Bauskā intensīvi turpinās Salātu ielas posma pārbūve, kas aizsākta pagājušā gada nogalē. Iedzīvotāji ir gandarīti, ka brauktuve tiek rekonstruēta, bet vienlaikus ir neapmierināti, ka projekta realizācijā plānota 18 koku nociršana autostāvvietu ierīkošanai.
Baušķenieki ir nobažījušies par vides kvalitātes pasliktināšanos un uzsver, ka pilsētas attīstībai jānotiek saskaņā ar dabas saglabāšanas principiem, turklāt sabiedrības viedoklis par kokaugu likvidēšanu nav prasīts.
Salātu ielas 12. un 14. nama iedzīvotāji pagājušajā nedēļā oficiāli vērsušies Bauskas novada domē ar iesniegumu, kurā lūdz rast kompromisu.
«Šobrīd paredzēts likvidēt 18 kokus, no kuriem vismaz sešus būtu iespējams atstāt, tostarp divus lielus bērzus (33 un 34 cm diametrā), kā arī dažas liepas (30 un 20 cm diametrā). Šos kokus mēs vērtējam ne tikai no materiālā, bet arī no emocionālā un ekoloģiskā viedokļa.
Bauskas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas interesēs būtu saskaņot urbāno vidi ar dabu. Labs iesākums varētu būt pilsētas vidē adaptējušos kokus integrēt un saudzēt, īstenojot rekonstrukcijas projektus,» vēstīts iesniegumā.
Salātu ielas 14. nama iedzīvotāja Ilze Egle «Bauskas Dzīvei» pauda sašutumu, ka iedzīvotāju viedoklis nav ņemts vērā, un uzsvēra, ka koki ir daļa no pilsētas identitātes.
«Šajā mājā dzīvoju kopš brīža, kad tā tika nodota ekspluatācijā. Mūsu nams vienmēr bijis koku ieskauts, daudzus no tiem ir stādījuši paši iedzīvotāji. Šobrīd ir uzsākta ilgi gaidītā Salātu ielas rekonstrukcija, bet nesaprotamu un pretrunīgi argumentētu iemeslu dēļ mūsu mājas kokus ceļa pusē draud izcirst, kaut arī tie ir labi pielāgojušies dzīvei pilsētā,» stāsta I. Egle.
Nama iemītniece paskaidro, ka koki atrodas uz pašvaldībai piederošās zemes, tādēļ formāli tie nepieder konkrētajai mājai, bet visai pilsētai. Viņasprāt, šobrīd tiek meklēti lētākie un ierēdņiem izdevīgākie risinājumi, kur koki tiek uzskatīti par traucēkli, nevis pievienoto vērtību.
«Ierēdnis redz tikai vienas dienas izdevīgumu, bet aizmirst, ka koki ne tikai met lapas, bet arī izdaiļo pilsētu, dod ēnu un atvēsina jau tā vasaras svelmē pārkarsušo pilsētu. Mūsdienīgi būtu cīnīties par katru koku, nevis piemeklēt iemeslus to likvidēšanai. Mūsdienīgi būtu saskaņot urbāno vidi ar dabu,» uzskata I. Egle.
Viņa paziņojumus, ja paliktu koki, tad nevarētu novietot auto, nosauc par demagoģiskiem, jo esot labi zināms, ka auto var stāvēt arī starp kokiem. «Šie apgalvojumi ir tikai lēts mēģinājums sanaidot iedzīvotājus, kuriem ir auto, ar tiem, kuri mīl kokus. Man ir auto, un es vēlos arī turpmāk vasarās justies kā mazpilsētas iedzīvotāja Latvijā, nevis betona tuksneša beduīns, kuram sejā sitas svelme un putekļi. Tālab būtu labi rast izeju, lai vismaz daļa koku tiktu atstāta, jo šis varētu būt tikai viens no daudzajiem projektiem, kas paredz koku izciršanu. Šie izglābtie koki kalpotu kā precedents domāšanas maiņai, un iedzīvotāju vēlme saglabāt savus zaļos draugus tiktu ņemta vērā, izstrādājot jaunus projektus,» teic I. Egle.
Salātu ielas nama iedzīvotājs Raitis Ķiģelis rāda savāktos 66 iedzīvotāju parakstus, kuri ir pret koku likvidēšanu un pievienoti iesniegumam pašvaldībai. «Koki ir dzīvotspējīgi, katru pavasari tie salapo un ir skaista, zaļa aleja. Pārbūves projektā paredzēta veloceliņa ierīkošana, bet es diendienā pa logu nevaru saskaitīt vairāk kā trīs, četrus velobraucējus. Esošais trotuārs ar bruģa klājumu ir ļoti labā stāvoklī, ne visai sen to uzlika, neredzu jēgu atkal likt jaunu. Uzskatu, ka tā saucamo kabatu ierīkošana neatrisinās stāvvietu trūkumu, manuprāt, labs risinājums ir bijušā skeitparka teritoriju turpmāk atvēlēt auto stāvlaukumam, bet ielā noteikt stāvēšanas ierobežojumus, atļaujot tikai īslaicīgu apstāšanos. Bērni var rotaļāties Vītolu ielas iekšpagalmā, kā arī pašvaldība netālu sola jaunu aktīvās atpūtas parku, kur tad jaunā paaudze savu enerģiju varēs likt,» pārdomās dalās R. Ķiģelis un piebilst, ja pašvaldība neieklausīsies iedzīvotājos, pie kokiem neviens ķēdēties negrasās, bet vietējai varai ticība būs zudusi.
Bauskas novada Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs norāda, ka Salātu ielā satiksmes intensitāte arvien pieaug un tā jau pielīdzināma tranzītielai.
«Salātu ielu izmanto ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī viesi. Plānojam, ka plūsma tikai palielināsies un esošajā situācijā, kad automašīnas tiek novietotas abās ielas malās, tiek būtiski samazināta caurbraucamība un drošība. Turklāt ziemas apstākļos brauktuves tīrīšana kļūst apgrūtināta, kas savukārt vēl vairāk aktualizē satiksmes drošības jautājumus,» skaidro M. Veinbergs.
Viņš atklāja, ka projektā paredzēts veidot autostāvvietu «kabatas», kas nozīmē, ka stāvvietas tiks integrētas ielas malā, neietekmējot brauktuves platumu. Lai to īstenotu, nepieciešams likvidēt esošos kokus.
«Projektā strādājošie speciālisti, arī piesaistītais arborists, secināja, ka esošie koki jau šobrīd ir slikti attīstīti, jo tiem trūkst barības vielu. Koki atrodas iesprostoti starp asfalta un bruģa segumu – vienā pusē iela, otrā pusē trotuārs. Līdz ar to tie nespēj pilnvērtīgi augt, un to stāvoklis nav apmierinošs,» teic M. Veinbergs.
Viņš piemetina, ka Bauskā nav svešinieks, jo pats mājā Salātu ielā 12 nodzīvojis 40 gadu. «Koku stādīšanā nepiedalījos, bet mans tēvs gan bija. Iedomājieties, ka pa šo periodu koki savos izmēros ir tik niecīgi. Vēstulē pausts, ka diametrs ir 20 līdz 30 centimetri, varbūt tas ir apkārtmērs, jo diametrā tur knapi desmit centimetru sanāk,» stāsta M. Veinbergs.
Pagājušajā nedēļā būvsapulces laikā pienākušas iedzīvotājas, kuras aktualizējušas jautājumu par kokiem. Veinbergs rosinājis iedzīvotājiem apsvērt iespēju stādīt jaunus košumkrūmus zaļajā zonā, bet mājas iemītnieces nav bijušas mierā ar šādu piedāvājumu, norādot, ka šāds risinājums radīs noēnojumu dzīvokļiem.
M. Veinbergs pavēstīja, ka ceļu būves firma «Binders», uzsākot aktīvus būvdarbus Salātu ielā, uzgājusi vecas siltumtrases, kas nav nekur uzrādītas, tālab būs nepieciešamas projekta izmaiņas, kas radīs papildu izmaksas. Viņš pieļauj, ka projekta realizācija būtiski neieilgs, bet sadārdzināties gan var. Tālab iedzīvotājiem vajadzētu saprast, vai vēlas pārbūvi, kur ir iekļautas autostāvvietas, vai arī šo daļu var likvidēt un veikt tikai virsmas atjaunošanu. Tas ietaupītu arī līdzekļus.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis paskaidroja, ka šajā gadījumā sabiedriskā apspriešana nebija jārīko, bet vajadzēja apspriesties ar dzīvokļu īpašniekiem. Tāds uzdevums no priekšsēdētāja puses bijis dots.
«Pašvaldībā saņemtais iedzīvotāju iesniegums parāda, ka nav izpildīts mans uzdevums, saskaņot šo projektu ar iedzīvotājiem, kā rīkoties ar stāvvietām. Es būšu spiests vērtēt pašvaldības speciālistu atbildību, jo tā ir bijusi viņu neizdarība. Pieļauju, ka tas viss noreducējās uz to, ka apsaimniekotājam lūdza iztaujāt iedzīvotājus, bet apsaimniekotājs to izdarīja pavirši, un tālab rezultāts ir pagalam neveiksmīgs. Es varu tikai atvainoties savu darbinieku vietā, ka iedzīvotāju viedoklis nav ticis ņemts vērā,» pauda A. Okmanis.
Viņš apliecināja, ka rosinās visiem sanākt kopā un izlemt, kā rīkoties.
«Protams, ka projekta izmaiņas kaut ko maksās. Esošie koki nav augstvērtīgi. Varbūt var iestādīt krūmus, kas neaug tik lieli, jau mājai piederošajā zemē. Pārāk tuvu ēkai arī tos nevar stādīt, jo tad neizpilda normatīvu par dabīgo apgaismojumu. Ir iespējami dažādi varianti, tāpēc jākomunicē ar iedzīvotājiem. Pašiem ir jāizlemj, kā viņi grib redzēt, bet savu personīgo viedokli es nevēlētos uzspiest. Jautājums noteikti tiks atrisināts, lēmums tiks pieņemts,» apliecināja A. Okmanis.
Uzņēmuma SIA «Koku eksperts» vadītājs, koku eksperts, EAC (Eiropas Arboristu padomes) sertificēts arborists (ETW) un koku tehniķis (ETT), Latvijas Dendrologu biedrības sertificēts dendrologs , LAAAB sertificēts ainavu tehniķis, diplomēts dārznieks, dendroloģijas skolotājs Bulduru tehnikumā, LR dabas eksperts Gvido Leiburgs, aplūkojot attēlus, secināja, ka ielas malā ir galotņotas parastās liepas, kurām kādu brīdi mēģināts veidot intensīvi koptus vainagus, kas, protams, tām piedod estētisko vērtību.
“Šie koki nav augstvērtīgi, bet šādā veidā var izturēt diezgan ilgu laiku un ir dzīvotspējīgi, bet cits jautājums, ja tur ieplānota ielas rekonstrukcija. Šo koku izrakšana būtu bezjēdzīgs pasākums, jo par to naudu var uzreiz nopirkt dižstādus, kur zaļā masa jau stādīšanas brīdī būtu aptuveni tikpat liela kā esošajām liepām,” teic G. Leiburgs.
Viņš akcentē, ka koka visa vērtība ir lapās. Ja to lapu nav, tad arī vērtība nosacīta. “Ņemot vērā to, cik esošajām liepām vainagi ir kompakti un mazi, tad droši vien tik daudz arī barības vielu ir pieejams. Te vērts paanalizēt, cik lielā mērā vispār vajadzētu saglabāt šos galotņotos kokus, jo cikliski pie tiem ir jāatgriežas ar kopšanas darbiem. Tas maksā līdzekļus un no stratēģiskā viedokļa būtu pareizi, ka tos nomaina ar brīvi augošu vainagu kokiem. Problēma ir tā, ka tiem kokiem, kuri tur ir šobrīd, ekoloģiskā vērtība ir ļoti, ļoti niecīga. Visticamākais, ja tur ir ietve, zaļā zona un iela, zinot kā agrāk notika būvniecības darbi, pieļauju, ka tur ir pavisam plāns auglīgās augsnes slānis un pārējais ir drenējošā smilts un šķembas. Kokiem izaugt cauri ir problemātiski,” vērtē G. Leiburgs.
Viņaprāt, jaunu koku stādījums būtu daudz labāks, bet tiem vajadzīga vieta. “Ņemot vērā attālumu līdz mājām un citus faktorus, var izvēlēties stādīt kokus, kuri neizaug tik lieli, lai kaut kādā brīdī nav jāgriež nost, vai arī retinātākus stādījumus. Varbūt stāvvietas var izbūvēt tā, ka tajās vietās tiek saglabāti kādi koki vai izveidotas zaļās salas, kurās iestāda jaunus kokus, lai kaut kā mēģinātu kompensēt nozāģējamo koku skaitu. Es tiešām neredzu problēmu, ka šie konkrētie koki tiktu likvidēti. Ja tie būtu augstvērtīgi, dendroloģiski retumi, tad nebūtu pamatoti, bet šajā situācijā tas nav nekas tāds, par ko vajadzētu raudāt. Ja šī būtu mana apsaimniekošanas pilsēta, tad iedzīvotājiem es kādā sapulcē teiktu – draugi, mēģinām pamazām no šiem atbrīvoties un tad plānojam, kādi būtu jaunie stādījumi. Apgrieztie koki ir katru gadu vai reizi trijos gados jāgriež, tas viss tērē līdzekļus, bet ieguvums ir dekoratīvs. Krūmi kokus neaizvieto, dekorācijai nav slikti, bet funkcionalitāte ainavā vairāk ir tieši no kokiem, jo koki veido to lielo biomasu. Demokrātijas izpausme ir laba lieta, bet varbūt ir vērts ieklausīties arī profesionāļos,” tā G. Leiburgs.
Ceļu būves firmas “Binders” pārstāve Vita Noriņa norādīja, ka būvnieks īsteno Salātu ielas pārbūves projektu, ko pasūtījis un akceptējis pasūtītājs – Bauskas novada pašvaldība. Būvniekam nav tiesību būvniecības fāzē vienpersonīgi mainīt projekta risinājumus. Viņa apliecināja, ka objektā neviens koks nav nocirsts.
V. Noriņa atklāja, ka turpinās apakšzemes komunikāciju pārbūve un uzsākti brauktuves demontāžas darbi – visā brauktuves platumā tiek frēzēts Salātu ielas vecais segums no Zaļās līdz Dārza ielai. Līdztekus tam šajā posmā demontēs arī vecās apmales, noņems apaugumu. Posmā no Dārza līdz Bērzu ielai sāks ierakumu izbūvi.
“Būvdarbi norisināsies un arī tiks pabeigti vienlaicīgi visā Salātu ielas pārbūvei paredzētajā posmā. Tādējādi ierobežojumi būs spēkā līdz būvdarbu apjoma izpildei, kad iela tiks pilnībā atvērta satiksmei. Ligumsaistības paredz darbu izpildes termiņu desmit mēnešu laikā. Būvnieki atvainojas par sagādātajām neērtībām un lūdz ar izpratni uztvert pagaidu apgrūtinājumus,” tā V. Noriņa.
Viņa atzīmēja, ka aktuālā satiksmes organizācija neattiecas uz operatīvo dienestu transportlīdzekļiem, kuriem arī būvdarbu laikā būs piekļuve visām adresēm būvdarbu zonā, tostarp, Salātu ielā.
“Būvnieki noteikti neliks šķēršļus arī atkritumu savācēju darbam. Esam informēti, ka pasūtītājs šo jautājumu pats nepastarpināti komunicē ar komunālajiem dienestiem, lai visi ir informēti un dienesti strādātu bez starpgadījumiem,” teic V. Noriņa.
