Jubilārs skolojies un lielāko darba dzīves daļu veltījis galdnieka arodam, un viņš joprojām strādā profesijā.
Kādu redzat bērnību savās atmiņās tagad?
– Pirmā dzīvesvieta bija tagadējā Zālītes ciemā Iecavas pagastā. Esmu dzimis Rīgā; vecāki ir stāstījuši par manu pirmo braucienu uz mājām no slimnīcas. Bijis daudz sniega, veduši mani zirga kamanās segās satīstītu. 1964. gadā vecāki nopirka māju Codes pagastā, kur uzaugu un dzīvoju joprojām. Biju ģimenē jaunākais bērns, ar brāļiem Antonu un Gunāru šķīra liela gadu starpība; vecākais jau bija pieaudzis, kad piedzimu. Līdz ar to tādas kopīgas darbošanās mums nebija. Vairāk biju kopā ar tēvu, parasti abi gājām uz veikalu. Vecāki toreiz daudz strādāja, dienām dzīvoju pa māju vienatnē. Tolaik mums bija piemājas saimniecība, bet zemes apstrādāšanai pašiem zirga nebija. Zirgu aizņēmās, bet, kad darbi bija pabeigti, zirgs tūlīt bija jānogādā atpakaļ. Biju
septiņu vai astoņu gadu vecumā, kad mani uzsēdināja zirga mugurā, un vedu atdot zirgu. Bet trīs kilometru atpakaļceļu vajadzēja mērot kājām. Vēlāk vasarās gāju lauku darbos kolhozā, ravēju bietes. Pēc astotās klases par biešu ravēšanā nopelnīto naudu nopirku mopēdu «Rīga-7». Tas toreiz maksāja lielu naudu, vairāk nekā 100 rubļus, bet labi kalpoja. Braucu ar to līdz pat iesaukšanai armijā.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
