Zemgales apgabala tiesa Aizkrauklē 1997. gada nogalē izskatīja krimināllietu par pērn 5. jūlijā Vecumniekos izdarīto slepkavību.
Zemgales apgabala tiesa Aizkrauklē 1997. gada nogalē izskatīja krimināllietu par pērn 5. jūlijā Vecumniekos izdarīto slepkavību. Stanislavu Minajevu sodīja ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem un 6 mēnešiem slēgtā tipa zemākā režīma cietumā.
Varētu teikt, ka vainīgais viegli tika cauri. Tiesa ņēma vērā viņa vaļsirdīgo atzīšanos un to, ka Stanislavs ir gados jauns, uz apsūdzēto sola nonācis pirmo reizi. Pat civilprasība nebija iesniegta, jo noslepkavoto cilvēku apbedīja vietējā pašvaldība. Tik vien to izdevumu tiesājamajam, kā sava aizstāvja atalgošana.
Traģisko gadījumu Vecumniekos var kvalificēt kā sadzīves slepkavību, kādas tiek izdarītas aizvien biežāk. Bet visu pēc kārtas… Atklīdis uz Vecumnieku pagastu, 24 gadus vecais, Rīgā pierakstītais Stanislavs iepazinās ar nākamo upuri Genādiju Ļaksu, 45 gadus vecu vīrieti, alkohola mīļotāju. Iepriekšējās dienas vakarā divi svešie, pēc vecuma atšķirīgie cilvēki atraduši kopīgu valodu Genādija dzīvoklī «Melderos». Bijis vēl arī trešais kompanjons. Nekādu īpašu nesaskaņu un strīdu nav bijis. Vienīgi Stanislavam licies, ka Genādijs izteicies slikti par viņa radiniekiem… Otrās dienas pievakarē šie divi cilvēki atkal sastapušies. Genādijam vairs dzeramā nav bijis, tikai soma ar maizi un plastmasas ūdens pudele, ar ko dzesēt paģiru slāpes…
Abi nejaušie paziņas ieēduši maizi, uzdzēruši ūdeni un turpinājuši ceļu no Dzirnieku mājām uz Klīviem… Bet pie Bēku kapiem Stanislavam radusies doma Genādiju nosist. Jā, gluži tā viņš tiesā arī teica, bez jebkādiem aplinkiem un savas vainas mīkstināšanas.
Pilnīgi atklāti un tieši Stanislavs par izdarīto stāstīja arī pirmstiesas izmeklēšanā. Ar ūdens pudeli iesitis Ļaksam pa galvu, pēc tam viņu sitis ar kulakiem un spēris ar kājām. Cietušais meties bēgt un teicis, ka ziņos policijai. Uzbrucējs upuri panācis un turpinājis sist, bet tas kodis un centies aizstāvēties… Kur nu, tādam zaļoksnējam jauneklim vecāks, turklāt nodzēries vīrs spēj pretoties! Kad piekautais jau vairs nespējis piecelties, Stanislavs to aizvilcis pie kapsētas un piebeidzis, ar turpat atrastu ķieģeli sitot pa galvu. Vēlāk līķi piesedzis ar zariem un pametis, bet viņa somu aiznesis līdz mirušā dzīvokļa durvīm un atstājis tur.
Kāpēc tik aplama un nesaprotama rīcība? Mediķi speciālisti atzinuši tiesājamo par pieskaitāmu. Arī viņš pats uzskata, ka neesot psihiski slims. Vienīgi esot psiholoģiski (?) noguris. Un tomēr – kāds iemesls? Atbilde – tā vajadzēja (?!). Lūk, tā!
Jādomā, ka īstos iemeslus tā arī neviens un nekad neuzzinās. Var tikai minēt – varbūt puisim piemīt sadistiskas tieksmes, kad otra ciešanas sagādā baudu? Varbūt cietušais izteica ļoti aizvainojošu priekšlikumu? Varbūt tā bija kādas sātaniskas sektas ietekme? Stanislava Minajeva māte tiesā izteicās, ka viņas dēls noziegumu izdarījis tāpēc, ka iesaistījies kaut kādā sektā «Pēdējā patiesība». Taču pats vaininieks nekādus paskaidrojumus nesniedza. Turklāt jaunais cilvēks apgalvoja, ka noziegumu pastrādājis, būdams skaidrā prātā. Stanislavs tiesai arī neko nelūdza, pat no pēdējā vārda atteicās.
