Publikācija «Bauskas Dzīvē» par rajona pieticīgo ekspozīciju 5. starptautiskajā tūrisma gadatirgū Rīgā rosināja rajona tūrisma nozarē strādājošos izteikt savu viedokli.
Publikācija «Bauskas Dzīvē» par rajona pieticīgo ekspozīciju 5. starptautiskajā tūrisma gadatirgū Rīgā rosināja rajona tūrisma nozarē strādājošos izteikt savu viedokli. Sarunā piedalījās individuālā uzņēmuma «Bauskas tūrists» vadītāja Veronika Puķe, Bauskas pils muzeja speciāliste Taiga Skane un Zemnieku sētas un lauksaimniecības mašīnu muzeja vadītājs Māris Bērziņš.
Gadatirgū sevi reklamējām ar minimāliem līdzekļiem
T. Skane: – No publikācijas laikrakstā daudziem palika iespaids, ka mēs gadatirgū esam izskatījušies nožēlojami. Ekspozīciju bijām sagatavojuši savu iespēju robežās. Centāmies ar minimāliem līdzekļiem piedāvāt maksimāli daudz informācijas. Tā varbūt nebija tik ārišķīga kā citiem.
V. Puķe: – Bijām sagatavojuši kompleksu maršrutu vienas un arī vairāku dienu ekskursijām, lai tūristi spētu redzēt nozīmīgāko, kas Bauskas pusē ir. Rajona un pilsētas vadība bija informēta par šo pasākumu, bet ieinteresētība un piedāvājums palīdzēt bija minimāls.
Pašvaldības pret tūrismu bijušas vienaldzīgas
T. Skane: – Ievedošais tūrisms (kas gatavo citu rajonu un ārvalstu tūristu uzņemšanu un apkalpošanu šeit) ir lielisks peļņas avots vietējiem iedzīvotājiem. Pašvaldību uzdevums ir radīt apstākļus, lai tūrisma industrija vispirms tiktu rajonā izveidota, un tad rosināt arī citas institūcijas to atbalstīt. Diemžēl no mūsu rajona un pilsētas vadītājiem līdz šim neesam jutuši kaut vai izpratni par to, ka tūrisms varētu būt biznesa nozare.
V. Puķe: – 1997. gada sākumā piedāvāju sadarbības līguma projektu rajona Padomei, pagastu padomēm par to, kā varētu kopīgi veidot informācijas centru. Paldies, rajona Padome iedeva naudu telefaksa aparāta iegādei, bet tas arī viss. Informācijas centrs nopelnīt neko nevar. Peļņa ir tiem, par kuriem tiek sniegta informācija. Visur pasaulē šādus informācijas birojus uztur pašvaldības vai arī valsts.
M. Bērziņš: – Bauskas rajonu šķērso mūsu nacionālā bagātība – «Via Baltica». Mūsu kopīgais uzdevums ir šo transporta plūsmu apturēt, likt ārzemniekiem te izkāpt un atstāt savus dolārus, markas mūsu veikalos, restorānos, moteļos. Man ir nācies daudz strādāt ar ārvalstu tūristiem, viņi nav skopi, bet naudu gatavi maksāt tikai par kvalitatīvu preci. Bez pašvaldību atbalsta sakārtot Bauskas laukumus, stāvvietas, tualetes, viesnīcu nav iespējams.
V. Puķe: – Tūrismā par kļūdām dārgi jāmaksā. Pirms diviem gadiem ar «Dan-Lat Hotel» starpniecību biju noorganizējusi tūristu grupu. Pēc jūsmīgiem Rundāles un Bauskas pils apmeklējumiem tūristiem bija jānakšņo Bauskas viesnīcā, jāmazgājas aukstā ūdenī un jāskrien saulītē žāvēties. Tagad es zinu, ka vēl ilgi nespēšu firmu «Dan-Lat Hotel» pārliecināt, ka nu pie mums kaut kas ir uzlabojies.
Citviet Latvijā šo nozari atbalsta
T. Skane: – Sapratnes piemēri tūrisma jomā nav tālu jāmeklē. Kuldīgas pilsētas Dome un rajona Padome ik gadu piešķir 2000 latu Informācijas centra darba nodrošināšanai, Tukumā – 1500 latu gadā, Liepājā – 10 tūkstoš latu. Pirms trim gadiem Cēsu muzejs bija bankrota priekšā. Pašvaldība piešķīra līdzekļus darba reorganizācijai, reklāmai, tagad tur vērojama attīstība. Cēsu privātviesnīcā, kur diennaktī jāmaksā 20 un vairāk latu, visi 50 numuri pastāvīgi ir aizņemti. Šādus piemērus varētu minēt vēl un vēl.
V. Puķe: – Mums jau trešo gadu nākas noliedzoši atbildēt – nav piemērotas viesnīcas, nav nevienas lauku sētas, kurā varētu izmitināt tūristus. Mani visvairāk satrauc, ka patiešām tūristi aizbrauks mums garām uz Jelgavu, Rīgu. Un, kad taciņa būs ierādīta, tad viņus apturēt Bauskā būs ļoti grūti.
Ceram uz jauno rajona vadību
M. Bērziņš: – Pazīstot Gunvaldi Rozenbaumu, tiekoties ar viņu tūrisma gadatirgū, rodas iespaids, ka vienaldzības ledus beidzot varētu tikt lauzts. Vēlētos sagaidīt sapratni par to, ka muzejs tomēr ir tikai muzejs nevis ražotne, kas nes peļņu. Cerīga šķiet sadarbība ar Codes pagasta vadību, tur jaušama ieinteresētība palīdzēt.
V. Puķe: – Manī tomēr mīt krietna deva piesardzīga optimisma.
M. Bērziņš: – Tas tiesa, tajā četrstāvu namā Uzvaras ielā daudzi ir pārāk aizsēdējušies savās vietās. Mums, tūrisma darboņiem, ļoti trūkst sava lobija rajona Padomē un arī pilsētas Domē.
