Pētām: uz ārzemēm aizbraukušie aicina Latvijas valdību rūpēties par palikušajiem iedzīvotājiem
Foto – ULDIS VARNEVIČS
Lai atgrieztu Latvijā vismaz 30 aizbraukušās ģimenes no ārzemēm, Latvijas valdība šogad ir atvēlējusi 240 tūkstošus eiro. Tiesa, Bauskas novadā pašlaik ar atgriešanās pasākumu neveicas. «Bauskas Dzīve» apvaicāja aizbraucējus, lai izprastu, kāpēc viņi nevēlas atgriezties.
Latvijas Oficiālās statistikas portāla «stat.gov.lv» informācija liecina, ka 2011. gadā Latviju pameta par 20,1 tūkstoti iedzīvotāju vairāk nekā iebrauca. Kopš tā laika statistika ir uzlabojusies – 2019. gadā aizbraukušo bija par 3,4 tūkstošiem vairāk. Pēdējos gados statistiski situācija uzlabojusies vēl vairāk, bet tas tomēr ir saistīts ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kura dēļ Latvijā ieradās liels skaits Ukrainas iedzīvotāju. Vēl 2021. gadā Latviju atstāja 13 tūkstoši iedzīvotāju. Aizbraukušo vietā ieradās, piemēram, 1600 imigrantu no Krievijas un 700 imigrantu no Baltkrievijas. Tiesa, statistika uzrāda, ka procentuāli aizbraucēju vidū vairāk ir citu tautību iedzīvotāju, jo 2022. gada sākumā latviešu īpatsvars Latvijā pieauga par 0,3 procentiem un sasniedza 63 procentus.
Latvijas politiķi jau ilgāku laiku ir runājuši par reemigrāciju un Latvijas iedzīvotāju atgriešanu Latvijā, tādējādi tapa reemigrācijas projekti, arī minētais. Tiesa, 30 ģimenes uz ikgadējo aptuveni 13 tūkstošu aizbraucēju fona nav liels skaitlis, turklāt izskatās, ka projekts nav populārs aizbraucēju vidū. Pašlaik, piemēram, Bauskas novadā dota iespēja gan reemigrantiem, gan darba devējiem pieteikties projekta konkursā uz pašvaldības un valsts kopēju atbalstu 12 tūkstoš eiro apmērā. Naudu var saņemt reemigrants, ja dibina šeit savu uzņēmumu, vai darba devējs, kas nodrošina vismaz vienu darba vietu reemigrantam. «Bauskas Dzīve» centās pētīt, vai aizbraucēji zina par šādu iespēju, ka var iegūt atbalstu no valdības, vai šis atbalsts varētu pārliecināt atgriezties un vai galvenais šajā gadījumā būtu šie 12 tūkstoši eiro.
Smieklīgi un nenopietni
Bijušais iecavnieks Aleksandrs Dmitrijevs jau savulaik mēģināja atgriezties un ilgāku laiku Iecavā uzturēja savu veikalu. Tomēr pašlaik atkal ir ārzemēs – dzīvo Lielbritānijā. «Par reemigrācijas projektiem kaut ko pa ausu galam esmu dzirdējis jau sen, bet tad tie pasākumi likās smieklīgi un nenopietni. Par jauniem pasākumiem neesmu interesējies un nezinu, kas tagad notiek. 12 tūkstoši eiro uzņēmuma izveidei ir kā siers peļu slazdā. Viennozīmīgi mani personīgi tas neinteresētu, zinot, kāds ir nodokļu slogs Latvijā un kāda ir attieksme pret mazajiem uzņēmējiem,» tā pašreizējo iniciatīvu vērtē bijušais iecavnieks.
Viņš skaidro, ka atgriešanos neveicina arī tas, kas saistīts ar izglītības sistēmu Latvijā. «Pat ja mēs vēlētos atgriezties, to nevaram darīt bērnu dēļ. Viņiem šeit ir skola un viņu nākotne, kamēr Latvijā nevis ver vaļā skolas un piedāvā jaunas iespējas, bet gan, tieši otrādi, – slēdz skolas. Kāda var būt runa par atgriešanos? To var pielīdzināt mēģinājumam tikt atpakaļ uz grimstoša kuģa,» tā A. Dmitrijevs.
Lai cilvēki tiešām vēlētos atgriezties Latvijā, pēc viņa domām, jābūt radikālām pārmaiņām, turklāt tieši likumdevējiem. «Ir jāmotivē nevis cilvēki, bet gan tie, kas ir atbildīgi par Latvijas labklājību – parlamenta deputāti. Man ir izjūta, ka Latviju vada cilvēki, kas to dara ilgāk par Krievijas prezidentu. No pieredzes varu teikt, ka esmu dzirdējis no valsts amatpersonām lielīšanos par to, kā var nozagt Eiropas naudu un cik viegli to bija izdarīt. Tas neveicina pozitīvu izjūtu. Jāmaina gan iespēja piesavināties valsts naudu, gan atalgojums – piesaistiet deputātu un ministru algas pie minimālās algas un bērnu pabalstiem ar kādu adekvātu koeficientu, ko nevar grozīt, jo neviens reemigrācijas projekts neizlabos to, ko paši salaida dēlī! Ja nebūs izmaiņu, cilvēki neatgriezīsies. Neviens negribēs iemainīt drošību un stabilitāti pret neskaidru nākotni, lai ko arī nesolītu. Un mēs visi zinām, kā Latvijas valdība tur solījumus…» vērtējumu noslēdz A. Dmitrijevs.
Nauda nav galvenais
Baušķeniece Indra Vētra pašlaik dzīvo Īrijā. Viņa atzīst, ka par reemigrācijas pasākumiem neko nav dzirdējusi. «Paretam tikai kaut ko palasu un pasekoju līdzi, kas notiek Latvijā. Vai mani 12 tūkstoši pārliecinātu atgriezties? Pavisam godīgi – lai cik ļoti gribētos, nav vairs uzticības mūsu dzimtenei. Ir tikai solījumi, solījumi. Lai gan ar nelielu naivumu gribas cerēt, ka būs kādreiz labi. Zinu, ka daudziem vienkārši uzticība zudusi, un, lai pārliecinātu, vajadzētu kārtīgi papūlēties,» vērtē I. Vētra. Viņa uzskata, ka cilvēki atgriezīsies, ja Latvijā būs atbilstoša alga – minimālais atalgojums vismaz divas reizes lielāks un ievērojami lielāki atbalsti bērniem. Īrijā varot just, ka bērni ir valsts prioritāte, bet Latvijā tas vēl aizvien nav sajūtams.
Raivis Roziņš no Misas ciema savulaik ieprecējies Vācijā un tagad ir Raivis Krallmans. Viņš arī atzīst, ka 12 tūkstoši nav arguments, lai atgrieztos Latvijā. «Ne jau nauda ir galvenais, lai no ārzemēm atgrieztos Latvijā. Piemēram, gribētos dzirdēt, ka ir ievērojams atbalsts trūcīgām ģimenēm, kas liecinātu, ka valsts rūpējas par saviem iedzīvotājiem. Ja būtu lielāka bērnu nauda – Vācijā, ja nemaldos, par bērnu maksā vairāk nekā 200 eiro mēnesī,» stāsta R. Krallmans. Viņš pauž, ka par to, kā valsts rūpējas par saviem iedzīvotājiem, liecina arī ceļu kvalitāte. Savukārt Latvijā lauku ceļi ir tādi, ka, braucot uz darbu, nekad nezini, vai mašīna nesalūzīs. «Vairāk ir jādomā par savas valsts cilvēkiem, nevis aizbraucējiem,» uzsver R. Krallmans.
Trīs «lielie vaļi»
Arī tie, kas atgriezušies, neuzskata, ka šāds papildfinansējums ir galvenais šajā situācijā. Latvijā no Lielbritānijas savulaik atgriezās rundāliete Kristīne Balta, kas šeit nodibināja savu uzņēmumu, kuru vēlāk pārdeva, un pašlaik viņa strādā Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā par skolotāju. «Nauda noteikti nav motivatore, lai atgrieztos. Man ir svarīgi, lai bērniem ir labvēlīga vide, kvalitatīvas izglītības iespējas, bet pieaugušajam labas iespējas strādāt atbilstošu darbu par atbilstošu atalgojumu,» vērtē K. Balta.
Viņa uzsver, ka tiem, kas atgriežas, ir svarīgi trīs «lielie vaļi». «Tas ir – kur dzīvot, kur strādāt, kur bērniem mācīties. Būtu lieliski, ja būtu atbalsts dzīvesvietai, un tas varētu piesaistīt Bauskai, kur ir kvalitatīvas izglītības iespējas, peldbaseins, ir darba iespējas ne tikai Bauskā, bet arī ērti var nokļūt uz Jelgavu vai Rīgu. Svarīga ir garantēta vieta bērnudārzā vai skolā. Bērniem nepieciešams atbalsts vismaz pirmajā gadā papildu latviešu valodas apguvei, jo latviešu valodas gramatika ir samērā sarežğīta. Tie ir pamata jautājumi, par kuriem jābūt pārliecībai, lai reemigrācija būtu veiksmīga, nevis īslaicīga,» pauž K. Balta.
Svarīga ir attieksme
Pagājušajā gadā Latvijā atgriezās vieglatlēts Reinis Krēgers. Audzis un karjeru sācis Vecumniekos, mācījies Amerikas Savienotajās Valstīs, studējis un trenējies Čehijā, viņš izmantoja iespēju, ko piedāvāja Valmieras sporta skola, un atgriezās Latvijā. «Par reemigrācijas finansējumu neko nezinu. Tikai tagad kaut ko dzirdēju par to, ka atbalsta reemigrantu biznesu. Es atgriezos, jo negribējām bērnu likt svešas valsts bērnudārzā, turklāt Valmierā man piedāvāja darbu. Un redzējām arī, ka bērnam vajag vecvecākus,» stāsta R. Krēgers.
Savulaik ārzemēs mēģināja laimi meklēt arī iecavnieks Gunārs Bogdanovs, bet viņam atgriešanās iemesls izrādījās sirdsapziņas jautājums. «Patiesībā mēs nebūtu atgriezušies, bet bijām norūpējušies par saviem dzīvniekiem – kaķi un suni. Arī māju, jo cilvēki, kuriem atļāvām tur dzīvot, pat neprasot īres maksu, bija atstājuši visu novārtā,» stāsta G. Bogdanovs. Viņš atzīst, ka svarīgāka par naudu bija attieksme, un ārzemēs, kur strādājis, bijusi pavisam cita attieksme pret cilvēkiem, kas strādā smagu fizisku darbu. Ja būtu jāizvēlas, kur dzīvot pēc attiek-smes pret darbiniekiem, tad tās būtu ārzemes. «Pazīstu cilvēkus, kuri tur ir sapirkuši īpašumus un aizdevušies prom ar visu ģimeni. Viņi noteikti neatgriezīsies ne par kādu naudas summu,» vērtē G. Bogdanovs.
Nepatīkams negāciju fons
Vairāki aptaujātie savu viedokli pauda anonīmi. Reemigrante no Islandes norādīja, ka pēc vairākiem gadiem ārpus Latvijas iestājies morāls nogurums un radusies vēlme atgriezties savā kopienā, dzirdēt savu valodu un justies kā mājās. Ārzemēs par reemigrācijas pasākumiem dzirdējusi neesot un uzskata, ka 12 tūkstoši eiro reemigrācijas projekta nauda nav iemesls, lai atgrieztos, bet tomēr tā pozitīvu iespaidu varētu radīt, jo no Latvijas pašlaik nāk izteikts negāciju fons.
Viens no baušķeniekiem jau gandrīz 20 gadus pavadījis ar visu ģimeni Lielbritānijā un Īrijā. Viņš atzīst, ka dažādas ekonomiskās krīzes un izmaiņas ietekmē arī šīs valstis un ik pa brīdim iznāk mainīt dzīvesvietu. Vienu reizi mēģinājis atgriezties Latvijā, bet, kad divās darbavietās apkrāpa un nesaņēma visu paredzēto atalgojumu, atkal aizbrauca uz ārzemēm. 12 tūkstoši eiro noteikti neesot summa, kas viņu pārliecinātu atgriezties. Viens no variantiem, kad varētu braukt atpakaļ, – kad iestāsies pensijas vecums. Tad varētu saņemt Īrijas pensiju un atbraukt dzīvot uz senču mājām Latvijā. Tiesa, jau pieaugušie bērni diez vai tad vēlēsies atbraukt uz Latviju. Viņš vērtē, ka tie bērni, kas sākuši iet skolās ārzemēs, visdrīzāk, Latvijai jau ir zuduši.
Jaunietis no Lielbritānijas atzina, ka par reemigrācijas projektu un atbalsta naudu biznesam nav dzirdējis. «Iespējams, tādēļ, ka aizvien mazāk sekoju līdzi notikumiem Latvijā. Tik vien kā pārskrienu pāri ziņu virsrakstiem, ko kāds pārpublicējis sociālajos medijos, vai nu arī mana ģimene man pastāstījusi. Par 12 tūkstošiem svarīgāks ir darba un mājokļa nodrošinājums. Bez šīm divām lietām nav nozīmes, lai kurā pasaules daļā atrodies, ja esi bez naudas un jumta virs galvas. Man nav pretenziju pret dzīvi Latvijā, bet mana dzīve ir mani aizvedusi citur. Izbaudu multikulturālu vidi un pagaidām atgriezties nevēlos. Tas nenozīmē, ka nekad to nedarīšu. Nekad nesaki nekad,» tā aizbraucējs. ◆
SKAIDROJUMS
Reemigrācijas projekts
Zemgales plānošanas reģions ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu organizē konkursu «Reemigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts», lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā.
Pašvaldības realizē uzņēmējdarbības atbalstu un saņem valsts līdzfinansējumu līdz trīs gadu periodam – 2024. un 2026. gads. Kopējais pieejamais finansējuma apmērs ir 240 000 eiro. Pašvaldībai, kas piedalās projektu konkursā, jāizpilda vismaz viens no kritērijiem – jānodrošina vismaz viena reemigranta dibināta uzņēmuma izveide ar 8000 eiro valsts budžeta finansējumu vai jānodrošina vismaz vienas darba vietas izveide reemigrantam ar 8000 eiro valsts budžeta finansējumu. Bauskas novada pašvaldība atbalsta šādu iniciatīvu. Ir izstrādāts un ar 28. decembra domes lēmumu apstiprināts konkursa nolikums «Reemigrācijas atbalsta pasākums – «Atgriezies Bauskas novadā!»». Projekta apstiprināšanas gadījumā paredzēts līdzfinansējums 12 000 eiro. Vienam konkursa dalībniekam ir pieejams valsts finansējums līdz 8000 eiro, plus pašvaldības finansējums līdz 4000 eiro. Konkursa dalībnieka privātajam līdzfinansējumam jābūt vismaz tikpat lielam kā valsts un pašvaldības finansējums kopā, bet ne mazāk kā 50 procenti no kopējām attiecināmajām izmaksām.
Avots: «bauskasnovads.lv».
Privātām investīcijām trūkst līdzekļu; iesaka mainīt konkursa kritērijus
Bauskas novadā atbildīgais par projekta īstenošanu ir Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centrs. Par to, kā veicas ar projektu, stāsta Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra speciāliste Katrīna Velta Ūdre: «Pašlaik reemigrācijas projektā Bauskas novadā nav iesniegts neviens pieteikums. Konkurss norisinājās no 15. janvāra līdz 8. martam. Domājam par iespēju veikt grozījumus nolikumā, kā arī notiek sarunas ar Zemgales plānošanas reģionu par publicitātes iespējām, lai sasniegtu lielāku publicitāti tieši diasporas medijos un arī sociālo tīklu grupās, lai šo informāciju pasniegtu vienkāršā un saprotamā veidā.»
Speciāliste uzsver, ka šogad centra darbinieki vairāk pievērsa uzmanību, lai uzrunātu pašus reemigrantus un piesaistītu viņu uzmanību. Veidota datubāze sadarbības un komunikācijas sākšanai. Viņa gan teic, ka pašlaik neesot pieejama informācija par kādu no reemigrantiem, kas būtu izmantojis iespēju piedalīties kādā no projektiem. Savulaik Rundāles uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centrs ar labo darbu piemēriem dalījies ar kolēģiem no citām pašvaldībām.
Katrīna Velta Ūdre stāsta: «Esam veikuši vairākas intervijas ar dažādu profesiju pārstāvjiem, kas savu uzņēmējdarbību ir sākuši un turpina Bauskas novadā. Uzrunātie reemigranti uzsvēra, ka šāda veida iniciatīva ir pozitīvi vērtējama un viņus būtu ieinteresējusi situācijā, kad viņi bija ārzemēs. Viens no lielākajiem šķēršļiem ir tas, ka viņiem nepieciešamas lielas privātās investīcijas, lai izveidotu savu mājvietu un to iekārtotu. Ļoti lielus līdzekļus prasa, atgriežoties no ārzemēm, iekārtot savu mājvietu. Visos gadījumos reemigranti atgriezās kopā ar ģimenēm, bērniem, un tas ietekmē privātā līdzfinansējuma nodrošināšanu, kas ir 50 procentu apmērā, – šāda veida proporcija ir samērā liela, un reemigrantiem pēc ieguldījumiem mājokļos nepaliek nauda, ko pievienot kā līdzfinansējumu. Reizē uzsvēra, ka pieteikšanās izskatās sarežģīta. Tie ir divi lielākie faktori, kas traucē reemigrantiem pieteikties projektā.»
Pirms administratīvi teritoriālās reformas Rundāles uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centrs bija veiksmīgi sācis darbu ar reemigrācijas jautājumiem. Pēc reformas jautājums nebija noteikts kā prioritārais, jo ļoti laikietilpīgs bijis process darba vides sakārtošanā un efektīvā koordinācijā, lai spētu veiksmīgi strādāt ar visiem novada uzņēmējiem, tāpat cilvēku resursu kadru maiņa ietekmējusi šo prioritāro jautājumu noteikšanu, skaidro K. V. Ūdre. Viņa akcentē, ka veiksmīgi sadarbojoties ar Zemgales plānošanas reģiona koordinatoru reemigrācijas jautājumos. Konkursa projektu vēloties uzlabot un sekmēt iedzīvotāju vēlmi atgriezties novadā un sniegt viņiem atbalstu uzņēmējdarbībā.
Savukārt Bauskas novada Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente uzsvēra, ka nosacījumi par 50% līdzfinansējumu nav pašvaldības noteikti. «Tas ir valsts programmas mērogā. Ir komponentes, ko varam ietekmēt, ir tas, kas nāk ar programmas piešķīrumu no otras puses. Kad reemigrants atgriežas, viņam jāiekārto dzīvesvieta, kas prasa lielus līdzekļus, un, ja viņam prasa līdzfinansējumu projektā, pietrūkst naudas,» tā L. Ārente. «Noteikumi bija jāizstrādā stingrā uzraudzībā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas puses. Mēs nevarējām brīvi interpretēt, ar kādām atkāpēm,» piebilst Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks.
Savukārt Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis sacīja, ka šis būs viens no jautājumiem, ko plāno apspriest, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ieradīsies Bauskas novadā, lai šos noteikumus varētu pamainīt un naudu veiksmīgāk izmantot. «Iesākām šo sarunu jau iepriekšējās tikšanās laikā. Iepriekš bija pētījums Zemgales plānošanas reģionā par to, kāpēc neatgriežas, un mājoklis bija pirmajā vietā. Rietumos dzīvojot, pieraduši pie jauniem mājokļiem, un šeit vēl esošie padomju laika dzīvokļi neatbilst prasībām, lai nezaudētu dzīves kvalitāti. Reemigranti vēlas labus mājokļus un plāno, kā tos izbūvēt un labiekārtot,» tā A. Okmanis.
