Dānija no Polijas ar 1. jūliju rotācijas kārtībā pārņēmusi prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.
Šī ir jau astotā reize, kad Dānija uzņēmusies prezidējošās valsts pienākumus. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā prezidējošo valstu prioritāšu sarakstā izteikti parādījušies drošības jautājumi, un arī Dānijas prezidentūrā drošība būs prioritāte.
Ar to jāsaprot ne tikai drošība, sargājot sevi no militāriem draudiem. Jo Eiropas Savienībai sevi jāaizsargā arī citās frontēs, tostarp veicinot konkurētspēju, īstenojot bloka paplašināšanos un risinot ar migrāciju saistītas problēmas.
Moto ir «Spēcīga Eiropa mainīgajā pasaulē».
Vairāku pēdējo gadu laikā, valstīm vienai no otras pārņemot prezidentūras pienākumus, valstu līderi uzsver, ka prezidējošās valsts maiņa notiek izaicinājumu pilnā laikā, un uz to šoreiz uzmanību vērsa arī Dānijas premjere Mete Frederiksena, stāstot par prezidentūru, kuras moto ir «Spēcīga Eiropa mainīgajā pasaulē».
«Kā jūs visi zināt, Eiropa saskaras ar vēsturiskiem izaicinājumiem – mūsu kontinentā ir karš, ģeopolitiskā realitāte mainās. Un mēs saskaramies ar tādiem izaicinājumiem kā masu migrācija, klimata pārmaiņas un globālā konkurence. Mums nepieciešamas spēcīgas un godīgas attiecības starp mūsu valstīm un starp institūcijām, kas mūs vieno,» viņa teica.
Dānijas premjere ir viena no Eiropas skaļākajām balsīm, iestājoties par nepieciešamību palīdzēt Ukrainai, nepieciešamību atturēt Krieviju no uzbrukuma Rietumiem un nepieciešamību Eiropai nākamo piecu gadu laikā kļūt pašpietiekamai aizsardzības jomā.
Latvijas Radio vaicāja Dānijas vēstniekam Latvijā Mortenam Jespersenam, kas slēpjas zem prezidentūras prioritātes «drošība».
«Dānijai tas nozīmē Eiropas spēju sevi aizstāvēt, ieguldīt transatlantiskajā drošībā, kā arī strādāt pie tā, lai darbs šajā ziņā notiek visā Eiropas Savienībā,» atbildēja Jespersens. «Mēs arī strādāsim pie «ReArm Europe» plāna un plāna «Gatavība 2030». Mums jāpanāk, ka industrijai ir nepieciešamā kapacitāte un nepieciešams, lai valstis iesaistās kopīgos iepirkumos. Atslēgas uzdevums būs pabeigt sarunas par virkni priekšlikumu, kas saistīti ar Eiropas Aizsardzības industrijas programmu.»
Stingrāki noteikumi patvēruma meklētājiem
Drošība Dānijas prezidentūrā gan nav jātulko tikai kā spējas sevi aizsargāt no militāriem draudiem. Eiropas Savienības diplomāti izdevumam «Politico» norādījuši, ka Kopenhāgena centīsies virzīt uz priekšu daudzus no tiem pašiem jautājumiem, ko Frederiksena ir aizstāvējusi iekšpolitikā, un viens no tiem ir arī stingrāki noteikumi patvēruma meklētājiem.
Frederiksena likusi noprast, ka Krievijas draudi un migrācija jāskata kopīgi, jo runa ir arī par ikdienas drošības uzlabošanu.
«Tas nozīmē jaunu un inovatīvu risinājumu meklēšanu, lai novērstu neregulāro migrāciju un Eiropas Savienībā samazinātu jaunu migrantu ierašanos,» skaidro Jespersens. «Turpināsim strādāt pie patvēruma pakta, kas tika pieņemts jau pirms laika, bet ieviešana vēl notiek. Mēs arī turpināsim atbalstīt to, pie kā strādāja Polija, un tā ir migrantu kā politiska instrumenta izmantošana. Mums tas ir jārisina un jānodrošina, ka Eiropas Savienība sniedz rīkus un palīdzību, lai īstenotu nepieciešamos piesardzības pasākumus.»
Dānija kā vienu no darba virzieniem redz tā sauktos migrantu atgriešanas centrus – vietas ārpus bloka robežām, kur migranti, kas vēlas iekļūt Eiropas Savienībā, varētu palikt, kamēr tiek apstrādāti viņu pieteikumi, vai kur viņi varētu tikt izmitināti pēc tam, kad patvēruma pieprasījums ir noraidīts.
Eiropas Savienības paplašināšanās
Drošība, kā norāda vēstnieks, caurstrāvo arī citas prioritātes, tai skaitā Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumu.
Pēc vēstnieka teiktā, Dānija atbalsta paplašināšanos, runājot ne tikai par Ukrainas, bet arī Moldovas, Albānijas un Melnkalnes iestāšanos. Tāpat uzmanība būs pievērsta arī ekonomiskajām reformām jeb konkurētspējai, stiprinot vienoto tirgu, nodrošinot atvērtu tirdzniecības politiku un piegādes ķēžu diversifikāciju.
Atbildot uz jautājumu par to, vai Dānijai ir iespējas ietekmēt Ungārijas un Slovākijas nostāju jautājumos, kuros tās ir pret vairākumu, vēstnieks atzina, ka ceļā noteikti būs šķēršļi un būs pretestība, taču, viņaprāt, Eiropas Savienība ir prasmīga risinājumu un kompromisu atrašanā. ◆
Teksts – RIHARDS PLŪME, Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents, EURANET PLUS, AIGARS SMILTNIEKS, «Rīta Panorāma»
