Foto: freepik.com/Freepik 

Vasaras svelme ir pārbaudījums ne tikai mums, bet arī mūsu mājdzīvniekiem, kuriem termoregulācijas spējas atšķiras un pārkaršana var izraisīt nopietnas veselības problēmas, pat apdraudot dzīvību. Izpratne par pārkaršanas riskiem, tās pazīmēm un savlaicīga, pareiza rīcība ir kritiski svarīga katra atbildīga mīluļa saimnieka pienākums. Kādi ir izplatītākie pārkaršanas cēloņi un riska faktori, galvenie simptomi, kas liecina par pārkaršanu un kā sniegt mīlulim efektīvu pirmo palīdzību, stāsta Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka. 

Pārkaršanas draudi: kuri mājdzīvnieki ir īpaši pakļauti riskam?

Dzīvnieku organisms, līdzīgi kā cilvēka, cenšas uzturēt optimālu ķermeņa temperatūru. Tomēr, atšķirībā no cilvēkiem, kuri svīst pa visu ķermeņa virsmu, daudziem dzīvniekiem, piemēram, suņiem un kaķiem, sviedru dziedzeru ir maz, un galvenais atvēsināšanās veids ir elsošana, kā arī siltuma atdeve caur ķepu spilventiņiem un mazāk apmatotām ķermeņa daļām. Augsta apkārtējās vides temperatūra un mitrums apgrūtina šo dabisko atvēsināšanās procesu, radot pārkaršanas jeb hipertermijas risku. 

• Īpaši uzmanīgiem jābūt saimniekiem, kuru mīluļi pieder kādai no riska grupām. Suņiem tās ir brahicefāliskās šķirnes ( mopši, franču buldogi, angļu buldogi u. c.) ar saīsinātiem elpceļiem, kas apgrūtina efektīvu elsošanu. 
• Tāpat paaugstinātam riskam pakļauti kucēni un seniori, dzīvnieki ar lieko svaru, sirds un elpošanas sistēmas slimībām, kā arī suņi ar biezu, tumšu apmatojumu, kas absorbē vairāk saules siltuma. 
• Kaķiem riska grupā ir garspalvainās kaķu šķirnes, vecāki kaķi, dzīvnieki ar hroniskām slimībām un lieko svaru. 
• Arī mazie mājdzīvnieki – truši, jūrascūciņas, kāmji, putni – ir ļoti jutīgi pret karstumu, jo to mazais ķermeņa izmērs un bieži vien ierobežotā spēja pārvietoties uz vēsāku vietu padara tos īpaši neaizsargātus.

Pārkaršanas risku būtiski palielina arī tādi faktori kā intensīva fiziska slodze karstā laikā, dzīvnieka atstāšana nevēdinātā, tiešos saules staros novietotā automašīnā, ierobežota piekļuve svaigam dzeramajam ūdenim un ēnai.

Pārkaršanas pazīmes: kā laikus pamanīt briesmas?

Savlaicīga pārkaršanas pazīmju atpazīšana ir izšķiroša, lai novērstu neatgriezeniskas sekas dzīvnieka veselībai. Simptomi var attīstīties pakāpeniski vai parādīties strauji, atkarībā no karstuma iedarbības intensitātes un ilguma, kā arī dzīvnieka individuālajām īpatnībām. 

Agrīnās pazīmes:

• pastiprināta, skaļa elsošana (īpaši suņiem); 
• nemiers, mēģinājumi atrast vēsāku vietu; 
• pastiprināta siekalošanās, biezas, staipīgas siekalas; 
• nogurums, nevēlēšanās kustēties; 
• nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra (normāla temperatūra suņiem un kaķiem ir aptuveni 38−39,2 °C).

Progresējošas pazīmes:

• izteikta apātija, vājums, grūtības piecelties; 
• vemšana un/vai caureja; 
• koordinācijas traucējumi, reibonis, apjukums; 
• gļotādu krāsas izmaiņas – tās var kļūt koši sarkanas agrīnā stadijā vai bālas, zilganas vēlākās, smagākās stadijās; 
• paātrināta sirdsdarbība, vājš pulss; 
• sausas, lipīgas smaganas, kas liecina par dehidratāciju. 

Kritiskas pazīmes, kad nepieciešama tūlītēja veterinārā palīdzība:

• krampji; 
• samaņas zudums, koma; 
• elpošanas apstāšanās; 
• orgānu mazspējas pazīmes. 

Ja tiek novērotas nopietnas pārkaršanas pazīmes, piemēram, apgrūtināta elpošana, krampji vai samaņas zudums, dzīvnieks nekavējoties jānogādā pie speciālistiem. Kvalificētu palīdzību šādos gadījumos piedāvā arī Dino Zoo Pasaule veterinārās klīnikas Rīgā. Dino Zoo Pasaule tīkla klīnikas piedāvā plašu pakalpojumu klāstu un sniedz palīdzību kritiskās situācijās, nodrošinot nepieciešamo diagnostiku un intensīvo terapiju.

Pirmā palīdzība un kad meklēt profesionālu palīdzību

Foto: freepik.com/Freepik 

Ja ir aizdomas par mājdzīvnieka pārkaršanu, jārīkojas nekavējoties, taču apdomīgi. Strauja un pārmērīga atdzesēšana var būt tikpat bīstama kā pati pārkaršana.

Pirmās palīdzības soļi

1. Pārvietošana: nekavējoties pārvietot dzīvnieku uz vēsu, labi vēdināmu un ēnainu vietu. Ja iespējams, telpā ar gaisa kondicionētāju vai ventilatoru.
2. Ūdens: piedāvāt nelielu daudzumu vēsa, taču ne ledusauksta dzeramā ūdens. Nedrīkst spiest dzert, ja dzīvnieks atsakās.
3. Atdzesēšana: samitrināt dzīvnieka ķermeni ar vēsu (ne ledainu) ūdeni. Var izmantot mitrus dvieļus vai sūkli. Īpašu uzmanību pievērst galvas, kakla, padušu, cirkšņu un ķepu apvidum. Var novietot vēsas kompreses uz šīm vietām. Svarīgi ir nenoklāt visu dzīvnieku ar slapjiem dvieļiem, jo tas var traucēt siltuma iztvaikošanu un radīt “siltumnīcas efektu”.
4. Vēdināšana: nodrošināt gaisa plūsmu ap dzīvnieku, piemēram, ar ventilatoru.
5. Temperatūras kontrole: ja iespējams, periodiski, ik pēc 10–15 minūtēm, mērīt dzīvnieka rektālo temperatūru. Atdzesēšanu jāpārtrauc, kad temperatūra sasniedz 39.5–40 °C, lai izvairītos no hipotermijas (pārāk zemas ķermeņa temperatūras).
6. NEKAD neizmantot ledu vai ledusaukstu ūdeni tiešai ķermeņa atdzesēšanai, jo tas var izraisīt asinsvadu sašaurināšanos ādā, kas apgrūtina siltuma atdevi no ķermeņa dziļākajiem audiem, kā arī var izraisīt šoku. 

Pat ja pēc pirmās palīdzības sniegšanas dzīvnieka stāvoklis šķietami uzlabojas, obligāti jāsazinās ar veterinārārstu vai jādodas uz klīniku. Pārkaršana var izraisīt iekšējo orgānu bojājumus, kas nav uzreiz redzami, tādēļ profesionāla apskate un novērtējums ir nepieciešami.

Profilakse – labākā aizsardzība pret karstuma dūrienu

Labākais veids, kā pasargāt savu mīluli no pārkaršanas, ir profilakse. Vienkārši, bet efektīvi pasākumi var būtiski samazināt risku. 

Foto: freepik.com/Freepik 

• Ūdens pieejamība: vienmēr nodrošināt brīvu piekļuvi svaigam, tīram un vēsam dzeramajam ūdenim. Karstā laikā ūdens traukus izvietot vairākās vietās, arī ārpus mājas, ja dzīvnieks uzturas pagalmā. Dodoties pastaigās, ņemt līdzi ūdeni un pārnēsājamu dzirdinātavu.
• Ēna un vēsums: nodrošināt mājdzīvniekam iespēju patverties ēnainā, vēsā vietā gan telpās, gan ārā. Telpās var izmantot ventilatorus vai gaisa kondicionētājus, uzmanoties no tiešas, aukstas gaisa plūsmas. Ārā nodrošināt nojumes, koku ēnu.
• Pastaigu režīms: izvairīties no pastaigām un intensīvām fiziskām aktivitātēm dienas karstākajā laikā. Pastaigām izvēlēties agras rīta vai vēlas vakara stundas, kad gaisa temperatūra ir zemāka. Uzmanīties no karsta asfalta vai smilšu virsmām, kas var apdedzināt mīluļa ķepu spilventiņus.
• Apmatojuma kopšana: regulāri kopt dzīvnieka apmatojumu. Garspalvainiem suņiem un kaķiem karstajā sezonā var apsvērt kažoka saīsināšanu, konsultējoties ar speciālistu par konkrētai šķirnei piemērotāko risinājumu. Tomēr jāatceras, ka apmatojums arī zināmā mērā pasargā no tiešiem saules stariem.
• Dzesējošie palīglīdzekļi: vasaras periodā noteikti noderēs zoo preču veikalos pieejamie speciālie dzesējošie paklājiņi, vestes un rotaļlietas, kas palīdz atvēsināt un uzturēt optimālu mīluļa ķermeņa temperatūru.
• Uzmanība riska grupām: īpaši rūpīgi jāuzrauga dzīvnieki, kas pieder pie iepriekš minētajām riska grupām.

Gatavojoties karstajai sezonai, ir prātīgi pārskatīt arī mājdzīvnieka pirmās palīdzības aptieciņas saturu. Tajā varētu iekļaut, piemēram, līdzekļus rehidratācijai (pēc konsultācijas ar veterinārārstu) vai speciālus dzesējošus palīglīdzekļus. Dažādus profilaktiskus un pirmās palīdzības līdzekļus iespējams ērti iegādāties Dino Zoo veterinārajās aptiekā Rīgā un visā Latvijā, kur zinoši speciālisti konsultēs arī par piemērotāko izvēli konkrētam mājdzīvniekam un situācijai.

Pārkaršanas ilgtermiņa sekas un mīluļa atveseļošanās

Nopietna pārkaršana var atstāt ilgtermiņa sekas uz dzīvnieka veselību. Karstuma dūriens var izraisīt smadzeņu tūsku, nieru un aknu mazspēju, asins recēšanas traucējumus, sirds muskuļa bojājumus un citas dzīvībai bīstamas komplikācijas. Pat ja dzīvnieks šķietami atkopies, ir svarīgi turpināt veterinārārsta nozīmēto terapiju un uzraudzību, lai laikus pamanītu un ārstētu iespējamās vēlīnās komplikācijas. 

Atveseļošanās periods pēc pārkaršanas var būt ilgs un prasa īpašu saimnieka uzmanību un saudzīgu režīmu. Jānodrošina mierīgi apstākļi, jāizvairās no stresa un fiziskas piepūles, jāievēro veterinārārsta norādījumi par diētu un medikamentiem. Regulāras vizītes pie speciālista palīdzēs kontrolēt atveseļošanās gaitu un nepieciešamības gadījumā koriģēt ārstēšanas plānu.

Rūpes par mīluli katrā gadalaikā – vērtīgi padomi un palīdzība

Foto: freepik.com/Freepik 

Karstais laiks prasa īpašu uzmanību mājdzīvnieku labsajūtai, taču zināšanas par pārkaršanas riskiem un pareizu rīcību palīdzēs novērst nopietnas veselības problēmas. Citus noderīgus rakstus par mājdzīvniekiem un profesionāļu padomus, kā arī informāciju par Dino Zoo Pasaule veterinārajiem pakalpojumiem atradīsi dinozoopasaule.lv!