Ceturtdien, 31. jūlijā, Bauskas novada domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu par Bauskas pilsētas pamatskolas direktora Jāņa Rumbas atbrīvošanu no amata.
Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs informēja, ka šī gada 2. jūlijā saņemts iestādes direktora Jāņa Rumbas iesniegums ar lūgumu izbeigt darba tiesiskās attiecības (saskaņā ar darba likuma 114. pantu) pusēm savstarpēji vienojoties. J. Rumba direkotra amata pienākumus pildīja no 2009. gada 27. augusta.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks pateicās J. Rumbam par izglītības iestādes ilgo vadīšanu. „Skolā viss noticis tikai uz labu. Paldies par uzdrīkstēšanos un gribēšanu šādas lietas darīt, jo gana neviegls darbs ir skolās, ņemot vērā, ka skolēniem tiesību ir ļoti daudz, bet pienākumu maz. Vecāku uzstādījumi un visas pārējās lietas ir sarežģītas un grūtas. Cepuri nost, kas veic šo darbu! Paldies Jāni!” sacīja A. Mačeks.
Vienlaikus I. Romānovs pavēstīja, ka 30. jūlijā noslēgusies pieteikšanās uz izsludināto Bauskas pilsētas pamatskolas direktora vakanci. Izdots rīkojums par konkursa komisijas izveidi un ar konkursa komisijas priekšsēdētāju Aivaru Mačeku ir vienošanās, ka pirmā atlases kārta, kas būs dokumentālā pārbaude, tiks organizēta otrdien, 5. augustā.
15. augusts būs Jāņa Rumbas pēdējā darbdiena. „Bauskas Dzīvei” J. Rumba apliecināja, ka ir nolēmis doties pelnītā atpūtā.
Viņš pastāstīja, ka 35 gadus nostrādājis pamatskolā, bet 16 gadus bijis direktors. J. Rumba atzīst, ka šo gadu laikā pamatskola ir ļoti attīstījusies. „Izglītības iestāde ir renovēta, no viena gala līdz otram izremontēta, būtībā jau prasās no viena gala atkal kaut ko pielabot. Aprīkota ar datortehniku, interaktīviem ekrāniem. Tagad būs arī pieejamība, šobrīd tiek būvēts lifts – šahta ir izrakta un pats lifts tiek stellēts. Tiešām, ja būs tādi bērni, kam būs nepieciešamība pārvietoties ar liftu, tas skolā būs nodrošināts. Pagaidām mums ir šādi divi skolēni. Iespējams, priekšdienās vēl būs kādi un labi, ka ir skola, kurā pieejamības jautājumi atrisināti,” spriež J. Rumba.
Pašam vēl gan ir vēlme izdarīt vēl kaut ko, taču saprot, ka katram pienāk tas laiks, kad jādod citam vieta, kas varbūt ir jaunāks, inovatīvāks. „No mūsu kolektīva būtu tādas personas, piemēram, direktora vietniece Iveta Semjonova, bet viņa nevēlas. Gadās jau arī pārsteigumi, ka uzrodas kadri no citām pašvaldībām. Te no vietējiem jau milzīga konkurence nav. Atalgojums tik liels kā tagad, iepriekš man nekad nav bijis, divi tūkstoši eiro uz papīra, tiesa ir jau vēl atvilkumi un gala summa nav tik liela. Ir bijuši gadi, kad direktoriem alga bija mazāka kā pedagogiem. Taču direktoram ir liela atbildības nasta,” norāda J. Rumba.
Viņš papildina, ka skolas vadītājam jābūt lietas kursā par visu un visu laiku. Pašam arī atvļinājumi ir iekrājušies. Piemēram, ja ir remonti, tad jābūt klāt un jāskatās līdzi. Tāpat vasarā jārisina arī pedagogu jautājumi, kuri kļūst arvien arvien sāpīgāki.
„Katrā ziņā es aizeju ar gandarījuma sajūtu, man prieks par kolektīvu, kas ir saliedējies. Ienākuši jauni kolēģi, daudzi strādā radoši. Skolēnu kontingens varbūt nav tāds, kādu mēs gribētu, bet arī tiem bērniem, kuriem ir mācīšanās traucējumi, kaut kur ir jāizglītojas. Es saku kolēģiem, ka mums ir viņi jāņem, kāpēc, lai šādus bērnus virzītu kaut kur projām?
Skaidrs, ka šogad 9. klases matemātikas eksāmenā bija atkāpe – gan uzdevumu izvēlē, gan vērtēšanā, jo neviens negribēja piedzīvot tos rezultātus, kādi tie bija iepriekšējos gados. Uzskatu, ka desmit procenti patiešām ir ļoti, ļoti maz, tik zemu rezultātu neesam pieļāvuši. Lai ieliktu sekmīgas 4 balles, bija jābūt 30 – 35%, ļoti reti kad bijuši padsmit procenti,” situāciju ieskicē J. Rumba.
Viņš neslēpj, ka skolēnu skaits ar katru gadu sarūk, skolām šis jautājums sagādā dažādus izaicinājumus.
„Tas „optimizēšanas āmurs” stāv virs mūsu galvas, jo MK noteikumi nosaka, ka mums būtu jābūt 360 bērni, bet šobrīd Bauskas pamatskolā ir 297 izglītojamie. Katrā posmā jābūt 126 skolēniem. Es domāju, ka skola pastāvēs, jo ēka ir sakārtota, bērnu straujš zudums pagaidām nav, ja vienīgi būs ļoti strikti noteikumi un pašvaldībai būs jāmaksā, tad vietvara droši vien domās, ko iesākt tālāk.
Es uzskatu, ka nepareiza situācija ir ar to pašu ģimnāziju, kura sūdzas par telpu trūkumu. Tad ņemiet vienu klasi mazāk, arī mēs iegūsim. Galu galā, ja reiz ģimnāzija, tad, lai notur augsto latiņu un veic skolēnu atlasi, kuri patiešām ir ar labām un izcilām sekmēm. Tas ir regulējams jautājums, tikai vajadzīga griba – to darīt. Tā nu ir, ka viss atkarīgs no skolēnu skaita. Lielāks izglītojamo skaits, lielāks atalgojums direktoram. Katra skola ir ieinteresēta bērnu skaitā,” atzīmē J. Rumba.
Viņaprāt, vērtējot zemos dzimtsības rādītājus, “lielākā bedre” mums vēl ir priekšā. 15 gadu laikā bērnu skaits samazināsies uz pusi. „Tradicionālā skola pastāvēs vēl ilgi, taču varētu būt izņēmumi. Tagad, piemēram, Bauskas 2. vidusskolā vairāki priekšmeti tiek mācīti attālināti, jo atsevišķos mācību priekšmetos ir izteikts pedagogu trūkums.
Mums iztrūkst datorzinību skolotāja, latviešu valodas skolotāju man izdevās sarunāt. Jāuzrunā viens, otrs, trešais, varbūt kāds kolēģis var piemācīties klāt, lai stundas ir. Kad pats sāku vidusskolā strādāt mēs bijām 28 jaunie pedagogi, kuri gaidīja, lai kultūras namā ieved un stāda priekšā, bet tagad visā novadā viens vai divi jauni skolotāji. Turklāt vīrieši iet mazumā – gan skolotāji, gan direktori. Bijām trīs, tagad palicis yikai Zālītes skolas direktors.
Tas ir sarežģīts, grūts darbs. Var nopelnīt citviet daudz vieglāk to pašu atalgojumu. Šeit tomēr tu visu laiku esi uzvilkts, tiek bojāti nervi. Ko bērni atļaujas šodien, to kādreiz neatļāvās,” tā J. Rumba.
Vaicājot, vai pats skolā paliks kā pedagogs, J. Rumba atbild noliedzoši. ”Lai gan, nekad nesaki nekad, bet domāju, ka ne. Šogad mani ievēlēja par Bauskas novada domes deputātu, man tur darba pietiek. Esmu iepirkuma komisijā, divreiz nedēļā ir sēdes, papildu vēl ir komiteju sēdes. Gribas tomēr lēnāk sākt dzīvot, jo iepriekš laiks pagājis skriešanā,” pārdomās dalās J. Rumba un piebilst, ka apzinās – iztrūkumu izjutīs, bet kaut kad – ātrāk vai vēlāk – tam bija jānotiek.
Foto: Ivars Bogdanovs
