Novada domes sēdē 29. maijā deputātiem būs jālemj par dalību konkursā, lai iegūtu finansējumu Bauskas amatu mājas izveidei – Dreņģeru sētas atjaunošanai.
Ja iecere izdosies, darbi varētu sākties 2027. gadā. Par pāris eiro iegādātās Dreņģeru sētas Kalna un Viļa Plūdoņa ielas krustojumā Bauskā tālāko izmantošanu vēl aizvien nav skaidrības. No vienas puses, nams glabā pat 18. gadsimta detaļas. Taču no otras puses – tas ir ļoti sliktā stāvoklī, un tehnisko situāciju savulaik ir pasliktinājuši nepareizi mēģinājumi kaut ko uzlabot. Tomēr iecerēts, ka tas atdzims jau pavisam jaunā veidolā.
Gada darbs
Bauskas novada Izglītības, kultūras un sporta komitejā un Vides un attīstības komitejā par projekta pieteikumu «Kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu pakalpojumu attīstība Bauskas pilsētas vēsturiskajā centrā» informēja Bauskas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vecākā projektu vadītāja Jolanta Kalinka. Viņa norādīja, ka process sākās jau pirms gada, kad deputātus informēja par potenciālo iespēju piedalīties konkursā uz Eiropas Savienības fondu finansējumu un par plānoto Dreņģeru sētas atjaunošanas koncepciju. Tagad process nonācis līdz brīdim, kad jāapstiprina Bauskas novada pašvaldības gatavība startēt konkursā.
«Ideja paredz atjaunot Dreņģeru sētu, nozīmīgu kultūras pieminekli, piepildīt to ar saturu materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai. Plānojot ēkas atjaunošanas darba koncepciju, iesaistīta arī sabiedrība, rīkotas konsultācijas ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, mūsu pašu iestāžu darbiniekiem. Būtisks faktors – lai būtu konkurētspējīgi konkursā, ir daudz jāsagatavo dokumenti, jāspēj nodrošināt liels apmeklētāju skaits, papildus modelējot situācijas, kā to var izdarīt. Ir saplānoti darbi, kur šajā ēkā varētu pārcelties lietišķās mākslas studija, veidot amatniecības un restaurācijas centru, gan uz nodarbībām nākt Bērnu un jauniešu centra labo garšu studija, gan kokamatniecības pulciņš. Iecerēts izveidot ekspozīciju par Dreņģeru sētu un Vecpilsētu. Ir ieguldīts liels darbs, konsultācijas ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi,» informēja J. Kalinka.
No mazākā uz lielāko
Apzināti ir ne tikai nākotnes plāni, bet arī ikdienišķā realitāte: «Ir skaidrs, ka ēka ir ļoti sliktā stāvoklī. Iepriekšējos gadus esam veikuši mazos projektus, izpēti, pastiprināšanas darbus, konsultējāmies, lai atrastu vissliktākajā situācijā labāko risinājumu, kā varam saglābt šo ēku un piepildīt ar saturu, kas nepieciešams vecpilsētas attīstībai vai lai risinātu problēmas ar telpu nepieejamību un vides piekļūstamību,» stāstīja J. Kalinka.
Konkursam viena projekta pieejamais maksimālais finansējums ir 2 175 000, no kura Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 85 procenti. Ja pašvaldībai izdosies iegūt pilna apjoma summu, tas nozīmētu 1 848 750 eiro Eiropas fondu finansējumu un pašvaldības līdzfinansējumu 326 250 eiro.
«Programmas nosacījumi paredz, ka projekta apstiprināšanas gadījumā ir jānodrošina vismaz pieci gadi darbības šādā saturā, kā veidojam un iesniedzam. Projekta apstiprināšanas un iesniegšanas gadījumā daļa izmaksu, iespējams, pārcelsies no 2027. gada uz 2028. gadu, bet to precizēs ar budžeta grozījumiem, ja projektu apstiprinās,» informēja projektu vadītāja.
Konkurenti no Viesītes
Deputātus interesēja, kādi konkursā ir konkurenti. Izrādījās, ka konkurents pašlaik ir viens un diezgan spēcīgs.
«Konkrētais finansējums ir Zemgales plānošanas reģionam, un zinām, ka mūsu konkurents noteikti ir Viesītes šaursliežu dzelzceļa depo. Viņi varētu būt vienu soli priekšā, jo pēc kritērijiem dod divus punktus, ja objektā jau sniedz kādus pakalpojumus. Tomēr ir citi kvalitātes kritēriji, kam mēs mēģinām pielāgoties un izstrādāt dokumentus, tai skaitā kultūras norišu plāns. Lielā steigā to darām, jo projektu iesniegšanas termiņš nav garš. Viņiem ir augstāka gatavība, jo līdz 10. jūnijam būs būvprojekts, bet mums 14. oktobris ir būvprojekta izstrādes termiņš. Viņiem ir vienkāršāki darbi, būvprojekts izstrādājams ātrāk. Tomēr darām visu, ejam uz maksimumu – tādos kritērijos kā apmeklējums un vides pieejamības risinājumi ir iekļauti projekta maksimālie rādītāji. Viņu nepieciešamība ir 850 tūkstoši eiro, Ja aptuveni miljons paliks otrajam kārtas numuram, ir iespējas tam pieteikties, bet tad būs nepieciešams lielāks līdzfinansējums,» skaidroja J. Kalinka.
Ar pilnu jaudu
Deputātus uztrauca izmaksas. Vispirms mēģināja saprast, vai var izmantot daļu finansējuma, jo nesanāk iegūt visu summu. «Daļēji atjaunot nevaram. Vai nu ejam uz konkursu, vai neejam. Jebkurā gadījumā, lai sasniegtu 10 tūkstošus apmeklētāju, no 2029. gada janvāra objektam jāstrādā uz pilnu jaudu,» stāstīja projektu vadītāja. Vaicāta par komercdarbību, viņa norādīja, ka ieņēmumi nedrīkst pārsniegt 50 procentus no ēkas izdevumiem. «Sākotnēji plānojam pārcelt lietišķās mākslas studiju, saglabājot divas darba vietas un veidojot trīs jaunas. Vismaz trīs jaunas darba vietas būs jārada. Uzturēšanas izmaksas nebūs mazākas par 100 tūkstošiem eiro gadā. Tā ir 500 kvadrātmetru ēka, izmaksas būs līdzīgas kā Bērnu un jauniešu centram. Apkuri slēgs pie Bērnu un jauniešu centra apkures katla. Toties ēkā varēs organizēt radošās darbnīcas un piedāvājumus pieaugušajiem. Bauskas Bērnu un jauniešu centrā ir tāds pieprasījums, ko telpu trūkuma dēļ pašlaik nevar piedāvāt. Izskatām iespēju ņemt maksu par ekskursijām. Tomēr jārēķinās, ka piecus gadus strikti būs jāpieturas pie plānotās stratēģijas,» pauda J. Kalinka.
Deputātu Juri Krievu (NA) uztrauca iespējamība, ka summa varētu pieaugt un pārsniegt 2,1 miljonu eiro. «Ja iesaistāmies projektā un uzvaram, vai ar diviem miljoniem var pietikt restaurēšanai un būvniecībai? Tikai oktobrī zināsim tāmes, un vai nebūs tā, ka būs jāliek klāt viens miljons?» uztraucās J. Krievs. J. Kalinka norādīja, ka izmaksas rēķinātas pēc citu objektu aptuvenām tirgus cenām un summā vajadzētu iekļauties, atjaunojot reizē gan ēku, gan pērkot aprīkojumu. «Man bail, ka mūsu daļa neizaug tikpat liela kā Eiropas daļa, bet es atbalstīšu,» pauda J. Krievs.
Slepens dokuments
Deputāti projekta pieteikumu atbalstīja un virzīja tālāk, bet tūlīt pat bija jāpieņem nākamais lēmumprojekts «Par kultūras mantojuma objekta Bauskas Amatu māja darbības stratēģijas 2026.–2035. gadam apstiprināšanu», kuru J. Kalinka lūdza deputātiem neizplatīt, lai dokuments nenonāktu līdz konkurentiem konkursā, jo šāda stratēģija ir svarīga konkursa dokumentācijas sastāvdaļa.
«Noteiktas misijas, vīzijas un mērķi, aprakstītas mērķa grupas. Apzinot vajadzības, iezīmējas mērķa grupas, kas var gūt atbalstu no projekta darbības. Izstrādāts publiskā mārketinga plāns un rīcības plāns. Iesaistīti daudzi sadarbības partneri, jo bez viņiem stratēģijas saturs nemaz nevarēja tapt. Mēnesi atpakaļ organizējām darba grupu, kur pie viena galda sēdējām. Šo neizdomāju es viena, to darījām grupā. Liels atbalsts ir no Mārītes Putniņas, kas vislabāk pārzina šo nozari. Stratēģiju pievienos projekta pieteikumam. Lūgums iepriekš publiski nepublicēt, lai konkurenti neredz,» brīdināja projekta vadītāja.
Pilsētas vai novada?
Nelielas diskusijas deputātu starpā raisījās par to, vai tā ir Bauskas māja vai novada kultūras centrs. «Lasot šo dokumentu, uz to neskatos kā uz Bauskas māju. Tas ir kā novada kultūras centrs. Stratēģija izstrādāta visam novadam, tā nav viena māja Bauskā.,» pauda deputāts Mārtiņš Cimermanis (ZZS).
«Piekrītu, jo, ēku plānojot, nedomājām tikai par Bauskas vecpilsētu. Mēs domājām par ciešu sadarbību un atbalstu visu vēsturisko ēku īpašniekiem mūsu novadā. Diskusijas bija dažādas, bet beigās tās atgriežas pie Bauskas amatu mājas,» atzina J. Kalinka. «Bauskas jēdziens ietver pilsētu un novadu, un īsāks nosaukums ir labāks,» vērtēja R. Ābelnieks.
***
Izglītības, kultūras un sporta komitejas un Vides un attīstības komitejas deputāti stratēģiju atbalstīja un virzīja uz Finanšu komitejas sēdi, kur par Dreņģeru sētas nākotni spriedīs un balsos jau šodien, 22. maijā.
Foto no “Bauskas Dzīves” arhīva.
