Novērtējot nepieciešamību Bauskas novada upju un ezeru ūdeni saglabāt pēc iespējas tīrāku, «Bauskas Dzīve» interesējās pašvaldībā, kādas darbības plānotas, lai uzlabotu notekūdeņu attīrīšanu, vai notekūdeņiem rīkots kāds monitorings un kādi ir tā rezultāti.
Redakcija iepriekš saņēma lasītāju pārdomas par novada upēm: «Ir pilnīgi izzudušas tās zivju sugas, kas uzturējās grunts tuvumā, jo mēslos, gļotās tās vairs dzīvi turpināt nespēj, un tām seko arī daudzas citas sugas. Ar zampas pārstumdīšanu reizi 5-10 gados «attīrīto» notekūdeņu ievadīšanas vietās upēs, darbības lepni dēvējot par «nārsta vietu ierīkošanu» nēģiem un vimbām, mēs vienkārši aizmālējam sev acis tās īstenības priekšā, ko upēm nodara slikti attīrītu notekūdeņu ieplūšana un upju ieleju pārvēršana par intensīvās lauksaimniecības zemēm ar visu tām pienākošos ķīmiju. Šopavasar aprīlī, maijā katru rītu krastus rotāja putuplastam līdzīgas putas. Kāpēc tas neinteresē vides sargus?»
Lūdzām skaidrojumus pašvaldības speciālistiem.
Bauskas novada pašvaldības vides speciālists Valērijs Gabrāns atzīst: «Eitrofikācijas rezultātā upes aizaug, un tas ir dabīgs, globāls process, bet cilvēka darbības iespaidā tas ir daudzkārt intensificējies. Tas, kam jānotiek simts gados, tagad notiek ātrāk nekā desmit gados, un upes aizaug. Pie tā vainīgs cilvēks. Vairāk nekā 80 procenti no visām notekūdeņu radītajām sekām ūdenstecēs un ūdens tilpnēs ir no lauksaimniecības zemēm, komunālie ūdeņi varētu būt 10–15 procenti, tas nav lielākais ūdens piesārņojums.»
Pašvaldības loma, lai ierobežotu ūdeņu aizaugšanu, nevar novērst cēloņus, pauž V. Gabrāns. «Pašvaldības rokās varētu būt tikai tā daļa, kas saistīta ar seku mazināšanu. Pie tā daudzus gadus strādājam, piesaistot Zivju fonda līdzekļus gan upes tīrīšanai, gan pļaušanai. Arī šogad ir plānoti darbi. Lielākoties tie būs saistīti ar pētījumiem, lai turpmākos piecus gadus pēc tam varētu saprast, kurās vietās labāk tīrīt vai netīrīt upes, kā izpildīt visas Valsts vides dienesta prasības ar tehniskajiem noteikumiem un Dabas aizsardzības pārvaldes saistības,» skaidro vides eksperts.
Kā informē V. Gabrāns, šogad upes pļaušana notiks tādā pašā apjomā kā iepriekšējos gados.
«Divreiz gadā nopļausim kopējo platību apmēram 18 hektārus. Par zivju sugām skaidrs – kāda ir māja, tādi ir iemītnieki. Ja ūdens tilpne ir aizaugusi un grunts ir noklāta ar sanesumu slāni, tad te nevar sastapt sugas, kurām patīk dzīvot dzidrā ūdenī un pie tāda gultnes morfoloģiskā stāvokļa, kāds būtu vēlams tiem pašiem grunduļiem, kas daudzās vietās pazuduši no Mūsas, jo tur ir aizaudzis. Tomēr mēs varam cīnīties ar sekām un lielā mērā rezultātu arī panākam. Tiesa, būtu vēlams ieguldīt daudz vairāk. Ar limitiem, ko nosaka Zivju fonds un pašvaldības iespējas, mēģinām uzturēt ekosistēmu, bet atjaunot nevaram, jo cēloņi nav likvidēti,» atklāj pašvaldības speciālists.
V. Gabrāns piebilst, ka putas, kas novērotas arī Iecavas upē, katru gadu vasaras sākumā veidojas no ūdens tilpnē novadītajām izšķīdušajām vielām. «Jo lielāks izšķīdušo vielu saturs ūdenī, jo lielākas putas, un šogad tās nav citādākas kā iepriekšējos gados. Putas veidojas arī tīros ūdeņos noteiktos apstākļos, kad ūdeni sakuļ,» saka vides speciālists.
Savukārt Bauskas novada komunālservisa (BNKS) valdes loceklis Ģirts Kalenda uzsver, ka komunālais uzņēmums strādā atbilstoši B kategorijas piesārņojuma atļaujai, ievērojot visas vides aizsardzības prasības un nosacījumus.
«Notekūdeņu testēšana notiek katru mēnesi, un pārskatos nekādi pārkāpumi neuzrādās. Vēlamies sakārtot lietus kanalizācijas sistēmu Bauskas pilsētā un lūgt gan privātmāju, gan daudzdzīvokļu māju īpašniekus pārbaudīt, kā tā ir pievienota. Ja lietus kanalizācija ir ievadīta fekālajā kanalizācijā, ieteicams to atvienot un izveidot uzsūkšanas laukumu vai ko līdzīgu. Ja to neizdarīs, atbilstoši normatīvo aktu prasībām lietus kanalizācijas ievadīšana sadzīves notekūdeņu sistēmā ir maksas pakalpojums. Tā varētu kompensēt papildu izdevumus, kad lietusgāžu laikā sistēmā ir pārslodze no ūdens plūsmas un smiltīm. Tas pārslogo gan sūkņu stacijas, gan sistēmu pilsētā. Tas nekādā veidā pozitīvi neietekmē attīrīšanas iekārtu darbu, un gala rezultātā piesārņojums nonāk dabā,» skaidro BNKS pārstāvis.
