Neizpratni par jaunās rajona Padomes vadības vienaldzību reģionālās attīstības plānošanā 18. februāra laikraksta numurā ir izteicis Pēteris Gabrilovičs, Valsts zemes dienesta rajona nodaļas priekšnieks, pilsētas domnieks.
Neizpratni par jaunās rajona Padomes vadības vienaldzību reģionālās attīstības plānošanā 18. februāra laikraksta numurā ir izteicis Pēteris Gabrilovičs, Valsts zemes dienesta rajona nodaļas priekšnieks, pilsētas domnieks. Publikāciju komentēt vēlējās rajona Padomes priekšsēdētājs Gunvaldis Rozenbaums.
– Pēteris Gabrilovičs apgalvo, ka jaunās rajona Padomes vadība reģionālās plānošanas jautājumus nerisina un neizprot to nozīmīgumu. Taču viņš nav pat painteresējies, kāda ir mūsu nostāja šajos jautājumos, un ko esam paveikuši. Padomē neviena vienaldzīgā minētajos jautājumos nav, un tādēļ Gabriloviča kunga apgalvojums manī izraisa nepatīkamu pārsteigumu, arī sarūgtinājumu. P. Gabrilovičs nav bijis pietiekami informēts.
Uzskatu, ka mēs tagad darām daudz vairāk, nekā savā darbības laikā darīja iepriekšējā rajona Padome.
Rajona Padomes deputāti pērn maijā pieņēma lēmumu par Bauskas rajona piedalīšanos Zemga- les reģiona teritoriālajā plānošanā. Deputātu vidū toreiz bija arī P. Gabrilovičs. Viņš vadīja komisiju, kas bija atbildīga par rajona iekšējo teritoriālo plānošanu. Jelgavā rajona Padome izveidoja atsevišķu darba grupu vairāku cilvēku sastāvā, kas uzsāka datu vākšanu un apkopošanu. Rajoni iekšējai plānošanai varēja saņemt līdz 15 tūkstoš latu katrs. Šo iespēju nav izmantojuši četri rajoni. Diemžēl arī Bauskas rajons.
Līdz pagājušā gada beigām iepriekšējai Padomei bija visas iespējas strādāt darba grupā kopīgi ar Zemgales pašvaldībām. To paredzēja arī līgums, ko parakstījis bijušais rajona Padomes priekšsēdētājs Alfrēds Greiselis. Rajona Padome pērn ir izvērtējusi savāktos materiālus Jelgavā un atbalstījusi sadarbību ar to. Taču līdz šim informāciju baušķenieki apkopojuši tikai daļēji.
Ja Padome piekrita šādai kopīgai plānošanai, tad to vajadzēja organizēt tā, lai būtu ieguvums mūsu rajonam. Mēs, salīdzinot ar Dobeli un Jelgavu, pašlaik esam nomale, mums it kā nekas neinteresē. Protams, jelgavnieki spiež uz savām svirām, domā, kā ierīkot dzelzceļa apvadus pilsētai un tamlīdzīgi. Bet, piemēram, par to, ka Bausku interesē, kā nākotnē plānot «Via Baltica» – apkārt pilsētai vai cauri tai, kurš no šiem variantiem mums pieņemamāks – mēs neesam informējuši. Bet varbūt plānot vajadzēja sākt gan Zemgales reģiona, gan Pierīgas virzienā.
Mums rajona Padomē nākas uzklausīt neizpratni un pārmetumus no kolēģiem Jelgavā un Dobelē. Ja jaunā Padome tagad nolemtu plānošanu saistīt ar Rīgas rajonu, par ko raksta P. Gabrilovičs, tad kā no aizsāktās plānošanas Zemgalē mums atkāpties?
Kopš darbu sāka jaunā Padome, esmu piedalījies trijās sēdēs Jelgavā, iepazīstoties ar jau sagatavotajiem materiāliem. Nesen notika sēde, kurā piedalījās arī vairāki mūsu rajona pagastu vadītāji, nozaru speciālisti. Pašlaik iepazīstamies ar jau izstrādātajām koncepcijām, lai dotu savu slēdzienu. Tuvākā laikā mēs izvērtēsim, vai saistība ar Zemgales reģionu atbilst mūsu rajona interesēm.
G. Rozenbauma viedokli uzklausījis
