Bauskas pašvaldības novada domes sēdē 27. martā deputāti lems par līdzfinansējuma piešķiršanu sešām ēkām novadā – gan mākslinieciskajai inventarizācijai un tehniskajai apskatei, gan pārbūvei.
Novada aktīvisti, kas uztraucās par Bauskas vecpilsētas namu stāvokli jau vairāk nekā desmit gadus, pamazām panāca, ka pašvaldības domes deputāti pieņem saistošos noteikumus par līdzfinansējumu vēsturisko ēku izpētei, rekonstrukcijai un pārbūvei. 2025. gada budžetā šiem mērķiem atvēlēja 40 tūkstošus eiro, kurus plānots sadalīt ar domes lēmumiem martā.
Stiprinās pamatus
Gandrīz visi projekti izsauca īsākas vai garākas diskusijas Vides un attīstības komitejas sēdē 13. martā. Par lēmumprojektiem deputātus informēja Bauskas novada Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijas priekšsēdētāja un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas valsts inspektore Mārīte Putniņa.
Pirmais lēmums bija par līdzfinansējuma piešķiršanu ēkas pamatu stiprināšanai Saules ielā 4a, Bauskā. Darbu izmaksas plānotas 15 985 eiro, kur pašvaldības līdzfinansējums paredzēts 10 tūkstoši eiro. M. Putniņa norādīja, ka tā ir viena no vēsturiskās apbūves ēkām, kurai nākotnē plānots sabiedrisks pielietojums. Šeit lielu diskusiju nebija.
Silikāta ķieģeļi
Toties nākamais objekts izsauca daudzus komentārus. Namam Rīgas ielā 10, Bauskā, plānota mākslinieciskā inventarizācija un tehniskā apsekojuma sagatavošana. Aktivitātes īsteno dzīvokļu īpašnieku biedrība «Mans nams», un pēc izpētes plānots pārbūvēt jumtu. Kopējās izmaksas – 2513 eiro, no pašvaldības puses – 2262,2 eiro.
Deputāti šoreiz nebija sajūsmā. «Roka neceļas par šo balsot. Kāds mākslinieciskums silikāta ķieģeļiem? Iztērēsim naudu par velti, jo jumta konstrukcija paliks tā pati,» neapmierināts bija Voldemārs Čačs (NA). Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā izpēte notikusi vairāk mājām, nekā šogad ir pieteikumu pārbūvei.
Atbildot M. Putniņa norādīja, ka ir jānoskaidro, kāds bija ēkas vēsturiskais izskats un cik var labot, pārbūvējot jumtu. «Ēkām ar degradējošu pārbūvi ir ieteicams atgriezties pie vēsturiskā izskata. Izpēte būs atbilde uz jautājumu, kā kvalitatīvi ēku atjaunot. Ir jābūt kvalitatīviem risinājumiem arī privātīpašumos. Par pagājušā gada rezultātiem – neviens no tiem, kas pieteicās, nav miljonārs. Nerealizēs projektus vienā gadā. Katrs dara lēnām, kā saprot un uzskata par pareizu,» pauda M. Putniņa.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks (NA) interesējās, kas notiks, ja izpēte uzrādīs, ka otrā stāva piebūve ir jānojauc. «Tas būs kompromiss starp vēsturisko izskatu un reālo izpildījumu. Neviens netaisās kādu izlikt no dzīvokļa. Mājai šāda izbūve jau ir bijusi, bet ne tik primitīva, kā tagad,» atbildēja M. Putniņa.
«Ja mums ir mājas vēsturiskā bilde, kāpēc mēs vēl kaut ko pētīsim?» brīnījās A. Mačeks. M. Putniņa norādīja, ka pētījums nepieciešams, lai nebūtu visu laiku jāmeklē atbildes uz jautājumiem, kādi logi, apmetums, durvis un citi elementi ir jāliek. «Tur visas atbildes būs,» tā speciāliste.
Jumti un durvis
Līdzfinansējumu Bauskā paredzēja vēl trīs ēkām. Ēkai Baznīcas ielā 12 plānota arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija un tehniskā apsekojuma sagatavošana. Kopējā summa ir 3833,72 eiro, no kuriem līdzfinansējums ir 3450,35 eiro. «Galvenais jautājums ir jumta seguma maiņa, darbu risinājumi un citi elementi,» informēja M. Putniņa.
Plūdoņa ielā 18 plānota jumta un sienu konstrukciju restaurācijas otrā kārta. Darbu kopējās izmaksas – 29 931 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 10 000 eiro. Speciāliste pastāstīja, ka darbi notiek vairākās kārtās un plānots piesaistīt arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes finansējumu. «Māja iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģionālas nozīmes piemineklis, var kvalificēties uz valsts finansējumu,» tā M. Putniņa.
Vēl viens objekts ir ēkas Saules ielas 2. nama ārdurvis, kuras plānots restaurēt. Kopējās izmaksas – 6479 eiro, un pašvaldības līdzfinansējums – 4287,45 eiro. A. Mačeks interesējās, kā plānots pasargāt no lietus un dubļu ietekmes, jo durvis ir tuvu ielas malai, paužot domu, ka vajag domāt par uzjumteni virs durvīm.
«Saules ielā nav intensīva kustība. Restaurācijas procesā apdares slāni veido tādu, lai mazāk slapjums un viss pārējais ietekmē restaurēto koku. Krāsos ar lineļļas krāsām. Durvis ir arī iedziļinātas, tās nav fasādes plaknē. Pašlaik šādas durvis tur bez remontēšanas stāv no 20. gadsimta sākuma. Ja kvalitatīvi savedīs kārtībā un ar pareiziem materiāliem apstrādās, varētu būt pietiekami,» vērtēja M. Putniņa.
Glābs baznīcu
Vienīgais objekts ārpus Bauskas pilsētas ir Bērsteles luterāņu baznīca, kur plānota baznīcas torņa pamatu stiprināšana ar pāļu dzīšanas metodi. Tas ir arī dārgākais no projektiem – kopējās izmaksas plānotas 71 492 eiro, no tiem pašvaldības līdzfinansējums būtu 10 000 eiro.
«Objekts ir sarežģīts, darba apjoms ir liels. Torņa stāvoklis ir kritisks. Arī šeit draudze plāno piesaistīt valsts finansējumu, jo baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Piesaistīts izpildītājs ar pieredzi, kas ir stiprinājis pamatus ar pāļu dzīšanas metodi,» informēja M. Putniņa.
Vides un attīstības komitejas vadītājs Mārtiņš Mediņš (NA) rosināja, lai draudze lemj par ziedojumu konta atvēršanu, jo tā esot liela summa.
«Draudze ir neliela, izmaksas ir milzīgas. Šis ir tikai iesākums. Draudzes priekšnieks izteica cerību, ka varētu atbalstīt arī daži lielie zemes īpašnieki kaimiņos, kas ir draudzes locekļi. Piekrītu, ka ziedojumu konts varētu būt aktuāls,» atzina M. Putniņa.
Jautājumus par līdzfinansējuma piešķiršanu izskatīja arī Bauskas novada Finanšu komitejas sēdē 20. martā.
Foto no wikipedia.org.
