Bauskas novada pašvaldība jau otro gadu mēģina izlavierēt starp diviem viedokļiem – daļa sabiedrības ir par līdzenu un īsu zālienu, bet citi – par kuplām, ziediem piepildītām pļavām.
Lai arī Bauskas pilsētas centrā teritorijas izpļauj regulāri, tomēr ir puķes, kas atrod iespēju uzplaukt arī šādās vietās un priecēt garāmgājēju skatus. Tiesa, šīs pļavas visbiežāk tūlīt arī nopļauj ar visu ziedu krāšņumu, un tas izraisa negatīvu reakciju no iedzīvotāju puses.
Aplikācijā pieprasa
«Zālainajā laukumā pie lielveikala «Rimi» ziedi un augi veido ļoti skaistu skatu, kāds varētu būt arī Bauskas pilsētas pašvaldības kopjamajās teritorijās citviet, bet biežā pļaušana neļauj šādam skaistumam veidoties. Kāpēc Bauskas pilsētā nepieļauj ideju par pļavas skatu veidošanu kaut uz neilgu laiku?» vaicā «Bauskas Dzīves» lasītājs.
Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska norādīja, ka jau atbildes došanas laikā pļava privātīpašumā ir nopļauta. «Ir skaisti, ja ir šāds risinājums, bet Bauskas sabiedrība to nepieņem. Kā pašvaldība mēģinām iedzīvotājus radināt pie nepļautām pļavām dažās vietās. Darām to upju krastos, kur ir apgrūtināta pļaušana un lai saglabātu bioloģisko daudzveidību. Ar pateicību neesam saskārušies, tikai nopēlumu. Aplikācijā redzam, ka ir ziņojumi, kur ir jānopļauj, kur zāle traucē u. tml. Pašvaldības noteikumi nosaka, cik lielai zālei jābūt – 20 centimetri. Eksperimentējam ar pļavām pie upes. Grozot saistošos noteikumus, varētu paredzēt bioloģisku pļavu saglabāšanu.»
Eksperimentē Likvertenos
Pašvaldība jau iepriekš rīkojusi eksperimentus ar pļavām.
«Bauskas apvienībā pagājušajā gadā pļavu ar skaistiem ziediem iesēja Vecsaules pagastā Likvertenos pie valsts ceļa. Izpildījums ir veiksmīgs, kad zied magones un rudzupuķes – viss ir ļoti skaisti. Tagad, kad ir noziedējis, skats ir ne pārāk estētisks. Bija laba atsaucība, bet ir citi, kas sūdzas, ka šīs pļavas vairo gliemežus. Nav viennozīmīga atbalsta vienam vai otram variantam,» informē L. Vasiļauska.
Papildina Bauskas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone: «Pilsētvides sapulcē, kur piedalījās dārzniece Allija Dzidruma, skatījāmies Igaunijas pieredzi, kā viņi ar pilsētas pļavām darbojas. Daļa veidota ar stādīšanu, nevis sēšanu, iestādot daudzgadīgus augus, lai pļava būtu estētiska. Ar projektu atbalstu pļavās lielu naudu ieguldīja. Tur, kur nebija ieguldīta liela nauda, bija uzliktas plāksnītes, ka tā ir bioloģiskā daudzveidība.»
Melns līdz zemei
Tieši Bauskas pilsētā iedzīvotājus uztrauc līdz zemei nopļautā Mūsas upes pludmale, kas pēc pļaušanas izskatījās melna. «Pērn Bausku izpostīja vētra, bet tagad pēdējo pilsētas skaistumu – dabisko pļavu dabas parkā pie Mūsas – izposta pašvaldība ar sistemātisko zāles pļaušanu. To, ka zāle ir jāpļauj, nenoliedzu, bet to darīt vajadzētu retāk, jo dabisko pļavu augi nepaspēj izaugt, izziedēt un izsēt sēklas ataugšanai. Vēl pirms pāris gadiem upes malā auga raspodiņi, skābenes, pēterpogas, pelašķi, laimiņš, madaras, nokarenais sunītis, margrietiņas un citi augi. Saraksts ir milzīgs. Pļava ziedēja un priecēja acis visās krāsās. Bites skrēja pa ziediem. Varēja ievākt ārstniecības augus. Tagad uz Jāņiem nebija nevienas jāņuzāles. Ir pazuduši zvirbuļi, jo viņiem nav augu sēklu, ar ko baroties. Ir izjaukta dabiskā ekosistēma, un drīz te paliks triju veidu mauriņa zāle kā futbola laukumā. Vai tiešām nevar pļaut pļavu retāk, lai ļautu augiem vairoties, vai arī pļaut tikai daļu pļavas?» vaicā baušķeniece.
Situāciju raksturo Bauskas apvienības pārvaldes vadītājas vietniece Dace Šķiliņa: «Iedzīvotāju domas par to, cik bieži ir jāpļauj pašvaldībai piederoši īpašumi, dalās. Par upes malu pļaušanu gribu teikt, ka pļaujam zāli regulāri tikai vietās, kuras iedzīvotāji izmanto kā sabiedriskās atpūtas vietas ar iespēju peldēties, kur notiek kultūras un sporta norises. Līdz upei zāli neizpļaujam, un vietās, kuras neizmanto aktīvi, pļaujam reizi vai divas reizes gadā. Ir vietas, kur nepļaujam. Mums ir jāieklausās iedzīvotāju vēlmēs. Ja viņi izmanto šo vietu kā sabiedriskās atpūtas vietu, jāpadara darbs, lai vieta būtu sakopta.»
Zaļā kartēšana
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks norāda, ka iedzīvotāju attieksme ir diametrāli pretēja, bet pašvaldība mēģina meklēt risinājumus: «Pavasarī bija jautājumi, kāpēc zāle nav nopļauta un savākta. Mēs varētu sadarbībā ar iedzīvotāju padomēm plānot pļavu vietas un rīkot kartēšanu – ko pļaujam un cik bieži. Tikai pēc tam nesūdzamies, ka zāle nav nopļauta, sagrābta un aizvesta.»
Kā norāda pašvaldības vadītājs – skaistas pļavas pašas tikai dabīgi neveidojas, ir jāpērk un jāiestrādā dārga sēkla, lai tādu izveidotu. «Kad puķes ir noziedējušas, jāļauj nogatavoties sēklām, un tikai tad var pļaut. Nopļautais ir jāsavāc, citādi zem nopļautā vairosies gliemeži. Garu zāli nopļaut un izvest ir dārgāk, nekā regulāri pļaut. Tāpēc ir iedzīvotāju padomes – lai aptaujā iedzīvotājus un noskaidro atbalstu, un tad var pirkt zālāju sēklas pašvaldības īpašumiem. Tā varam mēģināt īstenot zaļināšanu.»
Kā atgādina A. Mačeks, novadniekiem nav vienota viedokļa: «Sabiedrība pavasarī uzdeva jautājumu, kāpēc nepļauj, tagad prasa, kāpēc pļauj. Mēs varam projektus īstenot, bet vai sabiedrība tos pieņems? Ir uzrunāts viens no programmatūras uzturētājiem, kas varētu uztaisīt kartējumu, kur pļaus, cik bieži. Augustā runāsim, cik tas maksās, lai varētu kartēšanu izmantot visā novadā, iesaistot iedzīvotāju padomes un iedzīvotājus. Pa ziemu plānots šo procesu sakārtot un noskaidrot, cik tas maksās.»
Foto – Pie Mūsas Bauskā vienā pusē palicis zālājs, kuru nopļāva pavasarī, bet otrā pusē zāle nopļauta līdz zemei. Aculiecinieka foto.
