Ceļi bruks, valdīs troksnis, un vietējiem iedzīvotājiem kustība būs apdraudēta – tādas bažas par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” izbūvi Bauskas novadā izsaka domes vadība, ziņo sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.
Vietējo infrastruktūru, viņuprāt, negatīvi ietekmēs arī lielie valsts transporta projekti, ko novadā sāks būvēt tuvāko gadu laikā. Savukārt “Rail Baltica” būvdarbi Bauskas novadā jau rit. Ko par pašvaldības raizēm saka projekta atbildīgie, un kā kopumā notiek pamattrases pirmie izbūves darbi?
No vairāk nekā 260 kilometru garās pamattrases, ko paredz izbūvēt Latvijā, nauda patlaban ir pieejama vien 15% jeb ap 40 kilometriem Bauskas novadā, kur pie Iecavas pirms nepilna mēneša sāka veidot būvniecības bāzi, kur nākotnē būs infrastruktūras apkopes punkts. Tas atradīsies blakus atmežotajai pamattrasei. Novadā izbūvē arī pievedceļus.
Pagājušā gada nogalē, kad Iecavā tikās projekta vadība kopā ar iedzīvotājiem un novada pašvaldību, domes vadītājs Aivars Okmanis atzina, ka todien uz daudziem jautājumiem atbildīgie nespēja viest skaidrību, bet tagad domes vadība ir pārliecināta, ka darbi netiks pārtraukti.
“Visi, protams, ir satraukušies un grib zināt, kas tad notiek ar iespējamām dzelzceļa stacijām, kurām pagaidām vēl nav skaidrības manā saprašanā. Jā, protams, viņas ir iezīmētas, zeme ir atsavināta, bet kā būs ar šo iespējamo būvniecību vai nebūs, to mums pagaidām ir grūti pateikt. Tas, protams, viss ir projekta attīstītāju ziņā,” pauda Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks.
Būvējot sliežu ceļus, novadā baidoties, ka cietīs pašvaldības ceļi.
“Mēs nevarējām bezgalīgi gaidīt – būs vai nebūs šis projekts. Arī mums bija jānāk iedzīvotājiem pretī un jāsakārto infrastruktūra.Tur, kur mēs esam [ieguldījuši] iedzīvotāju naudu ceļu uzlabošanā, mums ļoti negribētos, ka būvniecības procesā šie ceļi tiek sabeigti. Mēs saprotam, ka būs ļoti daudz smagā kravu transporta.Noteikti būs apdraudēta tā pārvietošanās kustība visiem vietējiem. Protams, mēs saprotam, ka mums ir daudz zemes [ceļu], tādu grants seguma ceļu – šie ceļi putēs, ka būs troksnis, ka viņi juks ārā. Tas būs smags darbs, teiksim kā ir,” skaidroja Mačeks.
Ārpus Rīgas “Rail Baltica” būvdarbi norit Mārupes novadā pie lidostas. Pašvaldības izpilddirektore Agnese Jankuna teica, ka pagaidām nekādi sabojāti ceļi nav konstatēti. Arī iedzīvotāji līdz šim nav sūdzējušies.
“Es pieņemu, ka tā situācija pilnīgi atšķirīga varētu veidoties tajā brīdī, kad sāks izbūvēt pašu trasi Mārupes administratīvajā teritorijā. Šobrīd vēl notiek tikai projektēšana un visi saskaņošanas procesi. Līdz ar to tad gan varētu būt, ka šī situācija ir atšķirīga. Mums noteikti būs jāvērtē un jāskatās, pa kurieni veidos piebraucamos ceļus un vai tas varētu ietekmēt pašvaldības infrastruktūru,” pauda Jankuna.
Bažas par vietējo ceļu stāvokli kliedē uzņēmumā “Eiropas dzelzceļa līnijas”, kas ir projekta ieviesējs Latvijā, uzsverot, ka būvniecība ir ļoti labi kontrolēta.
“Mums Latvijā ir tāds princips, ka mums ir noslēgts līgums ar būvnieku, bet visos būvniecības līgumos mums ir arī līgums ar FIDIC [Starptautiskā inženieru konsultantu federācija] inženieri, kas pieskata, ka viss notiek pēc līgumiem un viss ir korekti. Līgumos ir iekļauta šī infrastruktūra.
Tātad, ja kaut kur tiks bojāta infrastruktūra no tā, ka slodzes pārāk lielas uz ceļiem, tad tā ir mūsu atbildība un būvnieku atbildība to visu savest kārtībā un nodrošināt, ka nevienā brīdī nepasliktinās infrastruktūra,” norādīja uzņēmuma valdes loceklis Jānis Naglis.
Naglis stāstīja, ka pamattrases dienvidu daļā kopumā ir 11 būvatļaujas, tagad darbus sāk pie pirmajām četrām, kas ir 11 kilometru garš posms.
“Mums Latvijā ir savas priekšrocības tam, ka mums ir viens liels būvniecības līgums ar vienu lielu uzņēmumu, ko varbūt daudzi neapzinās. Visai pamattrases būvniecībai ir līgums ar kopuzņēmumu, kas saucas ERB. Tur ir trīs būvnieki – poļu “Budimex” [S.A.], itāļi [Rizzani de Eccher S.p.A.] un “Eiffage” [Génie Civil SAS]. “Eiffage” ir viens no lielākajiem Francijas uzņēmumiem, kuram gada apgrozījums lielāks nekā mūsu valsts budžets. Līdz ar to mums jāsaprot, ka pamattrases būvniecība, protams, ir apjomīgs projekts un mums ir ļoti spējīgs būvnieks. Jautājums, kas tiek risināts paralēli un kas ir aktuāls, ir finansējums, lai mēs varētu šim būvniekam piegādāt darbus pienācīgā apjomā,” pauda Naglis.
Pamattrases pirmā fāze Latvijā izmaksās 4,5 miljardus eiro, no kuriem pašlaik ir pieejami tikai 11% jeb 520 miljoni eiro.
