Valsts kontrole ir aicinājusi nodrošināt taisnīgu samaksu, nevis ierobežot skolu direktoru pedagoģisko darbu, aģentūrai LETA uzsvēra Valsts kontrolē, komentējot valdībā atbalstītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas skolu vadībai liedz bērnu mācīšanu skolās.
Valsts kontrole skaidro, ka iestāde 2018.gadā revīzijā “Kā organizē un apmaksā pedagogu darbu Latvijā?” vērtēja pedagogu samaksas sistēmas efektivitāti pašvaldībās un rezultātā aicināja nodrošināt pedagogiem taisnīgu samaksu par virsstundām tā, kā to paredz Darba likums jebkuram strādājošajam.
“Mūsu uzmanības fokusā bija darba tiesību ievērošana – vai pedagogu darba laiks uzskaitīts korekti un vai pienācīgi apmaksāts virsstundu darbs,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.
2018.gadā Valsts kontrole ieteica saskaņot pedagogu darba samaksas reglamentāciju ar vispārējiem darba tiesību normatīvajiem aktiem un mainīt mērķdotācijas aprēķina periodu, lai pedagogi savlaicīgi saņemtu informāciju par atalgojumu, atgādina revidenti. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šo jautājumu risināšanu uzsākusi vien nesen, piebilst Valsts kontrolē.
Revidenti uzsver, ka nav snieguši ministrijai ieteikumu par administratīvā personāla administratīvā un pedagoģiskā darba proporcionālo sadalījumu, jo atbilstības revīzijas formāts šādu vērtējumu neietver. “Valsts kontrole konstatēja, ka normatīvo aktu izstrādātājs jau toreiz nebija noteicis leģitīmu mērķi, kāpēc vispār jānosaka pedagoģiskā darba slodzes ierobežojumi,” skaidro Erdmanis.
Jau vēstīts, ka šā gada 25.jūnijā valdībā pieņemti IZM virzītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par pedagogu darba samaksu.
Ar šiem noteikumiem mainīta kārtība, kā organizē un apmaksā papildu pedagoģisko darbu izglītības iestāžu direktoriem, vietniekiem un citiem pedagoģiskajiem darbiniekiem. Šobrīd noteikumi ļuj veikt papildu pedagoģisko darbu līdz septiņām stundām nedēļā ar atsevišķu samaksu.
Taču, kā skaidrojot izmaiņu nepieciešamību iepriekš norādīja IZM, Valsts kontrole esot konstatējusi, ka šāda prakse neatbilst Darba likuma prasībām un rada risku pedagogu pārslodzei.
Pašreiz Valsts izglītības informācijas sistēmas dati liecina, ka tikai 3,8% pedagogu veic darba stundas, kas pārsniedz normālo darba laiku, tostarp izglītības iestāžu vadītāji un viņu vietnieki.
Valdības pieņemtās izmaiņas paredz, ka no 2027.gada septembra šie papildu pienākumi tiks iekļauti normālā darba laika ietvarā, nepieļaujot darba stundu pārsniegšanu virs 40 stundām nedēļā un nodrošinot virsstundu darba apmaksu atbilstoši likumam. Izglītības iestāžu vadībai un dibinātājiem līdz tam būs jāpielāgojas jaunajām prasībām un jāizvērtē vadītāju, vietnieku, metodiķu, sporta organizatoru, izglītības iestāžu bibliotekāru “lietderība izglītības iestādes darbībā”, norādījusi IZM.
Raidījums “TV3 Ziņas” iepriekš vēstīja, ka šāds lēmums izpelnījies skolu vadītāju neizpratni – viņi uzskata, ka no šāda ierobežojuma varētu ciest gan viņu profesionālās prasmes, gan skolēni, jo skolu vadība bieži vien stundu vadīšanā iesaistās arī, lai kompensētu pedagogu trūkumu.
Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) solījusi turpināt dialogu ar nozari jautājumā par skolu vadības darba pienākumiem un samaksas nosacījumiem.
Melbaŗde piekrīt viedoklim, ka skolu direktoriem un vietniekiem ir jābūt iespējai vadīt mācību stundas, tādējādi saglabājot ciešu saikni ar pedagoģisko procesu, uzņemoties īpašu lomu skolas kā mācīšanās organizācijas veidošanā.
Pēc ministres teiktā, IZM atbildīgās amatpersonas ir rīkojušās juridiski korekti, novēršot nepilnības Ministru kabineta noteikumos par pedagogu darba samaksu. Tomēr vienlaikus ir izpalicis plašāks dialogs ar skolu vadību par pieņemtajiem grozījumiem, un jautājumu pēc būtības ir jāatrisina – jāizveido tiesiski korekts ietvars, kas ļauj skolas vadībai apvienot administratīvās funkcijas ar pedagoga darbu savā skolā, tai pat laikā nodrošinot, ka tas pēc iespējas tiek veikts normālā darba laika ietvaros.
