Piedzīvot svētku brīnumu muzejā (2)

Izstāde, kur smelties iedvesmu, kavēties atmiņās, aktīvi iesaistīties, – emociju virpulī ieraus katru apmeklētāju

Ja svētku gaidīšanas prieks aizkavējies, tad kopā ar bērniem un mazbērniem jādodas uz Bauskas muzeju. Tur atklāta Ziemassvētku izstāde «Kur mājo brīnums?». Spēļzirdziņi, vilcieniņš, spalvu eglīte, sniega mašīna un leļļu meistaru izfantazētie tēli svētku virpulī ieraus ne tikai mazos apmeklētājus, bet arī pieaugušos.

Ekspozīcija tapa gadu
Pat neieejot ēkā, muzejs pārsteidz ar bagātīgu, pilsētā vienu no krāšņākajām svētku rotām, jo dekorētas ir ne tikai ieejas durvis, vēl lielāks brīnums būs pagalmā. Tāpat ikvienu, kas atver muzeja durvis, sagaida egļu «lietus» un maģiskas zvaniņa skaņas.
Savukārt, kāpjot pa kāpnēm uz izstādi, var novērtēt gan Tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» speciāli darināto koši sarkano dāvanu zeķu rindu, gan muzeja darbinieku gatavotās skuju virtenes un iespaidīgo saiņoto dāvanu sienas dekoru.
«Šīs izstādes mērķis ir caur to, kas cilvēkiem patīk un uz ko viņi labprāt nāk, parādīt arī muzejiskās vērtības un to, ka brīnums var slēpties arī stāstos un atmiņās par šīm lietām,» iepazīstinot ar izstādi, atklāj muzeja Mākslas nodaļas vadītāja Ieva Bronko-Pastore.
No idejas, ka šāda izstāde ir vajadzīga, līdz katras sīkākās detaļas sagādāšanai pagājis teju gads. Izstādes galvenā māksliniece ir Laura Matilde Ikerte, bet izpildījums ir muzejā strādājošo kopdarbs. Kā atzīst I. Bronko-Pastore, šis nav tūkstošus vērts projekts, te daudz izmantots jau no muzeja rīcībā esošā, un lietā likta fantāzija. Rezultātā tapusi izstāde, kur smelties iedvesmu, kavēties atmiņās, aktīvi iesaistīties un arī vienkārši mierīgi baudīt noskaņu.

Bērnu favorīts vilcieniņš
Pirmie izstādes apmeklētājus sagaida spēļzirdziņi: tādi, uz kuriem var šūpoties, ar kuriem var pabraukt un kurus pavadā var pārvietot pa māju. Pūkaini, izgatavoti no koka, plastmasas un metāla. No 20. gadsimta sākuma un pavisam nesenas pagātnes. Kāpēc zirdziņi? Ja pēta vēsturiskos fotomateriālus, zirdziņi tajos bieži ir klātesoši, tie bijuši arī iemīļota svētku dāvana bērniem. Mīļi tie šķiet, ir arī mūsdienās, jo zirdziņi aizvien ir nopērkami. Lielākā daļa zirdziņu uz izstādi atceļojusi no novadnieka Jāņa Bites privātkolekcijas. Savukārt senākais zirdziņš, kurš varētu būt no 19. gadsimta beigām, taču precīza datējuma nav, pieder izstādes māksliniecei Laurai Matildei Ikertei. Vēl divi šūpuļzirdziņi ieradušies no Abgunstes muižas Jelgavas novadā.
Ar muzeja eksponātiem bērni spēlēties nevarēs, taču īsts šūpuļzirdziņš mazo rīcībā ir izstādes telpā, kuras misija ir uzburt svētku noskaņas caurstrāvotu māju sajūtu. Te ierīkots svinīgs foto stūrītis, ko jau novērtējuši vecvecāki, iemūžinot kopābūšanu ar mazbērniem muzejā un iepriecinot ar bildi bērnu vecākus.
Šajā telpā bērnu un arī pieaugušo skati ātri vien apstājas pie rotaļu vilcieniņa, kurš, nerimtīgi uzsvilpjot un pukšķinot, riņķo pa gleznu ziemas pilsētiņu. Arī šī rotaļlieta līdzīgi kā zirdziņi caurvij vēsturiskās liecības. Izstādei ziemas pilsētiņu, izņemot tikai pašu vilcieniņu, speciāli izgatavojusi muzeja darbiniece, māksliniece Tamāra Čudnovska. Darbs aizņēmis vismaz pāris mēnešus. Idilliskajā pilsētiņā ir gan baznīca, gan piparkūku nams un krāšņi rotāta eglīte, gan mājiņas, kuru logos, vērīgi ielūkojoties, var saskatīt pat klātu galdu ar svētku kūku uz tā.
No muzejiskā šajā zālē zeltītu rāmju plauktiņos apskatāmi vairāki mīļi nieciņi, kas raisa siltas atmiņas, piemēram, mehāniskā rotaļlieta «kurmītis-vijolnieks» no Jāņa Bites privātkolekcijas, kura pagājušā gadsimta sākumā priecējusi kādu Bauskas resgali, vai piecdesmito gadu eglīšu rotājums, kas Ievai Bronko-Pastorei palicis par piemiņu no opapa.