Ceraukstes pagasta lauksaimniecības organizators Mārtiņš Cimermanis apņēmīgi darbojas, lai Bauskas rajona lauku ļaudis iesaistītu aktīvākā sabiedriskajā dzīvē.
Ceraukstes pagasta lauksaimniecības organizators Mārtiņš Cimermanis apņēmīgi darbojas, lai Bauskas rajona lauku ļaudis iesaistītu aktīvākā sabiedriskajā dzīvē.
Proti, viņš vada Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) Bauskas nodaļu, kas pārmantojusi mūsu rajona kādreizējās zemnieku sabiedriskās organizācijas saistības un tiesības.
uu Saki, lūdzu, Mārtiņ, ar ko tev vajadzēja sākt sabiedrisko darbu un vai agrāk esi iesaistījies līdzīgās aktivitātēs?
– No Bauskas rajona zemnieku iepriekšējās organizācijas mantojumā nesaņēmu itin neko. Pat biedru saraksta nebija. Tādēļ arī bija jāsāk ar jaunu biedru uzņemšanu un dokumentu sakārtošanu. Pašlaik mūsu rajonā ir 60 LZF biedru. Biedru naudas maksa ir viens lats mēnesī. Piederu tai paaudzei, kura vairs nedarbojās komjaunatnē, tāpēc esmu bez padomjlaika sabiedrisko organizāciju darba pieredzes.
uu Tev pašam ir zemnieku saimniecība, kurā izvērsta lopkopība. Darba daudz. Vai pietiks brīvā laika sabiedriskajiem pienākumiem, vai ceri, ka mūsu laucinieki būs pietiekami atsaucīgi?
– LZF mani piesaista ar to, ka tā ir nepolitiska sabiedriskā organizācija. Jūtu, ka mūsu rajona daudzi zemnieki katrs atsevišķi, būdami stipri, tomēr nav vienoti. Par šo «vājuma punktu» raizējos. Mūsu rajonā ir visvairāk apstrādātās zemes, bet tās kopējiem nav savas stipras organizācijas.
uu Šķiet, daudzi ir vīlušies un netic, ka sabiedriskā darbība var kaut ko līdzēt. Kā tu skaidro LZF atjaunotās Bauskas nodaļas darba būtību?
– Mūsu organizācijā nebūtu jāiesaistās pret paša gribu. Svarīgi, lai kopā pulcētos tie cilvēki, kuri vēlas darboties un domāt, kuriem ir priekšlikumi, kā lauksaimniecības politiku mainīt par labu zemes kopējiem. Uzskatu, ka jāpastāv ciešai saiknei starp zemniekiem, rajona Lauksaimniecības departamentu, konsultāciju biroju. Savukārt LZF paziņo tālāk rajonos tapušās zemnieku idejas – augstākajam likumdevējam un varas institūcijai. Svarīgi, ka zemniekus pārstāv nevis dažas atsevišķas personas, bet stabila organizācija. Tā tas, piemēram, notiek Skandināvijā, kur zemniekiem ir liela ietekme valsts struktūrās.
uu Nosauc, lūdzu, precīzāk LZF cīņas virzienus.
– Latvijas zemniecībai pašlaik svarīgākais ir labvēlīga kredītpolitika, garantēts tirgus, ilglaicīgs subsīdiju mehānisms, kā arī Eiropas Savienības noteikumu izzināšana un gatavošanās to pieņemšanai.
uu Spriežot pēc kaimiņu, Jelgavas rajona, pieredzes arī mūsu zemniekiem ir dažādas iespējas, kā papildus teorētiski saimnieciskajām aktivitātēm interesanti piepildīt brīvo laiku.
– Jā, arī tas ir LZF darbības virziens. Turklāt visām paaudzēm ir dažādas iespējas. Jelgavā rosīgi darbojas dāmu klubs. Domāju, mums to pat nevajadzētu veidot no jauna, bet piesaistīties jelgavniecēm. Mūsu pašu izdoma un apņēmība vajadzīga, lai laucinieka ikdienai nebūtu pelēkās nolemtības. Latvijā aktīvi strādā jauno zemnieku klubs, kurā iesaistīti līdz 30 gadu veci laucinieki.
uu Ko tu ieteiktu vai novēlētu tiem zemniekiem, kuri šaubās par iesaistīšanos LZF darbā?
– Zemniekiem beidzot vajadzētu saprast, ka tikai ar vienotu nostāju būs iespējams panākt saimniekošanai, tālākai attīstībai labvēlīgus apstākļus. Interesenti ar mani var sazināties pa tālruni 26333.
