Bauskā piektdienas, 6. jūnija, vakarā piedzīvota kārtējā traģēdija. Kāda jauna sieviete nolēkusi no Mūsas tilta, “Bauskas Dzīvei” pastāstīja aculiecinieki. Iedzīvotāji atklāja, ka klāt bijusi arī sievietes trīsgadīgā meitiņa, kura nodota mediķiem neskarta.
“Tieši tajā brīdī braucām projām no festivāla, kurā kā grupa uzstājāmies. Kad bijām jau zem tilta, sieviete nolēca. Mēs nobraucām mašīnu malā un skrējām skatīties, kas ir noticis. Mūsu ģitārists izlēca no praktiski braucošas mašīnas un uzreiz metās ūdenī pakaļ sievietei. Visticamāk, viņa lecot atsitās pret krastu un nonāca upē, kur straume jau nesa ķermeni uz priekšu. Mēs cietušo izvilkām krastā, nolikām stabili sānu pozā un izsaucām neatliekamo medicīnisko palīdzību. Palikām ar viņu līdz ieradās glābšanas dienesti. Cik varējām, palīdzējām!” stāsta grupas “EREMOS-IX” dalībnieki un piebilst, ka novēl cietušajai izturību un veselību.
Par sievietes dzīvību Mūsas krastā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā cīnījās mediķi, taču precīzs viņas veselības stāvoklis pagaidām nav zināms. Nav šobrīd informācijas, vai sieviete bijusi vietējā baušķeniece, vai ieradusies uz festivālu “Zobens un Lemess”, kas nedēļas nogalē norisinās Bauskas pilskalna estrādē. Grupas “EREMOS-IX” pārstāvji norādīja, ka sievietei festivāla aproce ap roku nav bijusi.
Nepilna gada laikā šis ir jau trešais gadījums, kad kāds nolec no Mūsas tilta. Vietējie ļaudis atzīst, ka ir pienācis laiks pašvaldībai reaģēt un rīkoties. “Ir jāizliek tādi tīkli zem tilta kā ir aktīvās atpūtas vietās – tīkla parkos. Konkrētais risinājums, iespējams, atturētu cilvēkus, kas nonākuši krīzes situācija, no šāda traģiska soļa,” uzskata baušķenieks Valdis.
Valsts policijas pārstāve Līga Dziļuma apliecināja, ka šāds notikums fiksēts, bet no sīkākiem komentāriem atturējās, norādot, ka ir uzsākts kriminālprocess, bet persona nogādāta ārstniecības iestādē.
Iepriekš jautājot, vai plānots uz tilta uzstādīt aizsargbarjeras, Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska paskaidroja: “Pašlaik pašvaldība neplāno uzstādīt papildu elementus, jo būtiskākais ir darbs ar prevenciju. Ja cilvēks ir pieņēmis lēmumu padarīt sev galu, nedomāju, ka viņu varētu apturēt margu uzstādīšana. Vairāk jāstrādā ar cēloņiem, nevis ar sekām.”
Ārvalstīs, kur tā dēvētie pašnāvnieku tilti vai skatu kraujas nodrošināti ar aizsargbarjerām, plastikātu, drāšu žogu, tērauda margām vai drošības tīkliem, to uzskata par pietiekami efektīvu instrumentu. Tam pamatā ir novērojums, ka lēciens no tilta ir impulsīvāks pašnāvības veids nekā citi. ASV un Anglijā pētījumos pierādīts, ka aizsargbarjeras samazinājušas pašnāvību skaitu uz vairākiem riskantajiem tiltiem. Austrālijā ekonomiskā vērtējumā secināts, ka katrs tiltu drošībā ieguldītais dolārs desmit gados devis 2,40 dolāru ieguvumu. Situāciju uzlabo arī speciāli krīzes līniju telefoni, kas uzstādīti uz tiltiem.
