Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) šogad turpina veikt ošu apsekojumus un izlikt slazdus, lai noteiktu augu karantīnas organisma – ošu smaragdzaļās krāšņvaboles iespējamo klātbūtni, kopumā izvietojot 58 piltuvveida slazdus, aģentūru LETA informēja dienestā.
VAAD šī karantīnas organisma apsekojumus veic jau vienpadsmito gadu, bet slazdu izkāršana sākta 2018.gadā. Šogad slazdi izvietoti Augšdaugavas, Rēzeknes, Preiļu, Krāslavas, Balvu, Ludzas, Smiltenes, Madonas, Cēsu, Alūksnes, Valmieras, Bauskas un Siguldas novados. Slazdi ir koši zaļā krāsā un izstrādāti speciāli ošu smaragdzaļās krāšņvaboles īpatņu pievilināšanai.
Dienestā norāda, ka liela daļa slazdu izvietoti kaitēkļa izplatīšanās riska zonās gar dzelzceļiem un autoceļiem Latvijas – Krievijas un Latvijas – Igaunijas pierobežā. Slazdi izvietoti arī pie objektiem, kur tiek saņemti un uzglabāti no invāzijas skartajām valstīm ievestie kokmateriāli.
Pirmos slazdus dienests sadarbībā ar Zviedrijas Lauksaimniecības Universitāti izkāra aprīlī un maijā starptautiskā projektā “Eabrace”. Projektā iesaistītas arī Polijas, Ukrainas un Lietuvas mežu pētniecības un augu aizsardzības iestādes. Tāpat līdz jūnija vidum VAAD veica plānveida slazdu izvietošanu, realizējot Eiropas Savienības (ES) ikgadējās kaitīgo organismu apsekojumu programmas uzdevumus.
Dienestā akcentē, ka ošu smaragdzaļā krāšņvabole var radīt lielus ekonomiskos zaudējumus, jo izraisa invadēto koku ātru bojāeju. Kaitēkļu masveida savairošanās gadījumā invadētie koki nokalst un aiziet bojā dažu gadu laikā.
Kaitēklis ir plaši izplatījies Krievijas Eiropas daļā, tostarp Smoļenskas apgabalā un Sanktpēterburgā, apdraudot Latvijas pierobežas teritorijā augošos ošus. Ošu smaragdzaļā krāšņvabole var izplatīties lielos attālumos ar invadētu koksni, kā arī tikt ievesta ar saimniekaugu stādiem un transporta līdzekļiem.
ES līdz šim kaitēklis nav konstatēts, bet ir iekļauts ES prioritāro kaitīgo organismu sarakstā, kurā iekļauti tikai tie augiem kaitīgie organismi, kuri var radīt lielāko ekonomisko un bioloģisko kaitējumu ES teritorijā.
VAAD uzsver, ka novērojot kaitēkļa klātbūtnes pazīmes uz ošiem jebkurā Latvijas vietā, iedzīvotājiem nekavējoties jāinformē VAAD darbiniekus tuvākajā reģionālajā nodaļā, jo ātra un operatīva rīcība palīdzēs savlaicīgi kaitēkli konstatēt un ierobežot.
VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.
