Bauskas novada domes deputātu jaunajam sasaukumam jālemj par Pamūšas pamatskolas un Zālītes pamatskolas apvienošanu, līdz 2027. gadam izveidojot vienotu izglītības iestādi – Mežotnes pamatskolu.
Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē 16. jūlijā vairākums deputātu atbalstīja lēmumprojektu «Par Bauskas novada pašvaldības izglītību iestāžu «Pamūšas pamatskola» un «Zālītes pamatskola» apvienošanu, izveidojot speciālās izglītības iestādi «Mežotnes pamatskola»». Tiesa, deputāti aicināja Finanšu komitejā un domes sēdē sniegt papildu informāciju.
Bauskas novada Izglītības nodaļas vadītāja Baiba Šumina informēja, ka speciālās izglītības tīkla izvērtējumā norādīts – Bauskas novadā ir jāizveido viena speciālās izglītības iestāde. Tāpēc izskatīti vairāki varianti un pieņemts lēmums veidot izglītības iestādi bijušās Mežotnes sākumskolas telpās.
Reizē ar saukļiem par nepieciešamu pieejamu infrastruktūru un modernu mācību vidi B. Šumina norādīja, ka būs iespēja piesaistīt 386 468 eiro fondu līdzekļus, ko novads neiegūtu, ja atteiktos lemt par vienas skolas veidošanu.
Tāpēc pieņemts lēmums abas skolas apvienot, lai ar 2027. gada 1. jūniju var sākt darbu Mežotnes pamatskola, kurā būs speciālās izglītības programmas bērniem ar garīgās veselības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem un smagiem attīstības traucējumiem, kā arī profesionālās pamatizglītības programmas.
Līdz 2026. gada 1. oktobrim direktoriem jāinformē iestāžu personāls par reorganizācijas procesa sākšanu. Savukārt Bauskas novada Izglītības nodaļai līdz 2026. gada 1. septembrim ir jāsagatavo Zālītes un Pamūšas pamatskolu reorganizācijas plāns, un nodaļas vadītājai līdz 2027. gada 1. maijam jāsagatavo Mežotnes pamatskolas nolikums. Līdz 2027. gada 1. februārim jāizveido reorganizācijas komisija, kas strādās līdz 2027. gada 31. maijam. Procesu kontrolēs Bauskas novada domes priekšsēdētājs.
Bauskas novada Izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja Aija Spriņķe informēja, ka aptaujās lielākā daļa vecāku un pedagogu piekrituši pārcelties uz Mežotnes pamatskolu. Pašlaik kopējais izglītojamo skaits skolās esot apmēram 150 un skola arī esot plānota 150 izglītojamajiem.
Deputāts Bruno Bahs apgalvoja, ka savulaik Iecavas novads lepojās ar Zālītes speciālo pamatskolu un pedagogu darba rezultāti bija augstvērtīgi.
A. Spriņķe pauda, ka mērķis ir nepazaudēt pedagogu kolektīvu. «Zālītes pamatskolā pamatā strādā speciālisti no Iecavas pilsētas un pagasta, tāpēc vienojāmies, ka pašvaldība nodrošinās transportu no Iecavas, lai nepazaudētu personālu. Pati biju skolā, runāju ar pedagogiem un tehnisko personālu. Varu apliecināt, ka izpratne bija ļoti laba,» sacīja A. Spriņķe.
Deputāts Raitis Ābelnieks piebilda – no valdības saņemtas norādes, ka tad, ja saglabās divas speciālās skolas novadā, vienai no tām saimnieciskos izdevumus pašvaldībai nāksies apmaksāt pašai, kamēr pašlaik gan pedagogu samaksu, gan saimnieciskos izdevumus nosedz valsts.
«Abi internāti ir pārpildīti. Bērni salikti kā siļķītes konservu bundžā. Tagad ir valsts uzstādījums ar draudiem noņemt finansējumu saimnieciskajiem izdevumiem. Mums to nevajag. Naudas pietrūkst visās nozarēs, ieskaitot izglītību. Par to ir ilgi un detalizēti diskutēts. Tas nav fiksais variants, tas ir ļoti apsvērts lēmums ar vajadzību,» uzskata R. Ābelnieks.
«Dzirdu par naudu, struktūru un fondu projektiem, bet nedomājam par bērniem. Es neatbalstīšu šo projektu. Esmu ļoti skeptisks,» pauda B. Bahs.
A. Spriņķe norādīja, ka var mēģināt slēgt abas iestādes un pāriet uz iekļaujošo izglītību pilsētu skolās, bet diez vai tas būšot labāk. «Klasē nevar būt vairāk par četriem izglītojamiem ar speciālām vajadzībām. Zinām, cik grūti ir strādāt klasēs ar šādu bērnu sastāvu, un kāds ir ieguvums bērniem, ja pedagogs nevar stundā koncentrēties uz konkrēta līmeņa sniegumu, bet gan jākoncentrējas uz trīs dažādu līmeņu izglītojamo prasmēm un zināšanām. Tāpēc aizstāvam vajadzību par šādu izglītības iestādi, kur pedagogu prasmes un mērķa grupa ir vienmērīgāka, nav tik atšķirīga kā iekļaujošā klasē,» skaidroja A. Spriņķe.
Deputāts no Gailīšu pagasta Agris Mustermanis pauda, ka viņu uztrauc, kas notiks ar cilvēkiem, kuri tagad uz Pamūšas skolu dodas kājām vai brauc ar velosipēdu. «Vai tiešām 89 procenti personāla ir gatavi turpināt darba attiecības? Vai cilvēki varēs aiziet kājām uz Mežotni? Man ir duāls viedoklis par to,» tā A. Mustermanis.
«Nav tā, ka izdomājām un ielikām šos 89 procentus. Personīgi runājot ar pedagogiem – viņi ļoti vēlas sniegt labu un atbilstošu izglītību jaunā un modernā iestādē. Kā pašvaldība centīsimies atbalstīt pedagogu nokļūšanu uz darbavietu un mājās,» atbildēja B. Šumina.
«Zālītes pamatskola ir izvietota nelielā ēkā, bērni atrodas saspiestās telpās. Mācību procesam ir pietiekami telpu resursi, bet internāts neatbilst prasībām,» precizēja A. Spriņķe.
Deputāts Mārtiņš Cimermanis norādīja – saņemta informācija, ka apmēram 40 bērni, kas mācās speciālajās programmās, apmeklē citu novadu skolas. «Vai varam cerēt, ka bērni, kas brauc citur, brauks tagad pie mums?» vaicāja M. Cimermanis. «Tieši tā,» apgalvoja A. Spriņķe. Tiesa gan, ja tagad divās speciālajās skolās ir 150 skolēni un apvienotajā skolā būs 150 vietas, kur liks vēl 40 bērnus, nav skaidrs.
Mežotnes skolas ēkas pārbūvei ir izsludināts iepirkums, rezultātus drīz plānots publiskot. «Piedāvājumi bija ļoti cerīgi. Projektam plānotās izmaksas ir maksimums divi miljoni, bet piedāvājumi no pretendentiem ir mazāki,» atklāja A. Spriņķe. «Vai vajadzēs pašvaldības līdzekļus?» vaicāja deputāts Jānis Rumba. «Nākamajā gadā vajadzēs,» apstiprināja B. Šumina.
Deputāti tomēr pieprasīja nākamajām sēdēm plašāku prezentāciju par šo jautājumu un iespēju tikties ar vecākiem un pedagogiem. «Direktori pārstāvēs pedagogus,» pauda deputāte un Iecavas vidusskolas direktore Solveiga Lineja. «Izglītības nodaļas kompetencē atstājam, ko aicināt uz nākamo komitejas sēdi,» norādīja Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Inita Nagņibeda.
Finanšu komitejas sēde plānota 24. jūlijā, domes sēde – 31. jūlijā.
