Enerģētikas un vides aģentūrā (EVA) iesniegts paziņojums par ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) Rīgas apvedceļa kreisā krasta (A5) posmam Rīgas HES-Jaunjelgava (P85)/Jaunā Daugavas tilta mezgls-Ķekavas apvedceļš izbūvi par ātrgaitas ceļu, liecina informācija EVA mājaslapā.
IVN sagatavots atzinuma saņemšanai un 26.jūnijā iesniegts EVA.
IVN ziņojumā teikts, ka ir izvērtēts attiecīgā Rīgas apvedceļa posms aptuveni 12 kilometru garumā. Ātrgaitas autoceļa izbūve pa jaunu trasi paredzēta no apvienotā tilta pār Daugavu līdz autoceļu P85 un Rīgas HES-Pulkarne (P90) rotācijas aplim, bet posmā no autoceļu P85 un P90 rotācijas apļa līdz Ķekavas apvedceļam ir plānota esošās A5 trases pārbūve.
Vides pārraudzības birojs 2021.gada augustā pieņēma lēmumu par IVN piemērošanu un šogad augustā izsniedza IVN programmu.
IVN ziņojumu izstrādāja SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”, iesaistot nozaru ekspertus. Ziņojumā sniegta informācija par paredzēto darbību un alternatīvajiem risinājumiem, kā arī informācija par esošo vides stāvokli un dabas vērtībām paredzētās darbības teritorijā un tās apkārtnē.
Ziņojumā minēts, ka paredzētā darbība ietver autoceļa izbūvi un pārbūvi par ātrgaitas divbrauktuvju autoceļu ar atļauto maksimālo braukšanas ātrumu līdz 130 kilometriem stundā (km/h). Uz ātrgaitas autoceļa būs atļauta braukšana tikai ar motocikliem, tricikliem, kvadracikliem, automašīnām, tostarp kravas un autobusiem.
Atbilstoši VSIA “Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) informācijai, plānotā ātrgaitas autoceļa A5 trase Daugmales pagastā šķērso kūdras atradni “Purvāji”, kur 2024.gada aprīlī tika apstiprināti ģeoloģiski izpētītie krājumi 140 600 kubikmetru apmērā.
Tāpat secināts, ka paredzētas darbības vietas tiešā tuvumā neatrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.
Vienlaikus autoceļa trase plānota Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” trases tuvumā. Tādējādi, izstrādājot projektu, tiks ņemta vēra informācija par minētās dzelzceļa līnijas tehniskajiem risinājumiem.
LETA jau ziņoja, ka Satiksmes ministrija (SM) informatīvajā ziņojumā par valsts galveno autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam norādījusi, ka valsts galveno autoceļu būvniecībā līdz 2040.gadam par prioritāti jāizvirza galveno autoceļu pārbūve, galveno autoceļu tīklā izveidojot pēc iespējas vairāk divu brauktuvju ceļu posmus 1000 kilometru garumā.
Pirmajā posmā – no 2026. līdz 2030.gadam – prioritārais virziens ir Bauskas šoseja (A7), iekļaujot Bauskas apvedceļa izbūvi 60,1 kilometra garumā, un Rīgas apvedceļa posma Baltezers-Saulkalne (A4) pārbūvi.
Savukārt otrajā posmā – no 2030. līdz 2035.gadam – prioritārais virziens ir Rīgas apvedceļa posms Salaspils-Babīte (A5) un tā savienošana ar A4, iekļaujot tiltu pāri Daugavai.
Trešajā posmā – no 2035. līdz 2040.gadam – attīstības virziens ir esošu divu brauktuvju autoceļu pārbūve, kurā paredzēts realizēt Vidzemes šosejas (A2) līdz Lorupes gravai, Jelgavas šosejas (A8) un Jūrmalas šosejas (A10) pārbūvi.
Tāpat trešajā posmā par divbrauktuvju ceļiem paredzēts pārbūvēt Daugavpils šosejas (A6) posmu Koknese-Pļaviņas 17 kilometru garumā, Tallinas šoseju (A1) 90 kilometru garumā un Ventspils šosejas (A10) posmu Jūrmala-Tukums 48,4 kilometru garumā.
