Ņemot vērā lielās balansēšanas jaudu izmaksas, var tikt krietni apgrūtināta investīciju piesaiste, svētdienas vakarā vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Raidījums atgādina, ka pēdējos gados Latvijā būtiski pieaudzis saules elektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoms. Šo staciju darbību būtiski ietekmē laikapstākļi.
Ražotāji parasti prognozē nākamās dienas ražošanas apjomu jau iepriekšējā dienā, un, balstoties uz šīm prognozēm, tiek plānots elektroenerģijas patēriņš un nepieciešamais apjoms kopējā tīklā. Ja prognozētās saulainās dienas vietā iestājas mākoņainība, tīklā rodas iztrūkums. Tādēļ saules elektrostacijas visbiežāk izjūt balansēšanas maksājumus, jo nepieciešams ik dienu nodrošināties pret iespējamiem laikapstākļu radītiem svārstību riskiem.
Raidījums norāda, ka pēc atvienošanās no BRELL elektroenerģijas tīkla gada sākumā Latvijai pašai jāgādā par nepieciešamajām rezervēm šādu iztrūkumu segšanai. Vienlaikus vairāki tirgus dalībnieki norāda, ka balansēšanas izmaksu sadalē ir izveidojies haoss.
Sākotnēji atslēgšanos no BRELL bija plānots īstenot 2026.gadā, un līdz tam AS “Augstsprieguma tīkls” bija apņēmies uzstādīt lielas ietilpības baterijas, kurās uzglabāt elektroenerģiju īslaicīgu svārstību izlīdzināšanai. Tomēr politisks lēmums paredzēja atslēgšanos jau šogad, un Latvija, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, nebija tam pilnībā gatava – pašai nav lieljaudas bateriju, un šis pakalpojums jāiepērk no ārvalstīm, kas ir dārgi, skaidro raidījums.
Pēc atvienošanās no Krievijas Latvijā strauji pieauga elektroenerģijas balansēšanas izmaksas. Sākotnēji ticis solīts, ka šīs izmaksas tiks sadalītas vienlīdzīgi starp visiem tirgus dalībniekiem, taču šobrīd lielākā daļa no tām tiek uzlikta patērētājiem. Lielie saules parku attīstītāji brīdinājuši, ka šāds izmaksu pieaugums nav bijis iekļauts viņu biznesa modeļos, un daži varētu pārskatīt savus investīciju plānus Latvijā, noskaidrojis raidījums.
Enerģētikas konsultants Gatis Ābele raidījumam stāsta, ka tirgū ir iestājies haoss, un dažādu interešu lobēšana novedusi pie nevienlīdzīgas izmaksu sadales. Sākotnēji piedāvātais modelis paredzējis “50:50” sadalījumu starp ražotājiem un patērētājiem, taču pēc sanāksmes Klimata un enerģētikas ministrijā tas mainīts uz 25% ražotājiem un 75% patērētājiem. Šāds lēmums pieņemts bez patērētāju pārstāvju iesaistes, un regulators tam nav iebildis, uzsver raidījums.
“Nekā personīga” skaidro, ka mazajiem patērētājiem lielāki rēķini būs jūtami, pārslēdzot līgumus ar operatoriem. Lielie patērētāji, piemēram, pašvaldības un ražojošie uzņēmumi, jau saņemot paziņojumus par būtisku maksājumu pieaugumu.
Raidījums klāsta, ka saules parku attīstītāji, tostarp uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, pārskata savus plānus. Piedāvātās balansēšanas maksas ir pat piecas reizes augstākas nekā solīts gada sākumā. Tikmēr Igaunijā un Lietuvā šādas maksas tiks ieviestas pakāpeniski, lai netraucētu atjaunīgās enerģijas attīstību.
Alnis Bāliņš, asociācijas “Saules enerģija Latvijai” vadītājs, norāda, ka Latvijā visas izmaksas no 1.jūlija tiek uzliktas tirgotājiem un ražotājiem, kas var novest pie projektu iesaldēšanas vai pat maksātnespējas.
Līdzīgi skeptiski noskaņots ir arī Māris Plūme, “Saules Energy” valdes loceklis, kurš uzsver, ka izmaksu dubultošanās negatīvi ietekmēs nākotnes investīcijas.
Privātie enerģijas tirgotāji, piemēram, “VIRŠI” un “AJ Power”, brīdina, ka Latvijā saules un vēja enerģijas ražotājiem izmaksas būs visaugstākās reģionā, kas var apgrūtināt investīciju piesaisti.
Lietuvā valsts nodrošina 30% atbalstu lieljaudas bateriju uzstādīšanai, kas Latvijā nav pieejams. Tāpēc “AJ Power” plāno savas baterijas būvēt Lietuvā, kur attīstība notiek straujāk, piebilst “Nekā personīga”.
Kā ziņots, šī gada februārī Baltijas valstis atslēdzās no BRELL tīkla, kas nozīmē, ka turpmāk Baltijas valstīm pašām elektrotīklā jānodrošina noteikts frekvences līmenis. Tam svarīgas ir balansēšanas jaudas, ko nodrošina Baltijas elektroenerģijas balansēšanas rezervju tirgus.
Ilustratīvs foto no unsplash.com
