Valdība nav oficiāli lūgusi pašvaldības domāt par taupības pasākumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzina Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA).
Lai arī oficiāli neviens nav aicinājis pašvaldības taupīt, kaut kādi vēji tiek justi, atzina politiķis. Tāpēc pašvaldība ir apkopojusi vairākus iespējamos risinājumus. Ar laiku gan plānots tos konkretizēt. Ratnieks, kuram vicemēra amatā uzticēts risināt drošības, īpašumu, mājokļu un vides jautājumus, cer, ka netiks taupīts uz investīciju budžeta rēķina, jo tikai ar šādu finansējumu pilsēta varot attīstīties.
Kādus pakalpojumus pašvaldībā gan varētu mazināt, sacīja Ratnieks, gan neprecizējot, par ko ir runa. “Koalīcijai lēmumi kopīgi, bet sāpīgi priekšā,” norādīja politiķis.
Rīgā tiek domāts arī par birokrātijas mazināšanas risinājumiem, jo viss, kur var ieekonomēt, būs jādara. Birokrātijas mazināšanas iespējas tiek saskatītas departamentos, pārvaldēs, kā arī izglītības un sociālajā jomā, pastāstīja vicemērs.
Komentējot siltuma tarifus Rīgā, Ratnieks atklāja, ka siltuma tarifi esot cēlušies, jo “radusies konkurence ar privātajiem spēlētājiem”. Sanāk, ka, jo lielāka konkurence, jo dārgāk maksā, norādīja Ratnieks, piebilstot, ka konkurence vajadzīga pretējam procesam – lai cilvēki mazāk maksātu.
Tikmēr, domājot par attīstības projektiem, politiķis norādīja, ka Centrāltirgu ir skāris laika zobs. Tāpēc Ratnieka un Nacionālās apvienības mērķis būs veidot modernu centrāltirgu, piesaistot dažādas investīcijas. Summas nepieciešamas ļoti lielas, un darba ir ļoti daudz. No opozīcijas nākot priekšlikumi par publisko – privāto partnerību, un Ratnieks neredz problēmu tirgu uz kādu laiku nodot privātiem investoriem – līdzīgi kā Āgenskalna un Matīsa tirgū.
LETA jau vēstīja, ka nozaru ministrijām līdz 30.jūnijam bija jāiesniedz priekšlikumi 150 miljonu eiro izdevumu samazināšanai.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), ka nozaru ministrijas ir izpildījušas valdības doto uzdevumu, iesniedzot kopumā 250 priekšlikumu izdevumu samazināšanai, lai veicinātu publiskā sektora efektivitāti, stiprinātu valsts fiskālo noturību un vienlaikus mazinātu administratīvās izmaksas.
Finanšu ministrijā informē, ka nozaru ministrijas ir sagatavojušas priekšlikumus, kas skar atlīdzības, subsīdiju, preču un pakalpojumu, kā arī citu izdevumu samazināšanu.
Atbilstoši 2026.gada budžeta izstrādes grafikam informatīvais ziņojums par izdevumu samazināšanu un pārskatīšanu tiks iesniegts Ministru kabinetā līdz 19.augustam.
Foto: LETA
