Latvijā pašlaik ir ap 16 tūkstoš Lauksaimniecības arodu biedrības biedru, puse nodarbināti lauksaimniecībā, 40 procentu – pārstrādes uzņēmumos.
Latvijā pašlaik ir ap 16 tūkstoš Lauksaimniecības arodu biedrības biedru, puse nodarbināti lauksaimniecībā, 40 procentu – pārstrādes uzņēmumos. Nozares arodbiedrībai ir desmit reģionālo biroju, valsts mērogā darbu koordinē republikāniskā komiteja, kurā ir pieci darbinieki. LLAB pagājušajā gadā uzņemta Eiropas lauksaimniecības arodbiedrību federācijā. Tādējādi iegūtas plašākas iespējas izglītoties, izzināt pieredzi un tuvināt arodbiedrības darbu Eiropas kritērijiem. Pašlaik par svarīgāko LLAB uzdevumu izvirzīts minimālās darba algas paaugstināšana, kā arī informēšana par visu jauno sociālās drošības likumdošanā. Īpašu materiālu kopumu arodbiedrības biedri var saņemt bez maksas, tas jāpieprasa rajona komitejā.
Otrdien, 3. februārī, «Bauskas Dzīves» redakcijā iedzīvotāju telefonzvanus uzklausīja Latvijas Lauksaimniecības arodu biedrības (LLAB) republikāniskās komitejas priekšsēdētājs VLADIMIRS SOKOLOVS.
Cilvēkus satrauc sociālie jautājumi un par tiem bija jāsniedz plašākais skaidrojums.
Baušķeniece, 2. grupas invalīde, kura invaliditāti ieguvusi nelaimes gadījumā darbā, uzskata, ka viņa tiek apkrāpta un pilnībā nesaņem atlīdzību, kas pienākas.
V. Sokolovs ieteica sazināties ar Lauksaimniecības arodu biedrības rajona komiteju, ar kuras starpniecību, izmantojot republikāniskās komitejas jurista bezmaksas pakalpojumus, tiks sagatavoti materiāli izskatīšanai tiesā. Tikai tādā veidā būs iespējams panākt, lai kādreizējā darbavieta pilnībā atmaksātu atlīdzību par darbaspēju zaudējumu. Šogad spēkā stājies jaunais likums «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām». Ja darbiniekam kaitējums nodarīts līdz 1997. gada janvārim, tad darba devējs nodrošina kaitējuma atlīdzību saskaņā ar LR MK 1997. gada 30. decembra noteikumiem nr. 441.
Savas bēdas izsūdzēja arī otrās grupas invalīde kopš bērnības. Viņa darbā guvusi traumu, pēc kuras veselība vēl pasliktinājusies. Tā kā neviena liecinieka nav bijis, viņa nav varējusi pierādīt kaitējumu.
Likums šādos gadījumos paredz, ka jābūt lieciniekam. Turklāt maksā tikai viena veida pabalstu.
Daudz baušķenieku noraizējušies, ka darbavieta par viņiem nav maksājusi sociālo nodokli. Zaudējot darbu, cilvēks nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu, viņam nav nodrošinātas citas sociālās garantijas.
V. Sokolovs ar nožēlu secināja, ka ne tikai Bauskas rajonā, bet arī valstī tādu gadījumu nav mazums. Ja darba ņēmēji to zina, arī viņi ir līdzatbildīgi. No šī gada sociālā nodokļa administrēšanu pārņēmis Valsts ieņēmumu dienests. Līdz ar to paredzams, ka situācija varētu mainīties par labu darba ņēmējiem. Saziņā ar Finansu ministriju var pieprasīt sociālā nodokļa maksājumu atlikšanu. Latvijā ir visaugstākais sociālais nodoklis Baltijas valstīs, taču LLAB uzskata, ka iedzīvotāji nesaņem pretī tik daudz, cik naudas ieskaita sociālajos maksājumos.
Telefonakcijas divu stundu laikā visvairāk zvanītāju bija no Rundāles pagasta. Pilsrundāles daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji centās noskaidrot, vai vietējai pašvaldībai ir tiesības uzstādīt noteikumus, ka īrnieki nedrīkst atteikties no centralizētās apkures, vai drīkst rēķināt soda naudas. Katrs, stāstot par sevi, vēlējās rast labvēlīgu risinājumu.
V. Sokolovs uzklausīja neapmierinātos pilsrundāliešus un vispirms ieteica sarunās panākt vienošanos ar vietējo varu. Ja tas nav iespējams, tad risinājums jāmeklē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Taču vietējā pašvaldība nevar uzspiest iedzīvotājiem centralizēto apkuri, jo īpaši – privatizētajos dzīvokļos. Katram ir izvēles tiesības.
