Pagājušās nedēļas nogalē Īslīces pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome aicināja interesentus pulcēties sapulcē, kurā diskutēts arī par iespējamo Ernesta Kapkalna ielas nosaukuma maiņu Bērzu ciemā. Īslīces pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Alise Kalniņa atklāja, ka atsaucība no vietējo ļaužu puses bijusi pārsteidzoši augsta. Ielu pārdēvēt rosinājusi Bērzu ciema iedzīvotāja, Bauskas novada domes deputāte Inita Nagņibeda.
I. Nagņibeda pastāstīja, ka E. Kapkalna ielā dzīvo kopš 1979. gada, un labi atceras laikus, kad to vēl sauca par Dārza ielu. “Astoņdesmito gadu beigās, kad tika svinēta kolhoza jubileja, iela tika nosaukta kolhoza “Vārpa”, vēlāk pēc apvienošanas Ļeņina vārdā nosauktā kolhoza bijušā priekšsēdētāja Ernesta Kapkalna vārdā. Pašai jau toreiz likās dīvaina un nepieņemama ielas nosaukuma izvēle Dārza ielas vietā, bet tolaik nevienam viedokli neprasīja. Vēlāk ielas nosaukuma semantika radīja arī dažādus pārpratumus dokumentu kārtošanā un citās komunikācijas situācijās- ielas nosaukums “pārtapa” par Kalpaka ielu, Kapu kalnu ielu vai tamlīdzīgi,” pauda I. Nagņibeda.
Viņasprāt, pats būtiskākais – šis ielas nosaukums vēsturiski ir saistīts ar padomju laiku un okupācijas režīmu, kas daudzus cilvēkus neapmierina, tāpēc ielu būtu labi pārdēvēt citādi.
I.Nagņibeda lūgusi vēsturnieku Raiti Ābelnieku iesaistīties un sniegt savu skaidrojumu. R. Ābelnieks vērš uzmanību, ka Ernests Kapkalns bija kolaborants un okupantu ieliktenis jau kopš 1940.gada, kad drīz pēc Latvijas okupācijas 17.jūnijā kļuva par Īslīces pagasta izpildkomitejas vadītāju un kaut kādā mērā bija saistīts ar 1941.gada 14.jūnija izsūtīšanām (visi izpildkomiteju vadītāji tolaik tika iesaistīti).
“Pēc pāris nedēļām viņš kopā ar bēgošo Sarkano armiju aizlaidās uz Krieviju un šeit atgriezās pēc kara beigām, un atkal kādu laiku bija izpildkomitejas priekšsēdētājs. Komunistu partijas biedrs, kurš ieņēma augstus amatus okupācijas varas struktūrās – LPSR Augstākās padomes deputāts un LKP Centrālās komitejas loceklis,” notikumu gaitu raksturo R. Ābelnieks.
R. Ābelnieks atzīmē, ja Ernests Kapkalns būtu bijis tikai un vienīgi kolhoza priekšsēdētājs, tad īpašu iebildumu nebūtu pret ielas nosaukuma saglabāšanu. “Tagadējā Bērzu ciema vieta pirmo reizi minēta 17.gadsimta beigu dokumentos, kad pieminēta Plānbornes muiža. Tās nosaukums ir cēlies vai nu no Plānītes upes, vai arī seno zemgaļu Plānes zemes, kas šeit pieminēta jau 13.gadsimta dokumentos. Plānbornes muiža vēlāk nonāca fon Šepingu īpašumā, kam galvenā muiža bija Bornsminde (tagad – Ziedoņi), un pārtapa par pusmuižu. Šo pusmuižu latvieši dēvēja par Bērzmuižu. Pēc Otrā pasaules kara Plānbornes pusmuižas dzīvojamo ēku pārbūvēja par kolhoza klubu. Manuprāt, ielas nosaukumā vajadzētu iekļaut kādu vēsturisku šīs vietas nosaukumu. Varētu būt Plānes zemes iela, vai Plānbornes iela. Arī Plānītes iela neskanētu slikti un būtu piemērota šai vietai,” pārliecināts R. Ābelnieks.
Visu šo nedēļu Bērza ciemata E.Kapkalna ielas iedzīvotāji aicināti Bērzu pakalpojuma centrā parakstīties par ielas nosaukuma maiņu. Iedzīvotāji, kas diskusijās un sarunās atbalstīja E.Kapkalna ielas nosaukuma maiņu, akceptēja ielas nosaukumu mainīt uz iepriekšējo nosaukumu- Dārza iela.
Bērzu ciema iedzīvotāja Liene Leitlande gan uzskata, ka ielu varētu pārdēvēt arī citādāk. “Iespējams, daudziem impulsīvi uzreiz ienāca prātā iepriekšējais nosaukumus – Dārza iela, bet var apsvērt arī citus variantus. Man pašai arī ir tāds padomā, bet to jāatbalsta visiem ciema iedzīvotājiem. Taču, ja lielākais vairums balsos par Dārza ielu, man arī nekas nebūs iebilstams,” nosaka L. Leitlande.
I.Nagņibeda pieļauj, ka iedzīvotājiem var rasties satraukums par izdevumiem, bet viņa noskaidrojusi, ka par adrešu maiņu nav jāmaksā -adrešu sistēmā adreses tiek automātiski nomainītas, līdz adreses maiņai izdotie dokumenti (piemēram, zemesgrāmatu apliecības), kuros ir fiksēta iepriekšējā adrese, joprojām ir spēkā, un to maiņa veicama tikai tad, ja to vēlas dokumenta turētājs. Ja adresē reģistrēts uzņēmums, tad par pārreģistrāciju gan ir jārēķinās ar izdevumiem.
Precīzu adrešu skaitu viņa nevarēja nosaukt, bet aptuveni tās varētu būt ap 30, tostarp 5 daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 72 dzīvokļi. Šobrīd tiks noskaidrots iedzīvotāju viedoklis, lai pēc tam sagatavotu iesniegumu un iesniegtu to pašvaldībai lemšanai.
