daudzas Eiropas valstis, pabijis Ēģiptē un vairākās Tuvo Austrumu valstīs. No zemes, kur staigājis Kristus, – no Palestīnas (Izraēla kā valsts tolaik vēl nebija izveidota) – atvestos palmu zarus viņš dāvāja savai draudzei, un tie tika novietoti baznīcā, kur atrodas joprojām.

Laikabiedri ir teikuši, ka Bauskas luterāņu mācītājs par saviem pakalpojumiem (kristīšanu, laulāšanu, izvadīšanu pēdējā gaitā) prasīja diezgan augstus honorārus. Somu tautības Latvijas luterāņu baznīcas vēsturnieks Juko Talonens rakstījis, ka grūti šodien pateikt, kas G. Tursu interesēja vairāk – garīgās vai laicīgās (materiālās) lietas. Vēsturnieks uzskata, ka viņa rakstura īpašības tomēr nebija raksturīgas teoloģiskai personai. Šajā sakarā anekdotisks ir gadījums, kas 1930. gadu vidū ir aprakstīts vietējā laikrakstā «Bauskas Vēstnesis». Proti, kāds Codes pagasta zemnieks, vēlēdamies kristīt savu jaundzimušo, nolēma uzaicināt mācītāju pie sevis. Pēc tam, kad G. Turss bija izpildījis reliģisko rituālu un pacienāts ar vakariņām, viņš saimniekam paprasīja 50 latus, kas tolaik bija liela nauda. Codietis, ne vārda neteicis, samaksāja prasīto un par mācītāju vairs nelikās ne zinis. Tad nu par mājās vešanu ierunājās pats «cienīgtēvs» (tā rakstīts laikrakstā), bet saimnieks atbildēja, ka braukšana uz Bausku ar viņa zirgiem mācītājam izmaksās akurāt 50 latus…

Ziņas par G. Tursa aizraušanos ar laicīgām lietām 1930. gadu beigās bija nonākušas līdz Baznīcas vadībai Rīgā, un tur tika spriests par Bauskas mācītāja atbrīvošanu no amata. Klāt visam bija radušās aizdomas par G. Tursa aizraušanos ar alkoholisko dzērienu lietošanu, kas nebija pieļaujams luterāņu mācītājam. Baznīcas konsistorijas (virsvaldes) iesākto izmeklēšanu pārtrauca 1940. gada vasaras notikumi, kas bija saistīti ar Latvijas okupāciju.