Jebkuras lietas vērtība paaugstinās, ja par to rodas interese. Tas ir viens no mūsu uztveres paradoksiem.
Jebkuras lietas vērtība paaugstinās, ja par to rodas interese. Tas ir viens no mūsu uztveres paradoksiem.
Lietuvā pašlaik salmus neiear zemē un nesadedzina. Salmus pārdod. Viena tonna maksājot no 30 līdz 35 litiem (no 4 līdz 5 santīmiem). Salmu «renesansi» palīdzējuši radīt dāņi. Par Dānijā ražoto salmu krāsniņu paraugdemonstrējumu vietu Eiropas Kopiena izvēlējās Lietuvu. «Mums laimējās,» secina Pasvales pašvaldības priekšsēdētājs Gintauts Gegužinsks, «jo pirmo – Joniškelī izmēģināto krāsni – dāņi uzdāvināja.» Nomainot vecās siltumtrases, varēja sākt darbināt katlus un pārliecināties par jaunās tehnoloģijas priekšrocībām. Lietuvieši, būdami veikli rēķinātāji, izskaitļoja, ka jauninājums ļoti izdevīgs, un pamanījās iedarbināt salmu krāsniņas vēl trijās Pasvales rajona apdzīvotajās vietās. Nevērtīgie salmi piepeši kļuva vajadzīgi. Ir dzirdēts, ka daži apsviedīgi Bauskas apkaimes laucinieki arī nolēmuši izmantot apkures vislētāko veidu.
Domāju, ka salmu problēmu atrisināt ir pat vienkāršāk, nekā īstenot labu nemateriālas dabas ieceri. Lietuvieši mums aizsteigušies priekšā ne tikai ar jaunām tehnoloģijām vien.
Pērn kaimiņpilsēta Pasvale svinēja 500 gadu jubileju. Kā jau pieņemts, tā tika saposta un pārkrāsota, taču krāsas ātri nodrūp, bet kārtība jāuztur katru dienu. Lai gan lietuvieši, tāpat kā latvieši, vairāk ir materiālisti nekā ideālisti, minētā rakstura īpašība viņiem neliedz domāt arī vērtību izpratnes dziļākās kategorijās. Vislabākā dāvana, ko Pasvales patrioti veltīja savai pilsētai jubilejā, bija grāmata «Užaugau Pasvaly» («Izaudzis Pasvalē»). To sastādījusi autoru kopa, kurā ietilpst Pasvalē dzimušie un visā valstī pazīstamie vēsturnieki, etnogrāfi, arhitekti, filologi, dzejnieki, žurnālisti, matemātiķi un bibliotekāri. Pavisam grāmatas tapšanā iesaistījušies 15 autoru.
Vairāk nekā 600 lappusēs atspoguļota Pasvales novada vēsture, sākot no pilsētas dibināšanas dienas. Atsevišķas nodaļas veltītas rajona katram pagastam, grāmatā ir kartes, shēmas un fotomateriāli. Visplašākais pētījums aptver Pasvales novada baznīcu un draudžu vēsturi.
Grāmata ir nopietns, varētu pat teikt – akadēmisks izdevums. To šķirstot, man kļuva mazliet skumji. Es iedomājos, cik ļoti tāda grāmata būtu nepieciešama baušķeniekiem brošūru, bukletiņu un sīkgrāmatiņu vietā. Bauskas pusē taču ir dzimuši daudz valstī cienījamu zinātnieku, mākslinieku, ģeogrāfu, rakstnieku. Ja viņi spētu apvienoties un, lokālpatriotisma jūtu vadīti, veltīt savam novadam grāmatu! Kāds noteikti iebildīs: «Mums nav naudas». Tā ir vislabākā atruna, lai maskētu neizdarību un, ko tur liegties, atklātu patriotisma jūtu pilnīgu trūkumu.
Var jau, protams, iztikt bez grāmatām. Vienīgi žēl, ka attieksme pret nemateriālām vērtībām mums ir tāda pati kā pret savulaik nevērtīgajiem salmiem.
