Pagalmi, sporta zāles un klases Rīgas skolās šovasar pārtapušas par mājīgām ligzdām, kur Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki no visas Latvijas nakšņo, pusdieno, vada laiku starp mēģinājumiem un koncertiem.
Bauskas novada skolēni starp intensīvajām mēģinājumu dienām atpūšas, dodas pusdienās un bauda kopābūšanu Rīgas Arkādijas vidusskolā un 88. vidusskolā – pirmajā mājo 400 novadnieku, otrajā 800. Aiz košajām jostām, nošu grāmatām un instrumentu kastēm slēpjas lepnums un prieks pārstāvēt savu novadu lielajā Dziesmu un deju svētku virpulī. «Bauskas Dzīve» devās aplūkot abas skolēnu pagaidu mājvietas rosīgajā mēģinājumu trešdienā – 9. jūlijā.
Arkādijas vidusskolas zaļajos gaiteņos ierodamies pusdienlaikā. Daži svētku dalībnieki te atbraukuši un iekārtojušies jau iepriekš, citi ieradušies tikai trešdien. Savu kārtu iekārtoties skolā gaidīja Iecavas vidusskolas 5.-9. klašu koris, kura dalībnieki pie ieejas bija sakrāmējuši koferus un līdzi paņemto drēbju statīvu.
Ierakusies dokumentu un papīru kalnos, cītīgi darbojas svētku koordinatore Bauskas novadā Solvita Rotberga. Viņa stāsta, ka nedēļas sākumā notika pusdienu un mēģinājumu koordinēšana, jo 10. jūlijs ir pēdējā mēģinājumu diena – tās gaitā mēģinājumi notiek «pa blokiem», tāpēc diena ir gana intensīva. Turpat blakus cītīgi strādāja Bauskas Bērnu un jauniešu centra direktore Veronika Puķe.
Ielūkojoties klašu telpās, redzējām, ka lielākā daļa svētku dalībnieku brīvajā laikā atvelk elpu un atpūšas. Iecavas vidusskolas 7.-9. klašu dejotāji spēlēja kārtis, bet 3.-4. klašu dejotāji vēl nebija gana izskrējušies Daugavas stadionā, tāpēc devās uz rotaļlaukumu.
Senākie kolektīvi
Starp skolēniem, kuri atgriezās skolā pusdienot, ir arī Dziesmu un deju svētku viens no senākajiem kolektīviem – Pilsrundāles vidusskolas deju kopa «Madaras». Pedagoģe Dagnija Černaja pauž lepnumu, ka rundālieši ir senāko kolektīvu sarakstā līdzās Vecumnieku vidusskolas 5.-12. klašu meiteņu korim un zēnu korim.
«Kopumā Arkādijas vidusskolā esam iekārtojušies labi. Par dzīvošanu nevaram sūdzēties,» teic Dagnija, piebilstot, ka arī piedāvātās ēdienreizes labi novērtētas. Pedagoģe pauž bažas par šoferi, kuram neesot iespējas apmeklēt pasākumus vai svētku notikumus līdzās kolektīvam. «Šoferis noteikti gribētu apmeklēt svētkus, jo pats ir dejotājs,» stāsta D. Černaja.
Kopumā no Pilsrundāles vidusskolas svētkos piedalās 55 dejotāji – vairākums ir tieši 1.-4. klašu skolēni. Lielākie pusdienlaiku aizvadīja Daugavas stadionā, intensīvi gatavojoties lieluzvedumam.
Piepilda ar dziesmām
Kāpjot uz trešo stāvu, sagaida folkloristu dziesmu skaņas. Ar dziesmām skolas gaiteni ir piepildījusi folkloras kopa «Tarkšķi». Iecavas folkloras kopu pārstāv 45 dalībnieki, no kuriem 40 ir skolēni un piecas – pavadošās personas.
Klasē sastopam jaunākās «Tarkšķu» meitenes, kuras svētkos piedalās pirmo reizi – Saniju Zālīti, Helēnu Mickeviču un Letīciju Lukinsku. Meitenes Rīgas Arkādijas vidusskolā ieradās jau pirmdienas vakarā. Gatavojoties saspringtajai nedēļai, skolnieces pašas sakārtoja guļamvietas, sagatavoja un saklāja matračus. «Tarkšķi» ir iekārtojušies trešā stāva gaiteņa telpās, kur katrā klasē dzīvo dažādu vecumu folkloristi.
Meitenes stāsta, ka svētki ir aizraujošs piedzīvojums, kam gatavojušās ilgu laiku. Letīcija teic, ka «Tarkšķus» sagaida daudzi pasākumi, bet Sanija un Helēna gatavojas tam, ka būs daudz dziedāšanas un sāpoši muskuļi. Pirmā uzstāšanās folkloras kopai bijusi jau otrdien koncertā Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Otrdien bijis arī mēģinājums, un trešdienas rītā aizvadīts mēģinājums Mežaparka estrādē. Pusdienlaikā daļa dalībnieku cītīgi mēģināja VEF Kultūras pilī, lai pārstāvētu Zemgali koncertā ceturtdien.
Spēlē blokflautu un ķemmi
Līdzās dziedāšanai Sanija folkloras kopā spēlē blokflautu, Helēna – ķemmi, kam aptīts cepamais papīrs, lai pūšot veidotos skaņa. Savukārt Letīcija spēlē gan ķemmi, gan blokflautu.
Iecavnieces pārliecinoši pauž, ka skolā baro garšīgi – brokastīs bijusi putra, tēja un sviestmaizes, pusdienās ēdušas griķus ar gaļas mērci un salātiem. Starp ēdienreizēm dalīta uzkoda, kurā bija burkāni, jogurts, desiņa un maizīte, bet «naksniņās» dalībnieces mielojušās ar smalkmaizītēm un āboliem. «Ēdiena ir pietiekami. Galvenais, ka visiem garšo,» teic Sanija.
Arī «Tarkšķu» pavadone Jautrīte Bērente uzteic virtuves darbiniekus, kuri gatavo gardas pusdienas un ir ļoti atsaucīgi. Lieliski arī tas, ka bērniem ir pieejamas papildporcijas. «Mums ir paveicies ar šoferi Daini, kurš ved mūs ne pirmo reizi. Viņš zina, ko mums vajag un kur mums jābūt,» pauž Jautrīte.
Pavāre ar dejotājas pieredzi
Stāvu zemāk sastopam runātīgus puišus no Skaistkalnes vidusskolas 1.-4. klašu deju kolektīva – Kārli Mediņu, Austri Salieti un Linardu Mokļaku. Mazie dejotāji Rīgā ieradās otrdien, 8. jūlijā. Lai iekārtotos skolā, jaunajiem svētku dalībniekiem palīdzējuši vecākie brāļi un vecāki.
Vietas dalībniekiem klasē pietiek, arī mēģinājumi aizrit labi, lai gan ir diezgan liela slodze, jo ir daudz jāskrien pa laukumu. Puiši apstiprina, ka ēdināšana skolā ir laba, viņiem viss garšo. «Mēs jau esam ēduši kartupeļus ar mērci, rīsus ar maltās gaļas mērci. No rīta bija putra ar ievārījumu un tēju. Arī ūdeni mums dod līdzi uz stadionu.»
Stāvu zemāk virtuvē čakli darbojās vietējie pavāri. Ikvienam kolektīvam ir sagatavota zīmīte, lai ir zināms galds, pie kura jāsēž. Pavāre Vineta Ragaine pati ir dejotāja un vairāku deju svētku dalībniece, jau otro reizi ir svētku atbalstītāju pusē. Viņa priecājas, ka pēc vadlīnijām, ko ievēro Rīgas Arkādijas vidusskola, katrs bērns patstāvīgi piepilda šķīvi ar ēdienu atbilstoši vēlmēm, jo tad netiek izšķērdēts ēdiens un nepieciešamības gadījumā var saņemt papildporciju.
Kopā ar Vinetu virtuvē darbojas vēl seši pavāri – Kristers Krauze, Darja un Olga Begebas-Latiņinas, Laura Smilgaine, Jeļena Lomakina un Anna Gricanova. Vineta atceras, ka reiz viens no šoferiem palūdzis sūdzību grāmatu. Tobrīd viņa bijusi nesaprašanā – kas nav labi, taču izrādījās, ka autobusa vadītājs vēlējies uzrakstīt labu atsauksmi un pateikties par gardām pusdienām.
Pašiem savs sargs
Bērnu drošību 9. jūlijā uzraudzīja Bauskas novada pašvaldības policijas inspektors Aleksejs Škuropats. Viņš pauž, ka starpgadījumi nav bijuši – bērni ir mierīgi un paklausīgi. «Pagaidām nekādi piedzīvojumi nav gadījušies. Cerams, ka tā arī paliks.»
Pašvaldības policijas maiņas ir 24 stundas – no astoņiem rītā līdz nākamās dienas rītam, līdz uz maiņu ierodas nākamie kolēģi. Aleksejs Rīgas Arkādijas vidusskolā svētku nedēļā kārtību uzraudzīs trīs reizes.
Pēc pusdienām svētku dalībnieki turpina gaitas mēģinājumos. Pūtēju orķestri «Skaistkalne» un Iecavas Mūzikas un mākslas skolas pūtēju orķestri «IEskaņa» pārvadā šoferis Ingars Krastiņš. Bērnus viņš raksturo kā apzinīgus un kārtīgus. Šoferis pauž, ka otrdienas braucieni bijuši saspringtāki, jo atradies pie Daugavas stadiona. Pie skolas autobusu ir mazāk, satiksme ir apmierinoša, vietas arī pietiek. Ingars stāsta, ka ik dienu viņš saņem siltas pusdienas, bet vakarā kopā ar kolēģiem dodas uz autobusu bāzi Dzirciema ielā, lai turpinātu ceļu mājup – uz Baložiem.
Pielāgo porcijas
Īsi pēc pulksten vieniem dienā «Bauskas Dzīve» ierodas Rīgas 88. vidusskolā, taču te valda klusums – lielākā daļa dalībnieku pēc pusdienām jau atgriezušies mēģinājumu laukumos. Sagaida skolas direktores vietniece saimnieciskajā darbā Lilija Pišune, kura informēja, ka nupat pārbaudītas visas evakuācijas izejas – tās ir atvērtas. Starpgadījumi nav bijuši, tāpēc vecāki var būt mierīgi.
Arī te pavāri strādā cītīgi. Šajā skolā pavāru ir vairāk – desmit cilvēki servē ēdienu un pasniedz pilnos šķīvjus dalībniekiem. Ja bērns palūdz ielikt nedaudz vairāk vai kaut ko nelikt, pavāres pielāgo vēlamo porciju.
Atverot kāda gaiteņa durvis, uzduramies krēslu «barikādēm», starp kurām noslēpušās Bauskas Valsts ģimnāzijas deju kolektīvu «Odziņa» un «Taurenītis» pavadošās personas – Kristīne Kudrjavceva un Līga Rimševica. Tā kā telpā vietas neesot pietiekami daudz, viņas ir iekārtojušas pašas savu «atpūtas zonu».
Pašu būvēts namiņš
Nedaudz tālāk ir apmetušies Bauskas Valsts ģimnāzijas tautas deju kolektīva «Taurenītis» 1.-4. un 3.-6. klašu skolēni. Tā nu sanācis, ka 3.-6. klašu skolēnu kolektīvu veido dejojošā 4.c klase, kuri savulaik bijuši deju pedagoģes Aivas Skalderes audzināmie bērni. Viņi sakārtojušies tā, ka puiši un meitenes guļ atsevišķi.
Meiteņu klasē dejotājas atpūšas un pavada laiku kopā. Lielākajai daļai meiteņu līdzi ir mīļmantiņas.
Puišu klasē lielu daļu telpas aizņem pašu būvēts namiņš, izmantojot pledus un krēslus. Idejas autors Gustavs Krastiņš stāsta, ka iepriekš viņš bija uztaisījis sev tādu gultu, taču vēlāk radusies ideja, ka to var paplašināt un pārvērst par namiņu kopā ar draugiem. Namiņā mitinās vēl trīs puiši – Olafs Jakubonis, Gustavs Kozlovskis un Jēkabs Lazdiņš.
«Mūsu namiņā nav karsti, tur ir daudz vietas, jo viena puse ir guļamistaba un otra – dzīvojamā zona,» stāsta puisis. Namiņa vēsākajā stūrī ierīkota ēdiena glabāšanas vieta – pēc kopīgas atpūtas dalībnieki dosies uz veikalu, lai aizpildītu pagaidām tukšo stūri. Kad vaicājam, ko veikalā pirks, Gustavs saka: «Tas jāvaicā tam, kurš atbildīgais virtuvē!» Izrādās, par ēdiena glabāšanas stūri atbild Olafs. Viņš teic, ka veikalā vēlas iegādāties produktus, lai gatavotu maizītes ar sieru un šokolādes krēmu.
Apskata muzeju un zoodārzu
Apskatot citu kolektīvu klašu telpas, ievērojam, ka par bērnu klātesamību Daugavas stadionā ir parūpējusies Santa Zemīte, kura Īslīces pamatskolas 1.-4. klašu deju kolektīvam uz bieza kartona izdrukājusi mēģinājuma grafiku, lai bērni uz laukuma būtu vienmēr laikā.
Turpat blakus klusumā un mierā svētku koncertiem gatavojas Griķu pamatskolas 1.-4. klašu deju kolektīva vadītāja Eva Brigmane, kārtojot matu lentes. Viņa atklāj, ka bērni brīvo laiku pavada, apmeklējot apskates vietas, kas norādītas dalībnieku rokasgrāmatās. Trešdienā mazie dejotāji devušies uz Brīvdabas muzeju, bet nedēļas nogalē ir iecerējuši apskatīt Rīgas Zoodārzu.
Vecumnieku vidusskolas 7.-9. klašu kolektīva telpās valda neliela kņada. Te pēc pusdienām atpūšas Madara Liepiņa, Leonora Čodare un Ennija Kovale – pārējie dejotāji ir devušies uz Daugavas stadionu. Viņas sākumā satraukušās par pusdienām, jo sociālajos medijos ir redzējušas video, kur citi svētku dalībnieki nav bijuši apmierināti ar piedāvātajām maltītēm, taču Rīgas 88. vidusskolā ēdiens ir gards. «Man liekas, ka tiem, kuri dzīvo Rīgā, ir citādākas pusdienas un mazākas porcijas,» pieļauj Madara.
Sadzīves apstākļi skolā ir labi – ir pieejams siltais ūdens, lai gan rindas uz dušām ir garas, arī vietas dejotājiem ir pietiekami daudz, vērtē meitenes.
Aprūpē mediķe
Par drošību Rīgas 88. vidusskolā arī rūpējas Bauskas novada pašvaldības policisti. 9. jūlijā darba pienākumus Rīgā pildīja vecākais inspektors Andris Caune un inspektore Antra Kerēvica. Viņi ir novērojuši, ka bērni ir paklausīgi, arī sadzīves apstākļus raksturo kā gana labus. Rīgas 88. vidusskolā pašvaldības policisti strādā divatā, jo bērnu skaits ir divreiz lielāks nekā Arkādijas vidusskolā.
Rīgas 88. vidusskolā bērnus un jauniešus trešdien aprūpēja mediķe Odeta Briede, kura atbraukusi uz Rīgu no Vecumnieku vidusskolas. Tāpat kā pašvaldības policijas darbinieki, arī mediķi mainās pa diennaktīm. Odeta pirmo dienu svētkos strādāja 6. jūlijā.
Lai cik ļoti negribētos, tomēr ir bērni, kuri apmeklē medmāsas kabinetu. Viņa atklāj, ka līdz 9. jūlija dienas vidum viņas palīdzību meklējuši seši dalībnieki, kuriem ir bijušas traumas vai mežģījumi – traumatiskākās ķermeņa daļas esot potītes. O. Briede stāsta, ka ir arī tādi dejotāji, kuriem pēc traumas ir jāievēro miera režīms – traumētajām vietām uzlikta ziede un elastīgā saite. Ja situācija neuzlabosies, šiem dalībniekiem nāksies doties mājup.
Ir bijušas sūdzības arī par sliktu dūšu, kakla sāpēm un temperatūru. Lielāki negadījumi ne Odetai, ne kolēģiem nav bijuši, taču medmāsa ir gatava dažādām situācijām. «Mēs zinām, kuriem bērniem ir hroniskas slimības, astma vai alerģijas – mums viss ir līdzi.» Pēcpusdienā Odeta dodas uz aptieku ar sarakstu, lai piepirktu klāt trūkstošos medikamentus un bērni būtu vienmēr drošībā.
Video autore: Nikola Smirnova.
