Valdība sēdē 19.augustā plānots uzklausīt Valsts kancelejas sagatavoto izdienas pensiju sistēmas reformas piedāvājumu, aģentūrai LETA atklāja Valsts kancelejā.
Reformas pamatojums un piedāvājuma izklāsts tiks iekļauts informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu.
Tādējādi līdz 19.augustam ir jāpanāk vienošanās par izdienas pensiju sistēmas reformas principiem.
Līdz šīs darba nedēļas noslēgumam nepieciešamo izmaiņu piedāvājumu un pamatojumu plānots nosūtīt iesaistītajiem.
Savukārt līdz nākamās nedēļas vidum Valsts kanceleja gaidīs iesaistīto sociālo partneru un sadarbības partneru viedokļus par piedāvājumu, kas prezentēts plašam izdienas jomās strādājošo lokam, arodbiedrību pārstāvjiem un citiem interesentiem Valsts kancelejas organizētos tiešsaistes semināros. Tos noklausījās teju 1800 cilvēki un semināros atbildēts uz dalībnieku iepriekš iesūtītajiem gandrīz 550 jautājumiem.
Ņemot vērā saspringto laika grafiku līdz Ministru kabineta 19.augusta sēdei, kad izdevumu pārskatīšanas ziņojumu plānots skatīt valdībā, vēl tiek vērtēta iespēja nākamās nedēļas nogalē arī klātienē uzklausīt sociālos un sadarbības partnerus, atzina Valsts kancelejā.
LETA jau rakstīja, ka no 2027.gada varētu būt vairākas kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš norādīja, ka tiek turpināta politiskā diskusija par to, kā varētu sakārtot ilgstoši nemainītu izdienas pensiju sistēmu. Tostarp premjere atzīmēja, ka daudzās nozarēs, kam šobrīd pienākas izdienas pensijas, atalgojums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, bet izdienas pensiju saņemšanā izmaiņu nav bijis.
Tomēr Siliņa uzsvēra, ka šī vēl ir tikai sākotnējā diskusija – šie jautājumi ir jāizrunā gan valdības līmenī, gan ar arodbiedrībām un valdības sadarbības partneriem. Atsevišķu profesiju, piemēram, tiesnešu, darba regulējums ir Saeimas pārziņā.
Jautājumu par reformām izdienas pensiju sistēmā politiķi mēģina cilāt jau gadiem, taču līdz nekādām izmaiņām nav nonākts, kas pamatā saistīts ar iesaistīto nozaru darbinieku aktīvo pretestību izmaiņām un biedinājumiem par iespējamu cilvēku masveida aiziešanu no darba.
Vairāku nozaru arodbiedrības paudušas neapmierinātību ar šiem plāniem, tādēļ netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā.
