Akciju sabiedrība «Bauskas piens» ir to Latvijas piensaimnieku vidū, kuri cer saņemt Eiropas Savienības komisijas pozitīvu atzinumu, lai varētu eksportēt produkciju ārpus Latvijas rietumu virzienā.
Akciju sabiedrība «Bauskas piens» ir to Latvijas piensaimnieku vidū, kuri cer saņemt Eiropas Savienības komisijas pozitīvu atzinumu, lai varētu eksportēt produkciju ārpus Latvijas rietumu virzienā. Tāpēc ir svarīgi iegūt kvalitatīvu izejvielu – pienu.
Lai to veicinātu, jau otro gadu tika rīkots konkurss «Labākā piena ražošanas ferma». Oficiālie rezultāti bija publicēti «Bauskas Dzīves» 2. februāra numurā. Klātesot konkursa laureātu tikšanās reizē, ieklausījāmies viņu atziņās.
Lopkopība vajadzīga arī augkopībai
Otrās vietas ieguvēja Īslīces pagasta zemnieku saimniecības «Griezes» vadītāja Ināra Bērzapāne arī pērn bija laureātos. Nemeklējot smalkus vārdus, viņa teica, ka varētu sevi uzskatīt par «ķertu»…
Lai kādi piena uzpircēji brauc un sola lielāku samaksu, viņa tomēr paliek uzticīga «Bauskas pienam». Šis pārstrādes uzņēmums garantē drošības sajūtu. Piensaimniecība nedod peļņu, taču ar cukurbiešu audzēšanu iegūst naudiņu, ko cilvēkiem izmaksāt algās. Vēl Ināra trāpīgi teica, ka viņa nākotni saskata… kūtsmēslos. Efektu var labi salīdzināt. «Griezēs» nemaz nav sliktākas cukurbietes par paju sabiedrības «Līdums» laukos izaudzētajām. Veicināšanas balvas saņēmēja, Strautnieku fermas saimniece Ausma Cimermane no Ceraukstes pagasta tāpat sacīja, ka zemei vajag kūtsmēslus. Samēslojuši ar tiem lauku, kas tika uzskatīts par bezcerīgu. Rudenī novākuši labu rudzu ražu.
Divkāršie līderi
Fermu 1. grupā (līdz 100 govīm) un 3. grupā (no 5 līdz 15 govīm) tāpat kā pērn labākie bija Vecumnieku pagasta kooperatīvās sabiedrības «Arāji» Krastiņu novietne un Rundāles pagasta ferma «Dālderi», kur saimnieko Blaudumu ģimene. Arnolds Blaudums uz svētkiem bija paņēmis līdzi mazmeitu un sacīja, ka jāmāca jaunā maiņa, lai būtu darba turpinātāji. «Dālderi» ir vienīgie, kas pērn Bauskas kombinātam piegādājuši tikai augstākās šķiras pienu. «Krastiņos» daudz strādā, lai izkoptu šķirnes lopus. Kooperatīvās sabiedrības «Arāji» veterinārais speciālists Agris Veide nākotnes virzību saskata augsti produktīvā ganāmpulkā, kāds ir Skandināvijā un citās Eiropas valstīs.
Konkursā jāpiesakās pašiem
Tāda ir šīs skates īpatnība, – ja paši nepieteiksies, tad paliks neievēroti. Vairākas fermas, kur saimniekošanas rezultāti ir cildināmi, ievērību neiegūst tādēļ vien, ka varbūt neiedrošinās iesaistīties konkursā. Tie, kuri startēja pirmo reizi, saņēma godalgas. 1. vietu ieguva Ārces ferma (1. grupā, vairāk par 100 govīm novietnē) no paju sabiedrības «Ceraukste». Ceraukstiešiem zemes platība sarūk un grūti sakārtot augu seku, lai iegūtu labas kvalitātes lopbarību. Taču ilggadējā lopkopības darbiniece Valda Līcīte, kuras pieredze jau skaitāma trijos gadu desmitos, kopā ar lopkopējiem spēj piena ražošanu glābt no izputēšanas.
3. vietu ieguva paju sabiedrības «Beibeži» ferma «Laimas». Beibežnieki vienulaik pienu pārdeva citam uzņēmumam, bet tad izlēma atgriezties atpakaļ pie baušķeniekiem. Ausma Petunova līdzīgi kā citi piensaimnieki vēlētos, lai kaut cik paaugstinātos iepirkuma cena. Pašreizējā nekādi nedod iespēju attīstīt ražošanu.
Laureātu vidū bija arī «Silavēji» no Bārbeles pagasta. Taču fermas saimnieki palika neapmierināti ar rezultātu – 3. vietu. Nolikumā norādīts, ka noteicošais rādītājs ir pārdotā piena daudzums no vienas govs. Visu rūpīgi izrēķinot, «Silavējiem» tomēr trešais rezultāts.
«Zvaigznēs» turpina mācīties
Skaistkalnes pagasta zemnieks Pēteris Čipēns ar inženiera prātu un prasmi kādreizējo kopsaimniecības lielfermu piemērojis mazāka mēroga saimniekošanai. Saglabāts arī piena vads (tā ir Eiropas Savienības komisijas būtiska prasība), un Pētera kundzei Silvai ir vieglāk strādāt. Čipēni nemaz neliedzas, ka lopkopību apguvuši no jauna un visu laiku mācās. Izlēmuši, kādas govis viņiem visizdevīgāk turēt, paši gādā šķirnes lopus. Bārbeles pagasta fermeris Aivars Auziņš aicināja vairāk domāt par mazo fermu mehanizāciju.
Tā, citam citu uzklausot, aizritēja vairākas stundas, un piensaimnieki pauda prieku, ka reizi gadā viņi var satikties.
