Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā jaunas skaidras naudas darījumu uzraudzības iespējas Valsts ieņēmumu dienestam (VID), informē Finanšu ministrija.
Ministrijā norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kaut arī samazinās, tomēr ir pietiekami augstā līmenī – 21,4% no iekšzemes kopprodukta. Aptuveni puse no ēnu ekonomikas Latvijā ir “aplokšņu” algas, kas cieši saistīts ar skaidras naudas neredzamo apriti. Nodrošinot skaidras naudas caurskatāmību līdztekus iespējai to salīdzināt ar personu legālajiem ieņēmumiem, iegūs visa sabiedrība – samazinoties ēnu ekonomikai, tiks veicināta godīga konkurence uzņēmēju starpā un darba ņēmējiem palielināsies sociālās aizsargātības līmenis. Savukārt, palielinoties nodokļu ieņēmumiem, valsts vairāk spēs nodrošināt sabiedrības vajadzības.
Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka šobrīd tiek veidoti grozījumi normatīvajā regulējumā, precizējot veidu, kā informācija tiek nodota VID. Tie paredz kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm pienākumu sniegt informāciju par klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kuru apjoms vienā darījumā pārsniedz noteiktu summu. Finanšu iestādēm būs jāiesniedz informācija par skaidras naudas iemaksām 750 eiro vai vairāk (vienā darījumā) un par skaidras naudas izmaksām 1500 eiro vai vairāk, ko VID izmantos kā vienu no rādītājiem analīzes vajadzībām.
Iemaksas robeža 750 eiro noteikta, ņemot vērā faktu, ka riski skaidras naudas ievietošanai finanšu sistēmā ir nozīmīgāki. Tādējādi arī skaidras naudas iemaksas darījuma robeža ir noteikts zemāka ar mērķi efektīvāk identificēt nezināmas izcelsmes naudas līdzekļus, tas ir, ja persona iemaksā savā kontā naudas līdzekļus, kas pārsniedz darba devēja vai pašnodarbinātā deklarētos ienākumus VID.
Savukārt skaidras naudas izmaksu darījumu apjoms 1500 eiro apmērā ir noteikts augstāks, ņemot vērā, ka finanšu sistēmai jau ir zināma naudas līdzekļu izcelsme, un tādējādi šeit ir varbūtēji zemāki riski naudas izcelsmei. Attiecīgi par skaidras naudas izmaksām lielākā uzmanība tiks pievērsta mazo uzņēmumu un to valdes locekļu kontiem, lai kopsakarā ar risku analīzi un uzņēmuma atrašanos ārpus A reitinga tiktu novērtēta iespējamo līdzekļu ieguve “aplokšņu” algu maksāšanas riskiem.
Kredītiestādes datus iesniegs Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), kas tos elektroniski pārsūtīs VID, kas šos saņemtos datus izmantos nodokļu nomaksas uzraudzības vajadzībām un risku izvērtēšanai, analīzē, sasaistot tos ar citiem iespējamiem riska indikatoriem. Šādas plānotās izmaiņas izriet no valdības pieņemtā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna un kopējiem centieniem padarīt skaidras naudas apriti caurspīdīgāku, lai mazinātu tā dēvēto “aplokšņu” algu izmaksas un ieņēmumu slēpšanu. Plānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus.
Saskaņā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas aplēsēm, nosakot skaidras naudas iemaksas darījumu robežu no 750 eiro, viena mēneša laikā FID un VID iegūtu informāciju par aptuveni 28 000 fiziskām personām, kas iemaksājušas ap 43 miljoniem eiro, un aptuveni 18 000 juridiskajām personām, kas kontos iemaksājušas ap 83 miljoniem eiro. Tāpat, pēc kredītiestāžu aplēsēm, viena mēneša laikā skaidras naudas izmaksas virs 1500 eiro veic aptuveni 3 800 privātpersonu, kopumā izņemot ap 23 miljoniem eiro, un ap 540 uzņēmumu, kas izņem ap 60 miljoniem eiro.
Ministrija uzsver, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem šis regulējums neradīs nekādus jaunus papildu pienākumus vai ierobežojumus, jo arī turpmāk personai būs tiesības brīvi rīkoties ar saviem skaidras naudas līdzekļiem. Tāpat regulējums neradīs nekādas sekas iedzīvotājiem, kuri saņem un deklarē legālus ienākumus.
Informāciju VID saņems no kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm, nevis no to klientiem. Klientam nebūs automātiski jāsniedz paskaidrojums VID par katru tā veikto iemaksas vai izmaksas darījumu. Tāpat nav plānota personu plaša individuāla kontrole, jo datu apmaiņa kalpos par vienu no elementiem mērķtiecīgai risku izvērtēšanai, lai konstatētu ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Praksē tas nozīmē, ka tie, kuri savu saimniecisko darbību organizē caurspīdīgi un godprātīgi vai gūst ienākumus, par kuriem VID jau ir informēts, nesaskarsies ar papildu administratīvu slogu vai pienākumu iesniegt skaidrojumus.
Minētais izriet no apsvēruma, ka VID saņemto informāciju izvērtēs kopsakarībā ar citu tā rīcībā esošo informāciju par konkrēto nodokļu maksātāju. Tādējādi padziļināti tiks izvērtētas tikai tās situācijas, kad, salīdzinot ar VID rīcībā esošo informāciju, piemēram, deklarētajiem ienākumiem vai uzņēmuma apgrozījumu, radīsies aizdomas par būtiskiem nodokļu nenomaksas riskiem. Šādos gadījumos var tikt lūgts skaidrot konkrētas nesakritības vai labprātīgi deklarēt līdz šim nedeklarētus ienākumus. Ja nodokļu maksātājs pamatojumu nesniegs, VID būs tiesības uzsākt nodokļu administrācijas pārbaudi.
Latvija ar šīm izmaiņām pievienojas starptautiskajai tendencei arvien vairāk apmainīties ar finanšu informāciju, kurai ir izšķiroša nozīme cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Līdzīgs regulējums ar zemu skaidras naudas deklarēšanu ir spēkā vairākās citās Eiropas Savienības valstīs, kur uzraudzības iestādes pastiprināti pievērš uzmanību darījumiem, kas potenciāli var norādīt uz nedeklarētiem ienākumiem vai nelegālu līdzekļu izcelsmi. Vienlaikus šobrīd Latvijā netiek plānoti skaidras naudas izmantošanas ierobežojumi privātpersonām vai aizliegumi turpināt uzkrāt skaidru naudu, norēķināties ar to un iemaksāt to kontā.
