Vecsaules pagasta zemnieku saimniecības «Upeskalni» vārds visplašāk pazīstams čipsu ēdājiem.
Vecsaules pagasta zemnieku saimniecības «Upeskalni» vārds visplašāk pazīstams čipsu ēdājiem. Košās dažādu krāsu paciņas ar uzrakstu «Upeskalni» atrodamas daudzos veikalos mūsu rajonā un ārpus tā.
Spēcinājums no zemes
Kā klājas Liepiņu ģimenei, gados vēl gluži jauniem cilvēkiem, kuri izvēlējušies dzīvot un saimniekot laukos? Gints vispirms atceras pagājušā gada īpatnējos laika apstākļus, kad ilgstošais sausums lika nervozēt par kartupeļu ražu. Viņš rēķina, ka vienā laukā 70 procentu no bumbuļu svara piebrieda septembrī. Bet pēc tam uztraukumus sagādāja agrais sals. Pērn pirmo reizi darbā laida pašu gādāto kartupeļu vākšanas kombainu, ar kuru dienā var novākt divus hektārus.
Galvenais saimniekošanas virziens – kartupeļu audzēšana un čipsu ražošana – noteikts stingri, tāpēc šogad atkal papildinājušies tehnikas krājumi. Nesen mājās pārvests kartupeļu stādāmais agregāts un miglotājs. Gintu priecē tas, ka par šo pirkumu varēs saņemt subsīdijas, tāpat kā par kartupeļu audzēšanu pārstrādei.
Zemes kopšana ir «Upeskalnu» saimnieka tīkamākais darbs, kas ļauj izjust lauku dzīves pievilcību. Agronoma zināšanas un prakse, ja vien nav meteoroloģisko dīvainību, ļauj paredzēt rezultātus. Citādi ir ar produkcijas realizāciju. Jau vairāk nekā gadu «Upeskalni» ražo un pārdod čipsus un tikai pamazām atklāj veiksmīgākos risinājumus. Ir vērts veikalos iekārtot savus stendus, vērts sadarboties ar skolām, kur bērni gaidīt gaida ierodamies čipsu busiņu. Jāzina, kurus no piecu veidu čipsiem pieprasa visvairāk, un attiecīgi jāregulē ražošana. «Upeskalniem» Latvijas tirgū jākonkurē ar lieluzņēmumā Ādažos ražotajiem čipsiem. Gints uzskata, ka mūsu zemes pieprasījumu esam spējīgi apmierināt ar savām pārtikas precēm, un tas arī jādara. Pircēju izvēle aizvien vairāk liecina, ka viņi priekšroku dod vietējiem ražojumiem.
Pirmais audits
Pagājušā gada rudenī Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki «Upeskalnos» izdarīja pirmo auditu. Par to visvairāk raizējās Inga, jo saimniecības grāmatvedība ir viņas pārziņā. Rezultāts bija pozitīvs, un vienlaikus izdevās izzināt nianses, kas skaidras tikai speciālistiem. Inga, tāpat kā vīrs, ir diplomēta agronome un daudz mācās, uzsākot jaunu darbu. Uzskaiti un dokumentu kārtošanu apguvusi pati, zināšanas papildinājusi dažādos kursos, uzklausījusi Bauskas lauksaimniecības konsultāciju birojā sniegtos padomus. Rosinošas idejas dod lauksaimniecības žurnālos izlasītais.
Apspriežot un analizējot savas saimniecības rezultātus, Liepiņi secinājuši, ka visvairāk jāskolojas tirgzinībās. Tas ir neparedzams process. Līgumus, kas, piemēram, noslēgti kartupeļu pārdošanai, var uzskatīt tikai par nodomu protokoliem. Pavisam maz ir garantiju, ka izdosies realizēt preci, kā tas iecerēts. Uzticēt šo darbu starpniekiem arī pilnībā nevar. Tad nu jāsasaista zemes kopšana ar tirgošanos.
«Upeskalnos» izdodas nezaudēt latviešu zemnieka filozofiski urķīgo attieksmi pret darāmo, šos centienus pieskaņojot laikam. Liepiņiem dators ir darba instruments, nevis vaļasprieks, arī fakss noder, lai ātri sazinātos ar klientiem.
