Latviešu Vispārējo dziesmu un deju svētku ieskaņas sarīkojumu ciklu 30. janvārī Latviešu biedrības namā Rīgā atklāja Zemgales novada dienas.
Latviešu Vispārējo dziesmu un deju svētku ieskaņas sarīkojumu ciklu 30. janvārī Latviešu biedrības namā Rīgā atklāja Zemgales novada dienas. Sestdien, 31. janvārī, biedrības nams bija baušķenieku un dobelnieku rīcībā.
Koordinācijas kļūmes
Nevarēja īsti saprast, kas ir sarīkojuma organizētājs. E. Melngaiļa Tautas mākslas centra darba plānā, kurā iekļauti Dziesmu svētku sagatavošanas procesa galvenie notikumi, ne Zemgales, ne pārējo novadu dienas nebija atzīmētas. Preses konferencē 30. janvāra vakarā piedalījās tikai daži žurnālisti. Arī atklāšanā televīzijas sabiedrību pārstāvju bija nesalīdzināmi mazāk nekā, piemēram, Grenctāles robežpunktā radiācijas kontroles iekārtas iedarbināšanas ceremonijā. Sestdien amatierkopu un mūzikas skolu pārstāvji «Bauskas Dzīvei» izteica neizpratni par Latviešu biedrības namā valdošo jucekli. Svētku dalībniekiem trūka informācijas par koncertu sākumu…
Taču svētki notika, bija arī publika. Protams, pašdarbības mākslu laucinieku sniegumā neskrēja iepazīt cilvēki, kuri iepriekšējā vakarā bija līksmojušies krievu popzvaigznes Mašas Rasputinas koncertā Kongresu namā.
Diemžēl norises Latviešu biedrības namā nespēja ieinteresēt rīdzinieku citu grupu – valsts kultūras politikas virzītājus un dedzīgus atbalstītājus. Ja nu vienīgi dramaturgu Pēteri Pētersonu un horeogrāfu Vili Ozolu… Abu rajonu vadošās amatpersonas gan bija pārstāvētas. Varēja just, ka Bauskas rajona Padomes priekšsēdētājs Gunvaldis Rozenbaums un viņa vietniece Māra Bite aktīvi seko līdzi notiekošajam.
Sirdī jūtas baušķenieki
Cik labi, ka Rīgā ir cilvēki, kuri sirdī joprojām jūtas baušķenieki! Ne sniegputenis, ne sals viņiem netraucēja kopā ar bērniem apmeklēt Bauskas rajona pašdarbnieku koncertus. Aira un Āris Riki ar mazo meitiņu sēdēja vestibilā, kamēr abi vecākie bērni aizrautīgi skatījās deju kopas «Pērkonītis» uzvedumu. Rīdziniece Aira ir labi informēta par notikumiem mūsu pilsētas kultūras dzīvē, jo «Pērkonītī» dejo viņas māsīcas meita. «Mēs ļoti priecājamies par radu bērniem, jo, dzīvojot mazpilsētā, viņiem nav liegta iespēja izkopt talantus,» sacīja Aira. «Kādreiz pati dejoju tautas dejas. Par «Pērkonīti» esmu dzirdējusi tikai labas atsauksmes. Zemgales novada dienu sarīkojumi ir ļoti vērtīgi. Tie palīdz kliedēt aplamo uzskatu, ka laukos nekas nenotiek. Mazā Martiņa arī gribēja kopā ar māsām skatīties deju uzvedumu, bet viņu nobiedēja aptumšotā zāle.»
Lai gan sestdien VEF Kultūras pilī notika arī pazīstamā bērnu deju ansambļa «Zelta sietiņš» koncerts, kāda Rīgas uzņēmuma direktore Inga Jurēvica četrgadīgo meitu Sabīni bija atvedusi uz «Mēmelītes», «Zemgalītes» un «Pērkonīša» koncertu. Inga bieži brauc uz Bausku, jo viņas māsa ir Tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» vadītāja Dzintra Zemīte. Zemgales novada dienu laikā Inga Jurēvica Latviešu biedrības namā iegriezās vairākkārt. Viņa rūpīgi aplūkoja mūsu daiļamatnieču darbu izstādi un priecājās par māsas vadītās studijas dalībnieču augsto meistarību.
Baušķenieks Viesturs Mētelis par spilgtāko notikumu uzskatīja Jelgavas simfoniskā orķestra koncertu. Atklāšanā orķestris atskaņoja Štrausa un Mocarta skaņdarbus.
Tautastērpu četri komplekti
Aplūkot Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajona daiļamatniecības plašo ekspozīciju daudzi interesenti ieradās vēl pirms novada dienu oficiālās atklāšanas. Bauskas meistarēm Dzintrai Zemītei un Inārai Zalstrupai nācās sniegt konsultācijas par Zemgales novada tautastērpu darināšanu, komplektēšanu un valkāšanu. «Jūtams, ka tuvojas Dziesmu svētki,» secināja Dzintra Zemīte.
Izstādē varēja aplūkot Aijas Ozolas tautisko jostu kolekciju, zvaigžņu segas etnogrāfiskās kopijas, ko darinājušas Rasma Tomiņa un Zinaīda Elsiņa, villaines, daudz skaistu cimdu pāru. Aija Ozola un Rasma Tomiņa rīdziniekus pārsteidza ar tautastērpu četriem komplektiem. Katra meistare bija darinājusi divus tērpu ansambļus.
