Pasaules elpa jo gadus vairāk jaušama arī mūsu tradīcijās, priekšstatos par svētkiem, to sagaidīšanu.
Pasaules elpa jo gadus vairāk jaušama arī mūsu tradīcijās, priekšstatos par svētkiem, to sagaidīšanu. EGIJAI SAVICKAI un viņas draugiem radās izdevība 1998. gadu sagaidīt tālu prom no mājām.
27. decembrī viņi devās gadu mijas ceļojumā uz Vīni.
uu Kā tas ir, gadu mijā būt prom no mājām, vecākiem, no savas pilsētas?
– Vienmēr esmu Jauno gadu sagaidījusi mājās. Nenožēloju, ka šogad bija citādāk. Tomēr atzīšos, ka labāk gribētu Vecgada vakarā būt tepat Latvijā.
uu Tātad 1997. gada 31. decembrī tu biji Vīnē…
– Kad vakarā ar metro braucām no pilsētas centra uz izklaides parku, manī nemaz nebija īpašās gadu mijas noskaņas. Izejot no metro tuneļa, ieraudzīju ļaužu tūkstošus, svētku apgaismojumu. Tad arī mani līdz ar visiem citiem pārņēma gaisā virmojošais svētku noskaņojums. Nebiju iedomājusies kaut ko tik grandiozu, trokšņainu, jautru un arī labestīgu. Visapkārt visi smaidīgi, pēc pusnakts pat pilnīgi sveši cilvēki vēlēja cits citam laimi, mieru, prieku. Uz lielā Prātera panorāmas rata bija izveidota milzīga ciparnīca, kurā projecēja pulksteņa rādītājus.
Pusnaktī pilsētu izgaismoja salūts, raķetes. Īpašu noskaņu radīja Vīnes valšu melodijas. Un, protams, milzīga līksmība visapkārt. Kā varēja noprast, te vairākums bija tieši tūristi. Citi no mūsu grupas, kuri Jauno gadu sagaidīja pilsētas centrā, stāstīja, ka arī tur bijis ļoti daudz cilvēku. Ieliņās un skvēros pat vietām bijis grūti burzmā izspraukties. Visur raķetes, līksmi saucieni un arī daudz, daudz Vīnes valšu melodiju.
uu Gadu mijā pie mums iederas arī šampanietis, latviskie ēdieni.
– Bijām paņēmuši līdzi pāris pudeļu «Rīgas šampanieša». Tas bija skaisti, vēlēt laimes, iebaudot «Rīgas šampanieti» zem salūta izgaismotajām Vīnes debesīm. Vīne ir ļoti dārga pilsēta, tāpēc lepnos restorānus mēs apmeklēt nevarējām, bija vien jāiztiek ar desmaizītēm, «hot–dogiem», kolu. Jā, Latvijas cūkgaļas karbonādes, sautētu kāpostu un kartupeļu tajā vakarā man ļoti pietrūka. Toties tur bija izbūvētas lielas teltis, kurās skanēja dažādām gaumēm piemērota mūzika. Dejojām līdz rītam.
uu Latvijā gadu mijā pietrūka sniega.
– Arī Vīnē tā nebija. Bet austrieši par sniegu bija gādājuši, izklaides parkā uzbūvējot lielu kalnu no mākslīgā sniega, un jaunieši tur varēja braukt ar sniega dēļiem. Manuprāt, pilsēta būtu skaistāka un svinīgāka, ja to rotātu sniedziņš. Varu salīdzināt mūsu un Vīnes veikalu skatlogus. Rīgā tie bija daudz oriģinālāki, interesantāki un gaumīgāki nekā Vīnē. Tur tie vairāk bija piepildīti ar dārgām, lepnām precēm.
uu Skanot gadu mijas pulksteņa zvanam, mēs parasti kaut ko vēlamies. Tev bija iespēja izteikt savu vēlēšanos pavisam īpašā noskaņā.
– Jā, ir daudz skaistu sapņu un ieceru, uz kuru izdošanos es ceru, jo vēlējos to skaistajā Vīnē. Ļoti gribētu, lai viss piepildās, tāpēc citiem par tiem nestāstīšu. Varu vien ieteikt – nebaidīties un doties citugad Vecgada vakarā kaut kur tālāk prom. Vienreiz to noteikti ir vērts izdarīt.
