Vasara beidzot ieskrējusies, arī Bauskas novada upju un ezeru krastos parādās aizvien vairāk peldētāju. Drošība uz ūdens un biežākie noslīkšanas cēloņi ir tēmas, par kurām jārunā, jo tikai pagājušajā nedēļas nogalē vien Latvijā noslīkuši trīs cilvēki, tostarp viens Bauskas novadā. Šogad glābēji no ūdenstilpnēm valstī izcēluši kopumā 70 noslīkušos. Kādas novadā ir peldvietas un kas ir cēloņi traģiskajiem peldēšanas negadījumiem?
Biežāk slīkst alkohola reibumā un pārdrošības dēļ
Sīkāk drūmo slīkšanas statistiku «Bauskas Dzīvei» komentē Irita Slavinska, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore:
– Šovasar turpinās bēdīgā statistika noslīkušo ziņā. Salīdzinājumam – 2024. gadā visā Latvijā no ūdenstilpēm tika izcelti 102 bojāgājušie, no kuriem 56 – peldsezonas laikā (no 15. maija līdz15. septembrim). Zemgales reģionā pērn izcelti 12 bojāgājušie, tostarp četri peldsezonā. Bauskas novadā 2024. gadā VUGD nebija reģistrējis nevienu gadījumu, kurā būtu nepieciešams izcelt bojāgājušo no ūdens.
Savukārt šogad līdz 22. jūlijam visā valstī no ūdenstilpēm izcelti jau 70 bojāgājušie, no kuriem 26 – peldsezonas laikā. Zemgalē šogad kopumā izcelti 15 bojāgājušie, tostarp pieci no tiem – peldsezonas periodā. Bauskas novadā bijuši jau četri gadījumi, kuros VUGD izcēlis bojāgājušos no ūdenstilpēm.
Visbiežāk traģiskie negadījumi uz ūdens notiek trīs galveno iemeslu dēļ: peldēšanās alkohola reibumā, kad cilvēkam ir traucēta apziņa un viņš neapdomīgi riskē, tajā pašā laikā viņam ir samazināta koordinācijas spēja un reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu ir aizpeldējis. Otrs – pārdroša uzvedība un risku neapzināšanās (piemēram, lēkšana nepārbaudītās vietās), trešais – drošības prasību ignorēšana laivojot vai peldoties – piemēram, glābšanas vestes nelietošana.
Lai šādus traģiskus gadījumus novērstu, iedzīvotājiem ir jāievēro elementāri drošības pasākumi – nepeldēt reibumā, izvērtēt savas spējas, peldēties tikai oficiālās un drošās peldvietās, izmantot glābšanas vestes un uzmanīt bērnus. Īpaši svarīgi ir arī nepeldēties vienatnē. Ja pie mājas ir dīķis vai baseins, tas jānorobežo, lai mazi bērni tiem netiktu klāt.
Ja uz ūdens izveidojas bīstama situācija, jāatceras – palīdzības sniegšana slīkstošam var būt bīstama arī pašam. Tādēļ iespēju robežās palīdzība jāsniedz no krasta, izmantojot peldošu priekšmetu vai virvi. Nelaimes gadījumā nekavējoties jāzvana uz tālruni 112. Aicinām izmantot lietotni “112 Latvija”, kas ļauj glābējiem uzreiz redzēt izsaucēja atrašanās vietu.
Glābēji jāsagaida un jāparāda precīza cietušā atrašanās vieta – tas var būt izšķiroši cilvēka dzīvības glābšanā.
Vislabprātāk – Vecumnieku ezerā
ANITRA, kura dzīvo Iecavas pagastā, vērtē, cik iekārtotas un atbilstīgas ir Bauskas novada peldvietas:
– Esmu regulāra peldētāja upēs un ezeros vasarā, kad nav pieejams Bauskas peldbaseins. Novadā man īsti laba un arī pienācīgi iekārtota liekas tikai viena peldvieta – Vecais ezers Vecumniekos. Esmu gan pamēģinājusi dažādas peldvietas novadā.
Mēmeles krasti ir neērti ieiešanai ūdenī, Mūsa ir sekla un aizaugusi, Iecavas upe peldamajās vietās liekas sekla un ar piesārņotu ūdeni. Labākas ir vietas Lielupē pretī Ziedoņiem un pie Mežotnes pils, sevišķi tad, ja ūdens līmenis ir pienācīgi augsts. Turklāt upju krasti nav regulāri kopti, te nav uzstādīti ne pienācīgi soliņi, ne pārģērbšanās kabīnes vai ierīkoti izkustēšanās laukumi aktīvākiem peldes meklētājiem. Man paticis peldēt arī Valles ezerā, kur tagad plāno labiekārtot krastmalu.
Man žēl, ka izklausās pēc «viss ir slikti», tomēr esmu bijusi novados, kur tuvumā ir tikai viens ezers vai pat mākslīgi veidots karjers, tomēr pie tā ierīkotas vairākas atpūtas un peldu vietas. Mums ir tik daudz upju, bet peldvietas nav ne koptas, ne iekārtotas. Šķiet, te joprojām ir darbs vides attīstības speciālistiem pašvaldībā.
Stratēģija nogūla atvilktnē
Biedrības «Peldēt droši» dibinātāja Zane Gemze ir pārliecināta, ka slīcēju skaitu veicina „pelēkās zonas prevencijā”, viņa komentē:
– Latvija ilgstoši ieņem pirmo un vadošo vietu Eiropā slīcēju skaitā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Biedrība darbojas astoņus gadus, un mēģinām atminēt mīklu – kāpēc tā? Skatāmies uz citu valstu un Pasaules veselības organizācijas pieredzi.
Mums ir pelēkās zonas prevencijā. Pirmais ir bērnu peldētapmācība un otrais – sabiedrības izglītošana. Izglītošana ne tikai kā informatīvas kampaņas, bet arī noteikumi un likuma punkti. Kopā ar Latvijas Peldēšanas federāciju izstrādājām noslīkšanas novēršanas stratēģiju, bet stratēģija nogūla ierēdņu atvilktnēs. Igaunijas piemērs rāda, ka to var izdarīt. Ja mums pavasarī bija 40 noslīkušo, igauņiem bija astoņi. Tagad mums ir 70.
Bērnu apmācībā nav rezultāta, jo nav regulāras mācības ar pārbaudījumu beigās. Mūsu programmā ir ne tikai fiziska peldēšana, bet ir arī drošības aspekts – kā novērtēt situāciju, vai var peldēt. Mācām bērniem izvērtēt, vai peldvietas ir drošas. Pašvaldība izsludina konkursu, mēs piesakāmies vadīt apmācību, pēc kuras cilvēki aiziet ar pavisam citu sajūtu. Tas ir jāintegrē sporta sistēmā, mācību stundās.
Attēlos- Vecais ezers Vecumniekos tiek atzīts par īsti labu un arī pienācīgi iekārtotu peldvietu. Foto no visit.bauska.lv arhīva.
