Sapnis par citu transportu; kāpēc neuzbūvēja dzelzceļu Rīga–Bauska (1)

Kāpēc neuzbūvēja dzelzceļu Rīga–Bauska

Mēs, Bauskas novada iedzīvotāji, pie autobusu satiksmes ar valsts galvaspilsētu esam tiktāl pieraduši, ka diez vai kāds ikdienā aizdomājas par kādu citu satiksmes variantu, ja vien nerunājam par privātā transporta izmantošanu. Taču pieņemu, ka ne viens vien kādreiz ir sevi pieķēris pie domas, ka varēja tak būt arī dzelzceļš!
Pasažieri, iekāpuši vilcienā un laiski atlaidušies sēdekļos, klausītos paziņojumā: «Vilciens kursē līdz stacijai «Rīga», pietur visās pieturās. Nākamā pietura…» Un tad jau varēja būt pat starptautiska dzelzceļa līnija, piemēram, Rīga–Iecava–Bauska–Pasvale–Paņeveža. Izrādās – varēja būt gan, ja vien…

Autoceļš skaitļos
Ielūkosimies tieši pirms 90 gadiem 1935. gadā izdotā žurnāla «Motors» decembra numurā. Tas bija mēnešraksts automobiļu, motociklu, motorlaivu un lidmašīnu tehnikai, transportam un sportam. Pārlapojot šo izdevumu, viegli var apjaust tā laika tehnikas dzīves aktualitātes un jaunumus, uzzināt par jaunākajiem pētījumiem transporta nozarē Latvijā un ārzemēs. «Starptautiskais auto salons Parīzē», «Itālija un nafta», «Lidmašīnu uzbūve», «Sešu dienu motociklu sacīkšu technika» – tie ir daži tā laika izdevuma virsraksti.
Starp dažādu rakstu slejām, «Good Year» riepu un «Osram-Bilux» spuldžu reklāmām, piedāvājumiem iegādāties «Opel Olympia» par 4000 latiem vai apmeklēt P. Supes auto spicēšanas un lakošanas darbnīcu Dzirnavu ielā uzmanību piesaista virsraksts «Rīgas–Bauskas šoseja skaitļos». Raksta autors ir inženieris Otto Hotte, kas darbojās žurnāla redkolēģijā un ir daudzu rakstu un grāmatu autors, to vidū «Automobiļa vadīšana un kopšana», «Automobilis, viņa izbūve, regulēšana un kopšana», 1934–1938, izdevniecība «Motortechnika».