Ievads
Atverot laikraksta “Bauskas Dzīve” (Bdz) portālu, manī uzvirmoja patiess prieks. Ziņa par manu atsaukšanu no SIA “Bauskas novada komunālserviss” valdes locekļa amata bija tik ļoti satraukusi Bauskas “dīvānu ekspertus”, ka komentāru skaits pārsniedz 130. Reti kurai ziņai Bdz ir tik daudz komentāru. Šķiet, esmu kļuvis populārāks par Bauskas novada domes vadību un pašu Aivaru Okmani. Ar to arī es sevi apsveicu!
Pārlasot komentārus, sapratu, ka beidzot arī man ir ko piebilst, tādēļ lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts īss (vai ne tik īss) apcerējums par būtiskākiem aspektiem manas karjeras laikā SIA “Bauskas novada komunālserviss” (BNKS). Ja kāds cer, ka rakstā izmisīgi taisnošos un sērošu par atstāto amatu, velti, nesagaidīsiet. Es darīju to, kas bija jādara, un ja kādam šķiet, ka kaut kas nav pareizi, lai liek amatā to, kuram frāzes sarunā ar A.Okmani – protams, priekšsēdētāj, tieši tā, priekšsēdētāj, gluži manas domas, priekšsēdētāj, kā teiksiet, priekšsēdētāj un tml., ir pašsaprotamas. Es to neprotu, negribu un nedarīšu. Jā, man ir savs viedoklis, kuru nekautrējos paust, un arī turpmākajā tekstā mēģināšu skaidrot savu versiju dažādiem notikumiem.
Nu varu atļauties brīvāk komentēt citu viedokļus, nesatraucoties, ka kāds ne tā uztvers vai sapratīs, šobrīd tas man ir „pie kājas”. Turpmāk izklāstītais ir tikai mans viedoklis, tāpat kā visu pārējo komentētāju viedokļi. Neesmu nekāds taisnības cīnītājs vai trauksmes cēlājs, nepretendēju uz absolūto patiesību, piekrišanu, līdzjūtību vai atbalstu. Tie, kas mani nevarēja ciest līdz šim, savu viedokli noteikti nemainīs. Tos, kas jūtas eksperti visās jomās, aicinu vispirms pārlasīt dažu labu normatīvo aktu, lai spētu uztvert manis rakstīto. Tie, kuriem viss ir slikti – gatavojieties, būs vēl sliktāk. Pārējie vienkārši lasiet kā draņķīgu komunālo romānu.
Nokļūšana amatā
Baušķenieki ir trakoti lieli provinciāļi (pašiem viņiem droši vien šķiet, ka ir patrioti). Tas izpaužas daudz kur, un protams, arī brīdī, kad kādā salīdzinoši labi apmaksātā pašvaldības amatā tiek iecelts ne-vietējais. Lasot ziņas Bdz par BNKS, vienmēr atrodas kāds komentārs ar jautājumiem – kāpēc par tā vadītāju ir iecelts Cāzers no Jelgavas? Vai tad trūkst vietējo ģēniju? Vispār jau pasaulē šādu vadošo kadru migrāciju uzskata par normālu praksi. Un nav runa par speciālistu migrāciju tikai starp pilsētām, bet arī starp valstīm un kontinentiem. Kā rādās, Bauska ir izņēmums. Šajā mazpilsētā laikam ir lērums izcilu kadru, kas ir gatavi jebkurā brīdī stāties pašvaldības kapitālsabiedrības vadībā un piedāvāt tautai lētus un kvalitatīvus pakalpojumus. Žēl tikai, ka konkursos uz valdes locekļu amatiem, baušķenieku pretendentu vidū vai nu nav, vai nu to izglītības, zināšanu un pieredzes līmenis ir nekāds.
Es atsaucos uz sludinājumu, kur 2022.gada nogalē tika meklēts SIA “Bauskas ūdens” vadītājs. Sākotnēji tiešām pretendēju uz valdes locekļa amatu ar atlīdzību 2000 eiro mēnesī. To, vai amatam tiku izraudzīts pateicoties savai pieredzei, zināšanām un vīzijai, nezinu, runā dažādi. Vieni, ka konkurss ir bijis atklāts un godīgs, citi, ka kāds tomēr vairāk atbalstījis mani, nevis konkurentus. Lai nu kā, bet par konkursa uzvarētāju uz valdes locekļa amatu tika atzīts Cāzers.
Uzzinot, ka no manis tiek gaidīta visu komunālo uzņēmumu apvienošana, sāku šaubīties, vai 2000 eiro ir atbilstoša samaksa tam darba apjomam, kas stāv priekšā, un dalībnieku sapulcē informēju par savu lēmumu. Atceros, kā pamatīgi samulsināju gan Daini Rijkuri, gan pašvaldības izpilddirektoru, kad dalībnieku sapulces protokola parakstīšanas brīdī paziņoju, ka par 2000 eiro mēnesī neesmu gatavs vadīt 7 kapitālsabiedrību reorganizācijas procesu. Un kādēļ gan? Iepriekšējais uzņēmuma vadītājs par šo pašu naudu mierīgi vadīja SIA “Bauskas ūdens” (ūdens un kanalizācija tikai Bauskas pilsētā), bez stresa, bez pašvaldības nemitīgās kontroles un katra soļa saskaņošanas. Tobrīd nosaucu dalībnieku sapulcei summu – 4500 eiro mēnesī, kura būtu puslīdz adekvāta paredzamajam darba apjomam. Protams, riskēju ar to, ka konkursa rezultāti tiks anulēti un pašvaldība rīkos jaunu konkursu uz valdes locekļa amatu, tomēr tā nenotika. Konkursu gan es biju izgāzis, taču lielie plāni par kapitālsabiedrību reorganizāciju bija iegājuši tajā fāzē, kad Bauskas novada pašvaldības vadībai vairs nebija laika sludināt jaunu konkursu, turklāt, pārliecība, ka par lētu naudu tiks atrasts kas ļoti vērtīgs, bija vēl mazāka. Un tā, pēc vairāku mēnešu gaidīšanas, kad gandrīz jau biju atmetis cerības strādāt Bauskas novadā, saņēmu ziņu, ka pašvaldības izpilddirektors ir gatavs mani iecelt SIA “Bauskas ūdens” pagaidu valdes locekļa amatā ar 4500 eiro lielu mēneša atlīdzību. Varu tikai iedomāties, ko šāds lēmums maksāja Ivaram. Zinot, ka bez Dieva (atvainojiet, Okmaņa) ziņas pat mats no galvas nenokrīt, izpilddirektoram gan jau nācās ilgi pārliecināt “šefu”, ka Cāzera pieprasītā atlīdzība ir adekvāta. Acīmredzot, tobrīd Okmanis piekāpās, taču “milzīgo” algu tā arī man nespēja piedot. Vēlāk viņš vairākas reizes atgādināja, ka Cāzers esot vislabāk atalgotais darbinieks Bauskas novada pašvaldībā. Iespējams, arī manā atbrīvošanā kā viens no iemesliem bija mana atlīdzība.
Droši vien kāds ne tik labi situēts Bdz lasītājs ievaidēsies – šitādu naudu! Par to jau var aunu… (atvainojiet, šis bija no Limuzīna…) var 24/7 strādāt! Un tā arī ir. Valdes loceklim nav konkrēta darbalaika, nav apmaksāta atvaļinājuma, nav slimības lapu, pabalstu un lērums citu labumu, ko Darba likums paredz darba ņēmējiem. To var jebkurā brīdī izsaukt uz pārrunām pašvaldības vadītāji, kas nereti ievelkas. Uz valdes locekļiem Darba likuma normas neattiecas. Pats būtiskākais ir tas, ka valdes locekli var atsaukt jebkurā brīdī bez pamatojuma vai ar standarta argumentu – zaudējis īpašnieka uzticību. Lēmumu par atsaukšanu nevar apstrīdēt ne pašvaldībā, ne tiesā, tas ir galīgs un nepārsūdzams. Tieši tādēļ vienmēr esmu uzskatījis, ka uzņēmumu valdes locekļiem ir jāsaņem pietiekami augsta atlīdzība, kas kompensētu visu iepriekšminēto.
Ja kāds man nepiekrīt, un ir gatavs par 3 apkopēju algu vadīt daudznozaru uzņēmumu ar vairāk kā 200 darbiniekiem, uz priekšu! Gan jau Bauskas novada vadība visai drīz sludinās konkursu uz vakanto valdes locekļa amatu, laipni lūgti visi “eksperti” mēģināt laimi. Droši vien atradīsies kāds, kurš uzskata, ka vadīt daudzprofilu komunālo uzņēmumu nav sarežģītāk kā vecu VAZ 2101. Lai veicas!
Kurš īsti ir kapitālsabiedrību virsuzraugs?
Lai saprastu turpmāko, būtiski ir noskaidrot patieso lēmumu pieņēmēju pašvaldībā. Visu cieņu Bauskas novada pašvaldības izpilddirektoram I.Romānovam, ar kuru esam pazīstami sen (kopš viņš vēl bija Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektors), taču, manuprāt, teikšana kā izpilddirektoram viņam nav nekāda. Lai arī oficiāli lēmumus, kas saistīti ar kapitālsabiedrību, pieņem tās dalībnieku sapulce, kuras funkcijas pilda kapitāla daļu turētāja pārstāvis pašvaldības izpilddirektors I.Romānovs, patiesībā visu izlemj tikai domes priekšsēdētājs vai retāk, viņa vietnieks. Tikai naivais spēj noticēt Okmaņa citētajam Bdz, ka lēmumu pieņems izpilddirektors. Ietekme uz Okmaņa un Romānova lēmumiem ir arī Audita un kapitālsabiedrību pārraudzības nodaļas vadītājam D.Rijkurim. Lai arī brīžiem viņš šķiet kaitinoši pārgudrs un līdzīgi kā Okmanis – eksperts visos jautājumos, patiesībā nav tik traki. Neraugoties uz partejisko piederību, šim vīram vismaz ir smadzenes, loģiskā domāšana un mērķis, uz kuru virzīties. Zinu, ka ar kapitālsabiedrību reorganizāciju neapmierinātie novada iedzīvotāji visās neveiksmēs vaino tieši D.Rijkuri. Domāju, tur apakšā ir Okmaņa smalkā stratēģija – ja viss izdosies labi, laurus par veiksmīgo rezultātu saņems priekšsēdētājs, taču, ja process izgāztos, visā varētu vainot Daini.
Kapitālsabiedrību reorganizācijas process
Reorganizāciju Bdz ir n-tās reizes apžļembājusi, un dīvānu eksperti savus verdiktus pauduši. Vai reorganizācija bija vajadzība? Protams, ka bija! Vai reorganizāciju varēja veikt savādāk? Droši vien, ka varēja. Modeļi esot bijuši vairāki, taču domes vadība izvēlējās apvienot visus uzņēmumus gandrīz vienlaicīgi, turklāt, apvienojot visas komunālās nozares. Lai nu kā, bet tas, ka vienā novadā pastāvēja 9 līdzīgas kapitālsabiedrības, bija totāls stulbums. Tikai pilnīgi idioti vai diletanti var apgalvot, ka šāda sadrumstalotība veicina stabilitāti, izaugsmi un attīstību. Vai varēja veidot atsevišķus nozaru uzņēmumus, piemēram, ūdenssaimniecībai, siltumapgādei, māju pārvaldīšanai vai atkritumu apsaimniekošanai? Jā, arī tāds varēja būt risinājums. Ir pašvaldības, kas izvēlas šādu modeli, taču Bauskas novadā diez vai šāds modelis būtu efektīvs.
Bauskas novads vispār ir ļoti savdabīgs. Lai gan formāli jau sen ir beigusies Administratīvi teritoriālā reforma (ATR), Bauskas novadā tā pat vēl nav īsti sākusies. Līdz pat šim brīdim pastāv Bauskas, Vecumnieku, Iecavas un Rundāles novadi, kas pieklājības pēc pārsaukti par apvienību pārvaldēm. Tās ir mazas vasaļvalstis, kuru vadītājiem ir diezgan liela autonomija.
Lielu lomu spēlē arī no šīm teritorijām ievēlētie deputāti, kuriem šķiet, ka viņu iepriekš pārvaldītais novads ir labāks par pārējiem, taču galvenie spēlētāji šajā laukumā ir abi Aivari – Okmanis un Mačeks. Lai gan abi ir no Nacionālās apvienības un atklāti savā starpā cenšas nekonkurēt, ir skaidrs, ka tuvojoties vēlēšanām, katrs no šiem arvien pārliecinošāk demonstrēs – cik izcils vadītājs viņš ir. Kādēļ pieminēju ATR? Tāpēc, ka viens no uzstādījumiem uzņēmumu reorganizācijas procesā bija – katrā vasaļvalsts centrā jābūt uzņēmuma struktūrvienībai (iecirknim, klientu apkalpošanas centram vai kam tamlīdzīgam). Ja veidotu 4 vai 5 atsevišķus nozaru uzņēmumus, katram nāktos atvērt savu biroju gan Bauskā, gan Iecavā, Vecumniekos un Rundālē, kas kopējās administratīvās izmaksas noteikti nesamazinātu. Tā nu Bauskas novads tika pie viena komunālā uzņēmuma. Tieši 9 mēnešu laikā (gluži kā grūtniecība) kapitālsabiedrību reorganizācija tika iesākta un pabeigta. Atskatoties uz savulaik Bauskas novada deputātiem prezentācijā solīto, šķiet, gandrīz visu iecerēto ir izdevies realizēt. Vislielākās problēmas radīja astoņu klientu norēķinu sistēmu apvienošana. Šis process joprojām notiek, un krietni lēnāk, nekā sākotnēji plānojām. Var tikai vēlēt jaunajai valdei enerģiju un panākumus, lai izdotos jau tuvākajā laikā pabeigt norēķinu sistēmu apvienošanu un viena ikmēneša rēķina izrakstīšanu katram klientam.
Tarifi
Vispirms par ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu, kura dēļ man arī nācās zaudēt amatu. Jau kopš kapitālsabiedrību reorganizācijas uzsākšanas pirmās dienas bija skaidrs, ka rezultātā būs jauns tarifs. Par to, vai šis tarifs būs vienots visā Bauskas novadā, diskusiju faktiski nebija. Arī deputātu starpā netika manīta vēlme – katram ciemam rēķināt atsevišķu tarifu, tādēļ jau šā gada sākumā BNKS uzsāka darbu pie vienotā ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa. To, ka jaunais tarifs būs ievērojami augstāks nekā pašreizējais Bauskā, zināja un saprata visi (šķiet, izņemot tikai pašus baušķeniekus).
Tarifa projekts dienasgaismu ieraudzīja īsi pirms 15.oktobra, kuru kā iesniegšanas termiņu bija noteikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Jā, plānotais tarifs ir salīdzinoši augsts. Lai gan nav pats augstākais Latvijā, taču noteikti virs vidējā. Un te nu sākas “ekspertu” sadaļa. Vai tiešām tarifs ir tik augsts? Ja lielie bļāvēji un kritizētāji būtu papūlējušies ielūkoties SPRK mājas lapā, tie būtu pamanījuši ka 4,12 eiro/m³ nav nekāda astronomija. Līdzīgi tarifi ir lielai daļai pašvaldību, kurām ir lauku teritorijas. Turpat var iepazīties arī ar SPRK skaidrojumiem par iemesliem atšķirībām dažādu pakalpojumu sniedzēju tarifos. Salīdzinot tarifa projektu Bauskas novadā ar tarifiem lielākās un mazākās pilsētās, starpība ir liela, taču pats salīdzinājums ir nekorekts. Ja šobrīd SIA “Bauskas ūdens” būtu turpinājis sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumus tikai Bauskas pilsētā, to tarifs, iespējams, būtu zemāks par pašreizējo. Iemesli? Inženiertīkli nelielā teritorijā (~ 9 km²), salīdzinoši jauni vai nesen nomainīti, plīsumu un citu avāriju maz, iekārtu skaits nedaudz virs 10, ikdienas uzturēšanai nepieciešami 5-6 cilvēki, transports – minimāls, administrācijā valdes loceklis, grāmatvedis, rēķinvedis un sekretārs. Kopējās izmaksas minimālas, arī tarifs mazs. Un tagad aplūkosim visu “kolhozu”. Tīkli 2 pilsētās un vēl 72 ciemos, kas atrodas vairāk kā 2 tūkst. km² plašā teritorijā. Lielākā daļa no tiem nolaisti “līdz kliņķim”, vairāki plīsumi ir katru dienu, transporta izmaksas, lai nokļūtu līdz objektiem ir milzīgas, arī personāls, lai visas iekārtas, kuru skaits ir tuvu 200, uzturētu, ir ievērojams. Tāpat būtisku izmaksu daļu sastāda elektroenerģija un pamatlīdzekļu nolietojums. Te nu Jums ir lielais tarifs. Tos vaidētājus, kas satraucas par administrācijas izmaksām, varu nomierināt – pat tad, ja no tarifa izņemtu ārā pilnībā visas algas valdei, grāmatvedībai, birojam, klientu konsultantiem un citiem speciālistiem, tas samazinātos tikai par 24 centiem, jeb 5,8%. Laikam jau nav milzīgi daudz? Starp citu, piedāvātais tarifs ir zemāks par vienas cigarešu paciņas cenu. Tie, kuru ģimenēs ir smēķētāji, mēnesī visticamāk maksā ievērojami vairāk par cigaretēm, nekā par ūdeni un kanalizāciju.
Vai tarifs varēja būt zemāks? Iespējams, jā, tikai tam bija nepieciešama pašvaldības vadības izpratne, ieinteresētība un finansiāls atbalsts. Diemžēl, no tā visa nebija nekā. Lielā daļā Latvijas pašvaldību ir rakstīta vai nerakstīta politika – par ūdenssaimniecības infrastruktūras paplašināšanu atbildīga ir pašvaldība, par uzturēšanu – kapitālsabiedrība. Un atbildība šajā gadījumā nozīmē – finansējumu. Pašvaldības ik gadu plāno ievērojamas investīcijas infrastruktūrā, to skaitā ūdenssaimniecībā, lai paplašinātu iedzīvotāju skaitu, kuriem pieejama centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija. Diemžēl Bauskas novada pašvaldība nav to skaitā. Te ir vienkārši – par visu atbildīgs ir BNKS, visu finansē BNKS. Nepieciešams izbūvēt Birznieku ielā kanalizāciju par n-tajiem tūkstošiem eiro, būvējiet. Vienai kafejnīcai blakus Rundāles pilij nepieciešams jauns ūdens dziļurbums ar apsaisti, ierīkojiet, pie kam nekavējoties. Ir ideja Audrupos būvēt jaunu kanalizāciju, BNKS, uz priekšu! Kurmenē ir plāni paplašināt ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, BNKS, realizējiet. Viss būtu lieliski, ja vien kāds šiem projektiem iedotu naudu. Taču, nē! Jums vajag naudu? Ejiet uz banku un aizņematies. Ok, var arī aizņemties, taču tad nevajag brīnīties, ka tarifs aug. Un augs vēl.
Īpašs stāsts ir par jau pieminēto plānoto urbumu Pilsrundālē, kas jau ir apaudzis ar “lielu bārdu”. Dažus desmitus metru no kafejnīcas “Baltā māja” ir dziļurbums, kas ilgus gadus nodrošināja ūdeni apkārtējām saimniecībām. Mainoties varām un īpašniekiem, ūdens lietotāju skaits no šī urbuma samazinājās, un šodien to izmanto tikai viens vai divi uzņēmumi. Pašvaldība gan ir sazīmējusi dažādus plānus, un par miljonu eiro restaurējusi vecu ēku, kurā plānots milzīgs tūristu pieplūdums, kas par lielu naudu piegānīs daudzās tualetes (skalošanai paredzēts liels ūdens patēriņš), taču pagaidām izskatās, ka tas viss ir tikai sapņi. Apšaubāma ir ideja arī par uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centru, ko varētu izvietot atjaunotajā ēkā. Taču, ja nekas no plāniem nesanāks, Rundāles Avotus lieti varēs izmantot kā kapliču. Bet ne par to. Minētais dziļurbums ir savu dzīvi nokalpojis, un ūdens no tā jau sen vairs nav izmantojams ne pārtikā, ne sadzīvē. Vienīgais, kur to varētu lietot, ir tualetes poda skalotājā. Diži neiedziļinoties detaļās, ir zināms, ka urbumā ir noslīcis vismaz 1 sūknis, ko izvilkt nav iespējams, urbuma ražība ir ievērojami lielāka par šā brīža patēriņu un urbumu nevar izskalot, tā ūdens neatbilst sanitārajām normām. Risinājums viens – urbums ir jāslēdz. Un te sākas jautrība. Viens no ūdens lietotājiem ir netālu esošā kafejnīca – viesu nams “Baltā māja”. Īsi pēc tam, kad minētais dziļurbums kopā ar citiem pašvaldībai piederošiem ūdenssaimniecības infrastruktūras objektiem tika nodots BNKS, deleģējot uzņēmumam ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu visā Bauskas novadā (pērnā gada septembrī), no “Baltās mājas” saimnieces sāka pienākt informācija, ka ūdens ir draņķīgs un nav lietojams ne uzturā, ne saimniecībā. Viesi žēlojoties, rakstot kritiskus komentārus interneta vietnēs, un viss ir slikti. Tad procesā iesaistītājās pats “šefs”. Paklausot Okmaņa norādījumiem, BNKS darbinieki dziļurbumu 24 stundas no vietas skaloja, taču bez rezultātiem. Ūdens kvalitāte neuzlabojās. BNKS, kā sistēmas uzturētāji, izvērtēja dažādas iespējas, kā nodrošināt ūdensapgādi uzņēmējam, taču lielākā daļa no tām tika atmestas. Rezultātā palika tikai viens risinājums, kas arī tika celts priekšā domes priekšsēdētājam – jauna dziļurbuma izbūve ar atdzelžošanas staciju un piesaisti pie esošajiem ūdensapgādes tīkliem.
Vēl BNKS tika dots skaidrs norādījums – samazināt šim komersantam maksu par nekvalitatīvo ūdeni. Nelīdzēja nekādi argumenti, tobrīd sapratu, ka pret vēju čurāt nav labi un devu norādījumus – maksu par ūdeni neaprēķināt. Galu galā, ne jau mana personīgā nauda, pārējie ūdens lietotāji samaksās. Ir vēl kāds ievērības vērts sīkums – jaunā urbuma izveidošana, atdzelžotavas uzstādīšana un apsaiste tika uzdota BNKS (kuram gan vēl?), un tā izmaksas šobrīd tiek lēstas apmēram 50 tūkst. eiro. Kā Jūs domājat, kam būs jāsedz šīs izmaksas? Protams, ka BNKS! Pašvaldībai naudas nav, tādēļ ja BNKS trūkst nieka 50 tūkst. eiro tik svētīgam pasākumam, kā ūdens nodrošināšana vienam vai diviem uzņēmējiem, ejiet uz banku un aizņematies.
Dumjākais ir tas, ka līdz vecā dziļurbuma nodošanai BNKS, tas atradās (un vēl joprojām atrodas) Bauskas novada pašvaldības īpašumā, bet pirms tam – Rundāles novada pašvaldības īpašumā, kura vadītājs bija tas pats Okmanis. Ne toreiz, ne jau pēc nokļūšanas Bauskas novada mēra krēslā, viņš nedarīja pilnīgi neko, lai kafejnīcai – viesu mājai nodrošinātu kvalitatīvu ūdeni. Tikai pēc tam, kad atbildība par šo urbumu tika nogrūsta uz kapitālsabiedrības pleciem, priekšsēdētājs pēkšņi pamodās.
Atgriežoties pie tarifa… Ja runa būtu tikai par to saimniecību, ko BNKS reorganizācijas rezultātā pārņēma no bijušajiem SIA, tā būtu viena sāpe. Lai arī ne izcili, tomēr šo uzņēmumu pārziņā esošā ūdenssaimniecības bija puslīdz uzturētas un apsaimniekotas. Lielākās problēmas ir ar tiem ūdenssaimniecības inženiertīkliem un iekārtām, kuras BNKS pārņēma no pašvaldības. Ja daļa iekārtu (USS, KSS, NAI) ir iepriekšējos 20-30 gados izbūvētas par ES fondu naudu un ar dievpalīgu darbojās, tad ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli ir katastrofa. Tie nav mainīti no uzbūvēšanas brīža un pilnībā ir nolietojušies. Vai pašvaldība, nogrūžot no sevis atbildību par gadu desmitiem nolaistu ūdenssaimniecības infrastruktūru, kaut kā plānoja finansiāli atbalstīt BNKS, lai šo sistēmu kopīgi sakārtotu? Protams, ka nē! Ņemat kredītus un mainiet trubas līdz vemšanai. Ar to vēl nepietiek. BNKS jāatmaksā pašvaldībai savulaik ūdenssaimniecības objektu renovācijai ņemtais aizņēmums. Tad par kādu tarifa samazinājumu var būt runa? Var tikai apskaust kolēģus citos novados, kur nododot kapitālsabiedrībai pašvaldības infrastruktūru, līdzi nāk finansējums, vismaz to sākotnējai sakārtošanai. Bauskas novada pašvaldība pat iekārtu un projektu dokumentāciju nav spējīga savākt, nemaz nerunājot par finansējumu. Finansējums neatradās arī tam, lai pirms ieguldīšanas BNKS statūtkapitālā, pamatlīdzekļi tiktu novērtēti (to paredz Komerclikums). Arī šo procesu pilnībā apmaksāja BNKS, protams, ietverot šīs izmaksas ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifā.
Pasākumi, kas ļauj samazināt tarifu
Lai mazinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus, citas pašvaldības deleģē savām kapitālsabiedrībām atsevišķas autonomās funkcijas, protams, par tām attiecīgi samaksājot. Tikai ne Bauskas novada pašvaldība. Viens piemērs. Visi droši vien ir pamanījuši pilsētās hidrantus (tiem, kas nezina, kas tas ir – pieslēguma vieta pie centrālā ūdensvada, no kuras ugunsgrēka gadījumā ugunsdzēsēji ņem ūdeni). Tad lūk, šīm iekārtām ik gadu ir jāveic pārbaudes, tās jāremontē, jāuztur lietošanas kārtībā, kas ir pašvaldības pienākums. Visas pašvaldības šo funkciju deleģē savām kapitālsabiedrībām, jo tām ir gan atbilstošs aprīkojums, gan speciālisti un tehnika. Visas, izņemot Bauskas novadu. A.Okmanis kādā no iknedēļas sanāksmēm skaidri un nepārprotami paziņoja – pašvaldība par hidrantu uzturēšanu un pārbaudi nemaksās, “ierociet” šo summu tarifā (tāds sīkums, kā nepilni 40 tūkst. eiro). Un nav svarīgi, ka tarifa metodika šādas izmaksas tarifā iekļaut neparedz, “šefs” visu zina labāk, un viņam uz kaut kādām metodikām nospļauties.
Nākamais piemērs! Lietus notekūdeņu kanalizācija. Bauskā un Iecavā šādas sistēmas ir izbūvētas, tādēļ tās ir jāuztur un jāapsaimnieko. Kā ierasts, pašvaldības, lai mazinātu ūdenssaimniecības nozares izmaksas, šo pakalpojumu deleģē savām kapitālsabiedrībām, kas veiksmīgi ar to tiek galā un pašvaldības par to samaksā. Bauska kārtējo reizi izceļas. Kādā tikšanās reizē Mačeks pat aizprātojās līdz tam, ka par lietus ūdeņu novadīšanu vajadzētu prasīt maksu, gan neprecizējot no kā. Finālā Bauskas novada pašvaldība tā vietā, lai balstītu savu kapitālsabiedrību, izsludināja iepirkumu, kurā uzvarēja firma no Salaspils. Šobrīd baušķenieki var vērot, kā sveši vīreļi zaļās vai sarkanās vestēs ar pavārnīcu uz ielām tīra gūlijas. Ietaupot nieka pāris tūkstošus, Bauskas novada pašvaldība 40 tūkst. eiro vērtu pasūtījumu atdeva citiem. Vai šo var saukt par saimniecisku rīcību? Manuprāt, nē!
Turpat ir vecais stāsts par Bauskas pilsētas labiekārtošanu. Nekas netraucēja Bauskas novada pašvaldības vadībai šo pakalpojumu bez konkursa deleģēt savai kapitālsabiedrībai. Taču nē, priekš kam gan? To tak var nopirkt lētāk citur! Tie, kas pietuvināti pašvaldības naudas makam, gan stāsta, ka Bauskas labiekārtošanai tiek tērētas tieši tās pašas summas kā tad, kad šos darbus veica SIA “Vides serviss”. Atšķirība ir tikai tajā, ka nauda tiek sadalīta starp vairākiem izpildītājiem. Šādi tika iznīcināta Bauskas pilsētas labiekārtošanas nozare – SIA “Vides serviss”.
Ar atkritumu apsaimniekošanas tarifu vispār ir savādi. Tas, ka BNKS ar mokām izcīnīja iespēju apsaimniekot atkritumus Bauskas novadā, vairāk izskatās pēc nejaušības. Turklāt nevis uz 7 gadiem, kā to pieļauj Atkritumu apsaimniekošanas likums, bet uz 5 gadiem. No vienas puses valsts ik gadu paaugstina Dabas resursu nodokli, tikai ar vienu mērķi – lai dārgāka kļūtu nešķiroto atkritumu apsaimniekošana, un iedzīvotāji aktīvāk atkritumus šķirotu. Pašvaldības, savukārt, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju iepirkumā, cenšas nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas tarifu nospiest uz leju, tādējādi, nemotivējot iedzīvotājus šķirot atkritumus. Kur te loģika? Loģikas nav!
Tām pašvaldībām, kurām nav savu kapitālsabiedrību, kas darbojas atkritumu apsaimniekošanas jomā, nav dižas izvēles, tām tiešām ir apsaimniekotājs jāizvēlas konkursa kārtībā, taču pašvaldības, kurām pieder atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums (vai kapitāldaļas no tā), visas kā viena deleģē atkritumu apsaimniekošanu šim uzņēmumam. Un nav tālu jāmeklē – ZAAO, RAS, Piejūra, tie ir tikai daži piemēri. Nav skaidrs, vai Bauskas novada pašvaldībā ir īpaši “apdāvināti” juristi, kuri nespēj pamatot loģisku izvēli, vai arī A.Okmanim vienkārši riebjas kapitālsabiedrības (atceramies, ka Rundāles novadā nebija nevienas pašvaldībai piederošas kapitālsabiedrības). Ja metaforās salīdzinātu Bauskas novada pašvaldību un BNKS, kā māti un meitu, pašvaldībai būtu jāatņem vecāku vara.
Arī nākotnē nekas labāks nav paredzams. Pēc 5 gadiem atkritumu pārvadāšanas autotransports būs pilnībā nolietojies (labi, ja tas izdzīvos šo periodu vispār), un pie labākas gribas, ar šīm mašīnām neko vairs pārvadāt nevarēs. Pie jaunām atkritumu pārvadāšanas automašīnām nav iespējams tikt ātrāk, kā pusotru gadu pēc to pasūtīšanas un avansa iemaksas, turklāt šis transports ir ļoti dārgs (viens auto – apmēram 200 tūkst. eiro). Loģiski, ka neviens uzņēmējs nepasūtīs n-tās automašīnas bez garantijas, ka tam tiks piešķirts pasūtījums. Savukārt, ja pašvaldība atkal atkritumu apsaimniekotāju izvēlēsies konkursā, un rezultāti tiks paziņoti vien dažus mēnešus pirms līguma darbības sākuma, BNKS nekādi nespēs iekļauties noteiktajos termiņos un iegādāties jaunas atkritumu vešanas mašīnas, tādēļ iepirkumā piedalīties nevarēs. Tā pašvaldība būs iznīcinājusi vienu no BNKS pamatdarbības nozarēm ar vairāku miljonu apgrozījumu gadā. Diemžēl visi minētie gadījumi neglābjami ietekmē iespēju – samazināt tarifus, to skaitā ūdenssaimniecības pakalpojumiem.
Īslīces 300 tūkst. parāds
Lai izvairītos no dažādām spekulācijām vai apgalvojumiem, mēģināšu ieviest nelielu skaidrību. Daudziem zināms, ka neveiksmīgas sagadīšanās vai mērķtiecīgas rīcības rezultātā 2013.gadā SIA “Īslīces ūdens” uzsāktā ūdenssaimniecības projekta realizācija Īslīces pagasta Bērzu ciemā izgāzās. Pašvaldība bija spiesta uzņēmumā ieguldīt 280 tūkst. eiro, lai iesākto projektu pabeigtu. Visi termiņi gan bija pārsniegti, taču projekts tika pabeigts un Bērzu ciemā ūdens un kanalizācija ir.
Neraugoties uz to Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pieprasīja SIA “Īslīces ūdens” atmaksāt jau izmaksāto ES līdzfinansējumu (vairāk kā 380 tūkst. eiro), sakarā ar projekta realizēšanas termiņa neievērošanu. Līdz pat šim brīdim gan SIA “Īslīces ūdens”, gan nu jau BNKS, ik mēnesi maksā valsts budžetā 500 eiro.
Bija garš tiesas process pret konkrētām personām, kuras finālā atzina par vainīgām un notiesāja. Liela jēga gan no tā nebija, jo reālu cietumsodu šķiet, nesaņēma neviens, bet izkrāpto naudu SIA “Īslīces ūdens” tā arī neatguva. Šobrīd BNKS atbilstoši pašvaldības vadības norādījumiem ir uzsākusi civilprocesu pret vainīgajiem, lai piedzītu no tiem zaudējumus, taču, manuprāt, bezcerīgi. Visi vainīgie ir pliki kā baznīcas žurkas un, saskaņā ar informāciju publiski pieejamos reģistros, tiem nekas nepieder. Tiesāšanās visticamāk ir nepieciešama tikai tam, lai šā brīža domes vadība tautai demonstrētu pašvaldības nerimstošo vēlmi – izkrāpto naudu atgūt. Lieki piebilst, ka tiesāšanās izmaksas sedz BNKS, un tās nav mazas.
Tiem, kas satraucas par to, vai šie 300 tūkst. eiro nav ietverti tarifā, varu nomierināt, nav (man nav nekādu interešu melot). Tarifā ir ietverts nolietojums pilnā apmērā par pamatlīdzekļiem, kas tika izbūvēti minētā projekta ietvaros, taču arī tas ir salīdzinoši niecīgs. Apvienojot SIA “Īslīces ūdens” un SIA “Bauskas ūdens” tika veikta mantas pārvērtēšana, kā rezultātā projekta ietvaros izveidotie pamatlīdzekļi tikai novērtēti teju 20 reižu lētāk par to sākotnējo vērtību. Rezultātā arī nolietojums – nekāds, un tā ietekme uz tarifu – niecīga.
Jau šī gada 15.novembrī, saskaņā ar noslēgto vienošanos starp CFLA un SIA “Īslīces ūdens”, BNKS ir jāsamaksā visa atlikusī summa – 329497,82 eiro. Uzņēmumam, protams, liekas naudas nav, lai šādu summu maksātu, savukārt pašvaldība palīdzēt negrasās. Mēģinot rast risinājumu, BNKS vadība vēl vasarā tikās ar CFLA pārstāvjiem. Tika pārrunāti vairāki scenāriji, taču kā pirmo CFLA pārstāvji ieteica nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam un finanšu ministram, ar lūgumu norakstīt minēto parādu. Protams, BNKS vēstules projektu sagatavoja (pašvaldībā diemžēl nav, kas to dara), un tā kā to bija paredzēts sūtīt no pašvaldības, pārsūtīja domes vadībai. Pilnīgi netipiski, bet Okmanis visai ātri atbildēja, ka viņam iebildumu pret saturu neesot, un ja domes juristi saskaņo, var sūtīt prom. Diemžēl viss apstājās pie juristiem, kuriem vai nu kārtējo reizi nebija laika pārlasīt vēstuli, vai bija radušies iebildumi pret vēstules saturu. Tad sākās tarifa epopeja un BNKS valdes locekļa atcelšanas process, un nu jau šķiet, ka viss apzināti tiek bremzēts un spēlēta lielā politika. Jautājums par to, kas, kā un vai vispār maksās valstij gandrīz 330 tūkst. eiro, ir miglā tīts.
Zināja vai nezināja?
Apgalvojums, ka pašvaldība kaut ko nav zinājusi par tarifa iesniegšanu, ir diskutējams. To, ka tarifa iesniegšanas termiņš bija 2024.gada 15.oktobris, pašvaldība zināja. Vēl tikai pāris nedēļu atpakaļ pašvaldības Iekšējā audita uz pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzības nodaļa veica pārbaudi par sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojumu līguma izpildi. Pārbaudes laikā BNKS uzrādīja SPRK vēstuli, kur tā uzdod iesniegt tarifa projektu. To, ka pašvaldības vadība par tarifa apmēru uzzināja tajā pat dienā, kad tas tika iesniegts SPRK, tiesa. Ko pašvaldība varēja darīt, uzzinot, ka tarifa pieaugums ir tik liels? Apturēt tarifa iesniegšanu, ilgi diskutēt, apšaubīt, pārrēķināt vai plānot kā tarifs varētu ietekmēt tuvojošos vēlēšanu rezultātus. Negribu meklēt normatīvo pamatojumu, taču kapitālsabiedrībām, kuru piegādātā ūdens daudzums pārsniedz 100 tūkst. m³/gadā, tarifu apstiprina SPRK. Pašvaldības nav tiesīgas ne iejaukties tarifu sagatavošanas procesā, ne ietekmēt tā apmēru. Taču gribas gan, vai kā gribas! Skaidrs ir viens – Bauskas iedzīvotāji daļēji maksās par ūdeni un kanalizāciju mazo ciemu patērētāju vietā. Diemžēl, tā tas notiek ar daudziem pakalpojumiem. Vai kāds ir parēķinājis cik izmaksā atkritumu izvešana Bauskā un cik, piemēram, Brunavas pagastā? Domāju, proporcija ir 1 pret 5, taču tarifs ir vienāds. Cik izmaksā piegādāt vēstuli adresātam Taurkalnē, un cik – adresātam Bauskā? Atšķirība visticamāk ir n-tās reizes, taču tarifs – vienāds. Cik izmaksā pieslēgt elektrību vienai daudzdzīvokļu mājai pilsētā, bet cik elektrības ierīkot tīklus attālā viensētā?
Patiesībā problēma nav tarifa apmērā, bet tā pieaugumā. Vecumnieku iedzīvotāji, piemēram, galīgi nepārdzīvo par jauno tarifu projektu (izņemot deputātu Kalniņu, kurš nekad, ne ar ko nav apmierināts), jo tiem ūdens kļūs lētāks par 13%. Dižu pieaugumu nejutīs arī bijušās Valles aģentūras klienti, tiem ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifs pieaugs par nepilniem 5%. Visvairāk abižoti tiešām ir Bauskas pilsētas un Īslīces pagasta iedzīvotāji.
Skaidrošana
Vai pašvaldība varēja skaidrot iedzīvotājiem tarifa pieaugumu? Varēja, bet no tā tarifs nemainītos. Ja baušķeniekiem maksa par ūdens piegādi plānota tieši 2 reizes lielāka, tad neviens skaidrojums šo attiecību nemainīs. Neviens gan netraucēja arī deputātiem vai lērumam Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistu plaši un nenogurstoši skaidrot iedzīvotājiem tarifa sagatavošanas iemeslus.
Starp citu, par skaidrošanu. BNKS nevienā līgumā vai citā normatīvajā aktā nav uzlikts pienākums skaidrot savus lēmumus, kur nu vēl tarifus. Neskatoties uz to, BNKS nepārtraukti kaut kas ir jāskaidro. Tiek aprēķināta maksa par ūdens starpībām, jāskaidro. Tiek piemērota maksa par tiešajiem norēķiniem, jāskaidro. Tiek palielināta maksa par pasta pakalpojumiem, sūtot rēķinus, jāskaidro. Tiek izvirzīta prasība – lietot verificētus ūdens skaitītājus, jāskaidro. Tā vien šķiet, ka Bauskas novadā dzīvo cilvēki, kas nekad nav lasījuši likumus vai MK noteikumus. Kas skaidro Satiksmes noteikumus vai Administratīvo sodu likumu? Neviens! Pārkāpi, maksā! Ok, BNKS cenšas skaidrot, taču atkal ir slikti. Kādam tonis par skarbu, izteiksme neatbilst literārajiem kanoniem, citam komunikācija pasīvi agresīva, daži skaidrojumus uztver kā draudus, vēl kāds jampampiņš vispār nesaprot, par ko ir runa. Nez kādēļ mēs saprotam, ka Satiksmes noteikumi ir jāievēro visiem, bet noteikumi par ūdens starpību sadalīšanu uz mums neattiecas? Ja īpaši netiks izskaidrots, tātad nav jāievēro. Tas attiecas arī uz cenām. Domāju, jebkuram ir skaidrs, ka visu tarifu pamatā ir izmaksas. Ja tās aug, ceļas arī tarifs. Ko vēl diži skaidrot, nezinu. Ja kāds zina, kā bez maksas dabūt no zemes ārā ūdeni, to attīrīt un pa sapuvušām caurulēm aizgādāt līdz daudzdzīvokļu mājas 5.stāvam, padalieties ar pieredzi, domāju BNKS speciālisti būs ļoti pateicīgi.
Salīdzinājumam, 28.oktobra LTV1 vakara Panorāmā bija ziņa, ka CSDD plāno no 2025.gada 1.janvāra paaugstināt maksājumus gan par tehnisko apskati, gan eksāmeniem, gan auto numura zīmēm. Lieki piebilst, ka šo cenu pieaugumu izjutīs visa valsts. Taču CSDD valdes loceklis vien 10 sekunžu laikā informēja, ka cenu izmaiņas balstās uz pašizmaksas aprēķiniem, un tā ir tikai realitāte, lai CSDD spētu nodrošināt pakalpojumu. Īsi un konkrēti.
Par māju pārvaldīšanu
Tā nu sakrita, ka vienlaicīgi ar ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa iesniegšanu, bija jāpublisko arī BNKS pārvaldīšanā esošo dzīvojamo māju apsaimniekošanas izmaksu tāmes un uzturēšanas darbu plāni. Vienkāršā valodā sakot – plānotā apsaimniekošanas maksa. Process bija sarežģīts, bet noteiktajā termiņā minētie dokumenti bija ievietoti BNKS mājas lapā. Turpat tika ievietoti arī paskaidrojumi, taču tos šķiet lasījis ir tikai retais. Lai nu kā, bet komentāru par šo tēmu bija daudz.
Kas tad ir tik satraucošs šajā jomā? Patiesībā nekas! Tas, ka pieaug izmaksas par īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu, nav nekas jauns. Visi iepērkamies veikalos, redzam cenas, šķendējamies, bet maksājam. Arī BNKS iepērkas tajos pašos veikalos, šķendējas par cenām, bet ir spiests maksāt, jo pakalpojums ir jānodrošina. Aug arī algas. Ne jau tikai sētnieki vai apkopējas iegūst no minimālās algas celšanas. Savu procentu algas pieauguma vēlas visi, pretējā gadījumā uzņēmums riskē zaudēt labus speciālistus. Rezultātā pārvaldīšanas maksa aug.
Otra sadaļa, kas izraisa ne mazāk satraukumu, ir uzturēšanas darbu plāns. Jā, atzīstu, ka iniciatīva uzsvaru likt uz aizņēmumiem ir mana, un uzskatu, ka tas ir vienīgais loģiskais risinājums, kā glābt no sabrukšanas vairumu māju. Tos, kuri, atceroties mani kā a/f “Uzvara” ēdnīcas pavāru, nievājoši izsaka šaubas par manu izglītību, zināšanām un pieredzi, varu nomierināt. Man ir maģistra grāds ekonomikā un gandrīz 20 gadu pieredze dzīvojamo māju apsaimniekošanā. Esmu klausījies dažādus viedokļus par to, kā apsaimniekot daudzdzīvokļu mājas, taču, skaidrs viens – ekonomika ir nepielūdzama un bezkaislīga. Un viens no tās pamatpostulātiem ir: ilgtermiņa ieguldījumi finansējami no ilgtermiņa aizņēmumiem. Un viss! Tos, kuri mēģina iegalvot, ka aizņemties ir slikti, ka Cāzers esot banku lobijs un vēlas iedzīt nabaga iedzīvotājus parādu jūgā, aicinu beidzot pamosties pēc 30 gadu miega, un pašķirstīt kādu ekonomikas rokasgrāmatu. Ir sen pagājuši tie laiki, kad cilvēki mājas cēla no algas ietaupījumiem, haltūrās nopelnītā vai zagtiem (ieekonomētiem) kolhozu būvmateriāliem. Arī automašīnām neviens loģiski domājošs cilvēks vairs nekrāj. Šiem mērķiem ir banku kredīti un līzingi. Uzcel vai iegādājies šodien, maksā vēlāk. Arī es līdz šai atziņai nenonācu uzreiz. Arī man bija bail riskēt, ņemt aizņēmumus, iegādāties īpašumus, jo kas zina – ja pazaudēšu darbu, kā atmaksāšu aizdevumus? Ar gadiem nāk pieredze un saprotam, ka parādi lielā mērā ir motivācija, kas liek kustēties, meklēt jaunus izaicinājumus un pelnīt vairāk, lai parādus nomaksātu. Labs piemērs ir māju renovācija jeb to energoefektivitātes paaugstināšana. Neraugoties uz to, ka pusi no izmaksām sedz ES fondi, otrus 50% jāsamaksā pašiem mājas īpašniekiem. Šķiet neviens, kas savulaik balsojis par savas mājas renovāciju, nav iedomājies līdzfinansējuma paredzēto finansējumu sakrāt. Pašsaprotams ir lēmums – ņemt aizņēmumu bankā. Ar ko atšķiras citi darbi, piemēram, jumta nomaiņa, skursteņu un koplietošanas telpu remonts, ja to kopējās izmaksas sasniedz vairākus desmitus tūkstošus eiro?
Arī ieguldījumi māju atjaunošanā ir ilgtermiņa investīcijas, kas finansējamas no aizņēmumiem. Protams, finansēšanas avots ir tikai pārvaldnieka piedāvājums. Ja kādas mājas īpašnieki ir tik bagāti, ka var atļauties īstermiņā (2-3 gadi) sakrāt nepieciešamo summu jumta remontam vai vēl vairāk – visai mājas renovācijai, tas ir apsveicami, lūdzu, krājiet. Ja kāds ir tik bezrūpīgs un izšķērdīgs, ka var atļauties bez procentiem ieguldīt naudu pārvaldnieka kontā ilgtermiņā (10-15 gadi), bet lūdzu, uz priekšu. Latviešiem, kā kalpu tautai, jau vēsturiski ir nepatika pret parādiem. Ne velti ir ticējums, ka visi parādi jāatdod līdz vecgada vakaram. Tas gadu gaitā ir reducējies par nepatiku pret turīgiem uzņēmējiem. Taču uzņēmēji bija tie, kas 90-tajos gados nereti riskēja ar visu savu mantu un pat dzīvību, aizņemoties naudu uz milzīgiem procentiem, lai izveidotu savu biznesu. Skeptiķi var bez grūtībām rēķināt – kas ir izdevīgāk, 3 gadus krāt jumtam, kura izmaksas sākumā tiek lēstas 30 000 eiro, ik mēnesi no mājas maksājot 833 eiro, līdz tam dzīvot ar cauru jumtu, papildus maksājot par tā regulāru lāpīšanu, un pēc 3 gadiem uzzināt, ka jumta nomaiņa jau maksā 35 000 eiro (tas nozīmē, ka jākrāj vēl) vai uzlikt jumtu šogad par 30 000 eiro, turpmākos 10 gadus maksājot vien 325 eiro mēnesī no mājas. Jā, neapšaubāmi sanāk pārmaksāt, taču jāsaprot, ka tie 325 eiro, ko maksājat šodien, ne tuvu nebūs tie 325 eiro, kurus jūs maksāsiet pēc 5, 7, 10 gadiem. Ja šodien 325 eiro ir vairāk kā puse no minimālās algas, tad pēc 5 gadiem, iespējams, tie būs tikai 25%.
Kas attiecas uz plānoto darbu cenām, tad tās ir tikai aptuvenas grāmatvedības aplēses, kas noteiktas, vadoties no līdzīgu objektu renovācijas izmaksām šā brīža būvdarbu tirgū. Tās nav balstītas uz detalizētiem aprēķiniem un izmaksu tāmēm. Jau dzirdu, kā būvniecības “eksperti” protestē – kādas muļķības, vajag tāmi, vajag aprēķinus, mēs varam lētāk, jūs esat saskrūvējuši cenas utt. Pirmkārt, tāmju sagatavošana maksā naudu, ar to nodarbojas profesionāli tāmētāji. Ja mājas īpašnieki ir gatavi par katru darbu tāmi maksāt vairākus simtus eiro, tās ir iespējams pasūtīt. Otrkārt, tāmes vairumā gadījumu tiek balstītas uz būvprojektiem, kurus atkal izstrādā sertificēti projektētāji. Treškārt, izmaksas tāmēs tāpat tiek balstītas uz šā brīža būvdarbu izmaksām tirgū. Jēga tāmēt ir tos darbus, kuri tiks veikti tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā. Ja darbus plānots veikt tikai pēc vairākiem gadiem, plānotās izmaksas var pieaugt ne tikai procentos, bet pat reizēs. Piemērs nav tālu jāmeklē – “Rail Baltic”. Dažu gadu laikā plānotās projektēšanas un būvdarbu izmaksas no sākotnējiem 5,8 miljardiem eiro izauga līdz 23,8 miljardiem eiro. Lai nu kā, konkrētās būvdarbu izmaksas visticamāk tiks noteiktas iepirkuma procedūrā, kas ir objektīvs rādītājs. Protams, sazvērestību teoriju piekritēji apšaubīs jebkuru procedūru, uzskatot visus, izņemot sevi pašu, par krāpniekiem, izšķērdētājiem, blēžiem vai afēristiem. Tiem nav jēga pat sākt ko skaidrot, pierādīt vai pārliecināt.
Nepakļaušanās sekas
To, ka manam lēmumam par ūdenssaimniecības tarifa iesniegšanu SPRK, iepriekš neinformējot par to pašvaldību, būs sekas, nojautu. To, ka dēļ tā kritīšu no amata, īsti neplānoju, lai gan pilnībā neizslēdzu. Zinu, ja būtu pirms tarifa iesniegšanas informējis pašvaldības vadību, tarifs būs “uzkāries” uz vairākiem mēnešiem, un to nu es negribēju pieļaut. Pusotra gada laikā esmu n-tās reizes redzējis, kā novada domes otrajā stāvā tiek nobremzētas idejas un procesi. Vispirms BNKS visiem deputātiem nāktos skaidrot, pierādīt un pārliecināt, ka tarifs izstrādāts atbilstoši SPRK metodikai, ka neviens neko nav centies mākslīgi palielināt, ka izmaksas ir ekonomiski pamatotas un tml. Neticot BNKS speciālistiem, tiktu veidota darba grupa ar grāmatvežiem, kuriem nav ne mazākā sajēga par ūdenssaimniecības tarifu veidošanu. Tā ilgstoši pētītu tarifu, meklējot tajā nepilnības vai kļūdas, pieprasītu lērumu dokumentu, cenšoties dublēt SPRK. Tad sāktos diskusijas, kā tarifu samazināt. Vieni “eksperti” piedāvātu izslēgt pamatlīdzekļu nolietojumu no tarifa aprēķina, citi – mazināt darbinieku algas, vēl citi, samazināt plānoto darbinieku skaitu, bet radikālākie – atsaukt tarifa projektu un atkārtoti to iesniegta nākamā gada 9.jūnijā. Vārdu sakot piedāvātu jebko, kā rezultātā tarifs samazinātos vismaz par 30%, tikai ne būtiskāko – atbalstu. BNKS jau vairāk kā gadu strādā ar 14 atšķirīgiem ūdenssaimniecības tarifiem, kas uzņēmumam ik dienu nes zaudējumus vidēji 2300 eiro. Tie atspoguļojas arī katra ceturkšņa finanšu pārskatos. Vienlaicīgi no BNKS tiek prasīts sagatavot finanšu stabilizācijas plānu, lai pārliecinātos kā pašvaldības “mīlētais un lolotais” uzņēmums tiks galā ar zaudējumiem un stabilizēs naudas plūsmu. Secinājums ir viens – ar apšķērētu tarifu, nekā!
Var, protams, saprast pašvaldības vadības vēlmi, ja ne samazināt tarifu, tad vismaz apturēt tā iesniegšanu, cerībā, ka tas stāsies spēkā jau pēc pašvaldību vēlēšanām, nākamā gada jūnijā, taču šāds plāns ir baltiem diegiem šūts. Pirmkārt, SPRK varētu pierunāt atļaut tarifa projektu iesniegšanas termiņu pagarināt par mēnesi, varbūt diviem, bet ne jau par pusgadu. Tas nozīmē, ka uzticīgie vēlētāji jauno tarifu varētu ieraudzīt tieši vēlēšanu priekšvakarā. Diez vai baušķenieki būs gatavi balsot par Nacionālo apvienību, pēc šādas “dāvanas”. Otrkārt, BNKS turpinātu strādāt ar ievērojamiem zaudējumiem, kas agri vai vēlu atsauktos gan uz tā finanšu rādītājiem, naudas plūsmu, iespējām saņemt bankas aizdevumus, gan finālā – uz uzņēmuma maksātspēju. Arī to pašreizējā novada vadība, kā BNKS īpašnieks, nedrīkst pieļaut.
Tad nu neatliek nekas cits, kā atrast grēkāzi un upurjēru, ātri sadzejot basņu par neapmierinošu uzņēmuma darbību 2. un 3.ceturksnī, par to, ka nav iesniegti efektīvi risinājumi, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti, klientu servisu un komunikāciju ar pašvaldību un pakalpojumu saņēmējiem, kā arī pārmest par nepilnvērtīgu komunikāciju un neapmierinošu procesu vadību gan atkritumu saimniecības un namu apsaimniekošanas, gan ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā. Un vainīgais tika atrasts Cāzera personā.
Vēsture atkārtojas, vēl nesen ar avīzi (Bdz) tika “nosists” valdes loceklis, kurš amatā pabija vien dažas dienas. Nu nāca Cāzera kārta. Pēc vairāk kā 100 komentāriem, pie raksta Bdz par ūdens tarifa pieaugumu Bauskā, pie kā vairumos gadījumu tika vainots Cāzers un Nacionālā apvienība, tās reģionālā vadība saprata, ka sūdi būs. Atceļot tautā nemīlēto Cāzeru, pastāv cerība visas uzņēmuma neveiksmes, to skaitā tarifa pieaugumu, novelt uz viņu, pašiem izsprūkot sveikā. Vēlētājiem taču īsa atmiņa, paburkšķēs un aizmirsīs.
Patiesībā jau vienkāršāk Okmanim bija nevis visos grēkos vainot Cāzeru, bet izplatīt paziņojumu, ka pašvaldība ir informēta par iesniegto tarifu, bet, ievērojot savas kompetences robežas, līdz SPRK lēmumam par jaunā tarifa apstiprināšanu, nekādus komentārus nesniegs. Pēc tam, kad būs zināms jaunais tarifa apmērs, pašvaldība, izvērtējot budžeta iespējas, varētu lemt par atlaižu piešķiršanu atsevišķām iedzīvotāju grupām (maznodrošinātie, trūcīgās un daudzbērnu ģimenes, vientuļie pensionāri vai invalīdi), lai daļēji kompensētu tarifa pieaugumu.
Finita la comedia
Iespējams, kāds nesapratīs – kādēļ vispār tapa šādas pārdomas? Izskaidrojums ir vienkāršs – pašvaldība neievēroja vienošanos. Manas atlaišanas priekšvakarā I.Romānovs uzaicināja uz sarunu BNKS valdi. Kā ierasts, sarunās klāt bija arī kapitālsabiedrību galvenais pārraugs D.Rijkuris, un to galvenā tēma bija korekta “laulības” šķiršana. Runājām daudz un gari, strīdējāmies, taču finālā vienojāmies, ka saglabājam cilvēcību un publiski nekritizējam viens otru. Ivars atzina, ka augstu vērtē manu ieguldījumu BNKS izveidošanā un līdzšinējā darbībā, un apsolīja, ka oficiālais atsaukšanas iemesls būs vienkāršs – nepietiekama komunikācija BNKS vadības un pašvaldības starpā. Šāds formulējums man šķita pieņemams, uzņemoties atbildību par savlaicīgu abu Aivaru neinformēšanu saistībā ar tarifa projekta iesniegšanu. Diemžēl pašvaldība šo vienošanos neievēroja. Nākamajā dienā, pēc tam, kad kopā ar citiem kolēģiem, biju noklausījies I.Romānova un BNKS valdes locekļa dialogu TEAM vietnē, kur abi, viens otru pārtraukdami, centās pārliecināt BNKS darbiniekus par nospraustā kursa turpināšanu, ielūkojos Bdz. Bija publicēta pašvaldības oficiālā informācija par Cāzera atsaukšanu, taču tās saturs ne tuvu nebija tāds, par kādu vienojāmies iepriekšējā vakara sarunās. Lai arī paziņojumā vairākkārt pieminēts kapitāldaļu turētāja pārstāvis un BNKS dalībnieku sapulce, ir skaidrs, ka šāda līmeņa pašvaldības paziņojumi netiek virzīti masu medijiem bez īpaša Okmaņa akcepta. Domāju, ziņas teksta autors bija neviens cits kā Rijkuris, kuram, visticamāk, tika uzdots neaprobežoties ar komunikācijas problēmām, bet paplašināt atsaukšanas pamatojumu gan ar neapmierinošo darbību, gan trūkumiem procesu vadībā vairākās nozarēs. Romānovs droši vien pat necentās ko iebilst, pretējā gadījumā pats riskētu ar savu amatu. Gan jau tika atgādināts, ka tieši viņš iecēla darbā Cāzeru un ir lielā mērā vainojams notikušajā. Sīkums par pārmetumiem man, ne tie pirmie, ne beidzamie.
Pārsteidza pārmetumi par trūkumiem procesu vadībā vairākās BNKS darbības jomās. Tas mani sadusmoja. Nopietni? Kādi procesi, par ko vispār ir runa? Vai par to, ka ūdenssaimniecības čaļi brīvdienās un vakaros, karstumā vai salā lāpa pašvaldības sapuvušās trubas? Vai par to, kad pašvaldība nav iesniegusi 34 statistikas pārskatus 2-Ūdens, bet tās vadītājs smīnot noraugās, kā VVD reģionālais priekšnieks publiski par to vaino un kaunina BNKS speciālistus? Varbūt par to, ka tikai Okmaņa neizlēmības dēļ BNKS nebija laika pienācīgi sagatavoties atkritumu apsaimniekošanas pārņemšanai Vecumnieku apvienībā (4 mēnešu vietā, tikai 2 nedēļas), kā rezultātā joprojām haoss nav līdz galam novērsts? Vai par pašvaldības neizdarību 30 gadu laikā, nenododot daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanu to īpašniekiem, kā rezultātā BNKS jācīnās ar sekām? Gan jau par to, ka BNKS darbinieki vairāku mēnešu garumā pūlējās izvilkt no sūdiem KF finansēto un pašvaldības “izcili” pārraudzīto Iecavas ūdenssaimniecības projektu, un paglābt uzņēmumu no miljona eiro finanšu korekcijas? Vai kāds no novada vadības vispār saprot, ar ko nodarbojas BNKS? Vai Okmanis kaut reizi ir bijis BNKS bāzē Biržu ielā 8a un painteresējies, kā procesi tiek organizēti? Vai kāds ir iedomājies kaut reizi pareizi paslavēt uzņēmumu un pateikt paldies BNKS darbiniekiem par to darbu, ko viņi veic ikdienā? Uzskatu, ka ar frāzi par procesu vadību visvairāk tika aizskarti tieši BNKS darbinieki un struktūrvienību vadītāji, kuri godprātīgi pildīja savus pienākumus. Tad nu arī izlēmu sagādāt ne tik tīkamus mirkļus arī dažam labam Bauskas novada domes vadītājam, lasot manas pārdomas. Protams, šajā rakstā nav nekā krimināla vai citādi sodāma, un tā mērķis bija nedaudz pavērtēt arī dažu pašvaldības “procesu izcilo vadību”, par kuriem atklāti reti kurš vēlas runāt. Savukārt Daini aicinu – pirms izpausties kārtējo trūkumu saraksta veidošanā, padomāt, kam šis bumerangs var trāpīt.
Ak jā, tos, kas bija satraukušies par, iespējams, man izmaksātajiem pabalstiem, varu nomierināt – esmu saņēmis tikai pilnvarojuma līgumā noteikto atlīdzību proporcionāli laikam, kad atrados valdes priekšsēdētāja amatā. Atsaukšanas pabalsts pilnvarojuma līgumā nebija paredzēts, tātad arī netika maksāts. Arī neviens cits amats BNKS man nav piedāvāts, un pat ja šāds piedāvājums būtu, pie esošās Bauskas novada domes vadības, es to noraidītu. Neliegšos, man patika strādāt BNKS, biju nospraudis mērķus, uz kuriem kopīgi ar komandu virzījos.
Savādi, bet šobrīd nemaz nejūtos slikti, un man nav ne mazāko vēlmju atgriezties darbā BNKS. Pilnībā apzinoties, ka visa pamatā ir tikai vietējā politika, kam nav nekāda sakara ne ar komunikāciju, ne klientu apkalpošanu vai pakalpojumu kvalitāti (starp citu, par to visu tiešām teorētiski ir atbildīgs otrs valdes loceklis), taču negrasos nevienu vainot. Citējot kaut kur dzirdētu frāzi – es ilgi neturu ļaunu prātu, atriebjos un aizmirstu, varu teikt – tas laikam šoreiz par mani.
BNKS nākotnes izredzes
Zinot situāciju, kas šobrīd notiek Bauskas novada vadībā, saistībā ar BNKS, neko pozitīvu neprognozēju. Kādu brīdi visos grēkos, kļūdās un neveiksmēs tiks vainots Cāzers. Lai nepieļautu jebkādu autonomiju, abi Aivari pārņems BNKS reālo vadību. Katrs dokuments, kuru BNKS plānos nosūtīt valsts iestādēm, BNKS vadībai būs jāatrāda Okmanim un pašvaldības juristiem. Jebkurš BNKS valdes lēmums būs jāsaskaņo ar Aivariem, un tiks vērtēts no vēlēšanu un politiskā skatu punkta. Jebkura iedzīvotāja sūdzība tiks uztverta kā apokalipses vēstnesis, un nebeidzami tiks skandināts, ka BNKS slikti strādā. Eļļu ugunī regulāri pielies gan Bdz, publicējot “sensacionālas” ziņas par katru BNKS vadības lēmumu, gan rakstu komentētāji, visā vainojot jauno BNKS valdi un Nacionālo apvienību. BNKS darbinieki darīs to, ko tiem liks, taču kopumā būs neziņa par nākotni un neprognozējami domes vadības lēmumi.
Un tad nāks pašvaldības vēlēšanas. Nacionālā apvienība tajās zaudēs, pie varas nāks ZZS, un viss sāksies no gala. Kā Jums šāds scenārijs?
Teksts: Dzintars Cāzers, bijušais SIA “Bauskas novada komunālserviss” valdes loceklis
Foto:no arhīva
